Frīdrihs Augusts I Vetīns
| Frīdrihs Augusts I | |
| Friedrich August I. | |
|
|
|
| Amatā 1763. gada 17. decembrī — 1806. gada 20. decembrī |
|
| Priekštecis | Frīdrihs Kristiāns |
|---|---|
| Pēctecis | tituls likvidēts |
|
|
|
| Amatā 1806. gada 20. decembrī — 1827. gada 5. maijā |
|
| Priekštecis | tituls radīts |
| Pēctecis | Antons |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1750. gada 23. decembrī Drēzdene, Saksijas kūrfiste (mūsdienās |
| Miršanas dati | 1827. gada 5. maijā Drēzdene, Saksijas karaliste (mūsdienās |
| Apglabāts | Katoļu galma baznīca (Katholische Hofkirche), Drēzdene, |
| Dinastija | Vetīnu dinastija |
| Tēvs | Frīdrihs Kristiāns |
| Māte | Bavārijas Marija Antonija |
| Dzīvesbiedrs (e) | Cveibrikenes-Birkenfeldas Amālija |
| Bērni | Saksijas Marija Auguste |
| Reliģija | katolisms |
| Paraksts | |
Frīdrihs Augusts I (vācu: Friedrich August I.; dzimis 1750. gada 23. decembrī, miris 1827. gada 5. maijā) bija pēdējais Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts III (Friedrich August III.)) no 1763. līdz 1806. gadam un pirmais Saksijas karalis no 1806. līdz 1827. gadam. No 1807. līdz 1815. gadam bija arī Varšavas hercogs.
Frīdrihs Augusts I bija Saksijas kūrfirsta Frīdriha Kristiāna dēls. Tēvs mira 1763. gadā, un, tā kā Frīdrihs Augusts bija nepilngadīgs, par reģenti kalpoja Frīdriha Augusta māte Bavārijas Marija Antonija, bet par reģentes pārstāvi - princis Francis Ksavers. 1765. gadā Francis Ksavers piekrita, ka Polijas tronis tiek Staņislavam Poņatovskim, ar noteikumu, ka tronis vēlāk pāries Frīdriha Augusta rokās. Tomēr pēc Staņislava Poņatovska nāves 1798. gadā Frīdrihs Augusts atteicās no troņa tiesībām, baidoties no konflikta ar Austriju, Prūsiju un Krievju, kuras bija sākušas Polijas dalīšanas.
1791. gadā augustā, reaģējot uz Franču revolūcijas izcelšanos, Pilnicas pilī pie Drēzdenes imperators Leopolds II un Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms II, piedaloties arī Frīdriham Augustam, pieņēma Pilnicas deklarāciju, kura noveda pie Franču revolucionāro karu sākuma.
Ceturtās koalīcijas kara laikā Saksija kopā ar Prūsiju cīnījās pret frančiem Napoleona vadībā, tomēr pēc smagās sakāves Jēnas - Auerštetes kaujā 1806. gada oktobrī izstājās no cīņas un piebiedrojās franču sabiedrotajiem - Reinas konfederācijai. 1806. gada 20. decembrī Frīdrihs Augusts tika kronēts par Saksijas karali, bet pēc Tilzītes miera 1807. gada jūlijā tika iecelts arī par Varšavas hercogistes monarhu.
Sestās koalīcijas kara laikā, Frīdrihs Augusts līdz pat grandiozajai Leipcigas kaujai 1813. gada oktobrī, kura notika Frīdriha Augusta valstī, bija Napoleona sabiedrotais. Leipcigas kaujas laikā tika sagūstīts un turēts ieslodzījumā Berlīnē. Vīnes kongresa darbībā Frīdriham Augustam netika dota iespēja piedalīties. Vīnes kongresa rezultātā Saksijas teritorija tika ievērojami samazināta uz Prūsijas rēķina (atdalītās teritorijas ir mūsdienu Saksijas-Anhaltes zemē). Tika likvidēta Varšavas hercogiste. 1815. gadā Frīdriham Augustam tika atļauts atgriezties Saksijā. Miris 1827. gadā. Par nākamo Saksijas karali kļuva Frīdriha Augusta brālis Antons.
| Priekštecis: Frīdrihs Kristiāns Vetīns |
Saksijas kūrfirsts 1763 - 1806 |
Pēctecis: tituls likvidēts |
| Priekštecis: tituls nodibināts |
Saksijas karalis 1806 - 1815 |
Pēctecis: Antons Vetīns |