Drēzdene

Drēzdene
	Drēzdene
	Dresden
	— Saksijas galvaspilsēta —
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Drēzdene Atrašanās vieta Vācijā
Koordinātas: 51°2′″N 13°44′″E / <span class="geo-dec geo" title="Kartes, aerofotogrāfijas un cita informācija par Expression error: Unexpected / operator. Expression error: Unexpected / operator.">Expression error: Unexpected / operator., Expression error: Unexpected / operator. Koordinātas: 51°2′″N 13°44′″E / <span class="geo-dec geo" title="Kartes, aerofotogrāfijas un cita informācija par Expression error: Unexpected / operator. Expression error: Unexpected / operator.">Expression error: Unexpected / operator., Expression error: Unexpected / operator.
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Saksija
Pirmoreiz minēta	1206
Pilsētas tiesības	1216
	Platība
- Saksijas galvaspilsēta	328,8 km²
Augstums vjl	113 m
	Iedzīvotāji (2010)
- Saksijas galvaspilsēta	523 058
- blīvums	1 590,8/km²
- admin. rob.	780 561
- aglomerācijā	1 143 197
Laika josla	CET (UTC+1)
- Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
	Mājaslapa: www.dresden.de

Drēzdene (vācu: Dresden) ir pilsēta Vācijas austrumos pie Elbas upes, Saksijas federālās zemes galvaspilsēta. Ievērojams kultūras, ekonomikas un tūrisma centrs. Otrā pasaules kara laikā pilsēta tika nopostīta gaisa uzlidojumos, un pēc 1945. gada tā ir praktiski uzcelta no jauna.

Īsa vēsture [izmainīt šo sadaļu]

Radusies sorbu zvejnieku ciemata vietā 13. gs. sākumā. No 1485. gada Saksijas kūrfirsta rezidences pilsēta. Saksijas kūrfirsts Frīdrihs Augusts I, kļūdams par Polijas karali, veica daudzus pārbūves darbus pilsētā, aicinot arhitektus un māksliniekus no visas Eiropas. Pārbūves rezultātā Drēzdene ieguva iesauku Florence pie Elbas. Drēzdenē tika izveidotas vienas no pirmajām porcelāna ražotnēm Eiropā.

1806. gadā Drēzdene kļuva par Saksijas karalistes galvaspilsētu, bet 1871. gadā iekļāvās Vācijas valstī. 1849. gadā pilsētā notika t.s. Maija sacelšanās. 20. gadsimta sākumā Drēzdene bija slavena ar savu optikas un tabakas rūpniecību.

2. pasaules kara beigu posmā, no 1945. gada 13. līdz 15. februārim Lielbritānijas gaisa spēki vairākos masveida uzlidojumos iznīcināja pilsētu. Bez pasaules nozīmes kultūras vērtībām gāja bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju, kuru precīzs skaits nav zināms, jo pilsēta bija pilna ar bēgļiem (arī latviešu) no austrumiem. Tā kā pilsētā nebija militārās rūpniecības, ir viedoklis (piemēram, no Gintera Grasa puses), ka šo uzlidojumu var uzskatīt par kara noziegumu.

Pēckara gados, VDR laikā, daļa no pilsētas senajām celtnēm tika atjaunotas. Arī pēc Vācijas apvienošanās turpinās atjaunošanas darbi. Piemēram, 2004. gadā tika pabeigta Drēzdenes dievmātes katedrāles ārējā atjaunošana, kuras krusta izveidi finansēja Lielbritānija kā simbolisku samierināšanās zīmi.

Pēdējos gados Drēzdene kļūst par Vācijas informācijas tehnoloģiju centru - vācu Silīcija ieleju.

Drēzdene slavena [izmainīt šo sadaļu]

Ar Drēsdenes baroka arhitektūru. Kaut arī daudz vērtību gājušas bojā, daudzas celtnes ir atjaunotas - Drēzdenes Dievmātes baznīca, Cvingers, Zempera Opera, Albertinum, Galma baznīca.
Zempera Opera ir viens no slavenākajiem Eiropas operteātriem. XIX.gs piedzīvojis vairāku Riharda Štrausa (piemēram, Salome) un Riharda Vāgnera (piemēram, Tanheizers) pasaules pirmatskaņojumus.
Drēzdenes gleznu galerijā ir atrodami daudzu pasaulslavenu gleznotāju darbi, to vidū - Rafaēls (viņa Siksta Madonna), Džordžone, Ticiāns, Dīrers, Rubenss.
Tilts pār Elbu - "Zilais Brīnums" (Blaues Wunder) ir XIX.gs inženierbūves meistardarbs.
Meisenes porcelāns.
Drēzdenē ir pasaulē lielākā un vecākā dzenratu kuģu flote.
Caurspīdīgā Rūpnīca (Gläserne Manufaktur) - 2002.gadā uzcelta Volksvagen rūpnīca.