Frīdrihs Augusts I Vetīns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Frīdrihs Augusts I
Friedrich August I.
Frīdrihs Augusts I Vetīns

Amatā
1763. gada 17. decembrī — 1806. gada 20. decembrī
Priekštecis Frīdrihs Kristiāns
Pēctecis tituls likvidēts

Amatā
1806. gada 20. decembrī — 1827. gada 5. maijā
Priekštecis tituls radīts
Pēctecis Antons

Dzimšanas dati 1750. gada 23. decembrī
Drēzdene, Saksijas kūrfiste
(mūsdienās Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1827. gada 5. maijā
Drēzdene, Saksijas karaliste
(mūsdienās Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Katoļu galma baznīca (Katholische Hofkirche), Drēzdene, Karogs: Vācija Vācija
Dinastija Vetīnu dinastija
Tēvs Frīdrihs Kristiāns
Māte Bavārijas Marija Antonija
Dzīvesbiedrs (e) Cveibrikenes-Birkenfeldas Amālija
Bērni Saksijas Marija Auguste
Reliģija katolisms
Paraksts Autograph of Frederick Augustus I of Saxony.PNG

Frīdrihs Augusts I (vācu: Friedrich August I.; dzimis 1750. gada 23. decembrī, miris 1827. gada 5. maijā) bija pēdējais Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts III (Friedrich August III.)) no 1763. līdz 1806. gadam un pirmais Saksijas karalis no 1806. līdz 1827. gadam. No 1807. līdz 1815. gadam bija arī Varšavas hercogs.

Frīdrihs Augusts I bija Saksijas kūrfirsta Frīdriha Kristiāna dēls. Tēvs mira 1763. gadā, un, tā kā Frīdrihs Augusts bija nepilngadīgs, par reģenti kalpoja Frīdriha Augusta māte Bavārijas Marija Antonija, bet par reģentes pārstāvi - princis Francis Ksavers. 1765. gadā Francis Ksavers piekrita, ka Polijas tronis tiek Staņislavam Poņatovskim, ar noteikumu, ka tronis vēlāk pāries Frīdriha Augusta rokās. Tomēr pēc Staņislava Poņatovska nāves 1798. gadā Frīdrihs Augusts atteicās no troņa tiesībām, baidoties no konflikta ar Austriju, Prūsiju un Krievju, kuras bija sākušas Polijas dalīšanas.

1791. gadā augustā, reaģējot uz Franču revolūcijas izcelšanos, Pilnicas pilī pie Drēzdenes imperators Leopolds II un Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms II, piedaloties arī Frīdriham Augustam, pieņēma Pilnicas deklarāciju, kura noveda pie Franču revolucionāro karu sākuma.

Ceturtās koalīcijas kara laikā Saksija kopā ar Prūsiju cīnījās pret frančiem Napoleona vadībā, tomēr pēc smagās sakāves Jēnas - Auerštetes kaujā 1806. gada oktobrī izstājās no cīņas un piebiedrojās franču sabiedrotajiem - Reinas konfederācijai. 1806. gada 20. decembrī Frīdrihs Augusts tika kronēts par Saksijas karali, bet pēc Tilzītes miera 1807. gada jūlijā tika iecelts arī par Varšavas hercogistes monarhu.

Sestās koalīcijas kara laikā, Frīdrihs Augusts līdz pat grandiozajai Leipcigas kaujai 1813. gada oktobrī, kura notika Frīdriha Augusta valstī, bija Napoleona sabiedrotais. Leipcigas kaujas laikā tika sagūstīts un turēts ieslodzījumā Berlīnē. Vīnes kongresa darbībā Frīdriham Augustam netika dota iespēja piedalīties. Vīnes kongresa rezultātā Saksijas teritorija tika ievērojami samazināta uz Prūsijas rēķina (atdalītās teritorijas ir mūsdienu Saksijas-Anhaltes zemē). Tika likvidēta Varšavas hercogiste. 1815. gadā Frīdriham Augustam tika atļauts atgriezties Saksijā. Miris 1827. gadā. Par nākamo Saksijas karali kļuva Frīdriha Augusta brālis Antons.

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Frīdrihs Augusts I Vetīns
Priekštecis:
Frīdrihs Kristiāns Vetīns
Saksijas kūrfirsts
1763 - 1806
Pēctecis:
tituls likvidēts
Priekštecis:
tituls nodibināts
Saksijas karalis
1806 - 1815
Pēctecis:
Antons Vetīns