Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve
Friedrich Georg Wilhelm von Struve
Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve
Personīgā informācija
Dzimis 1793. gada 15. aprīlī
Altona pie Hamburgas (tagad - Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1864. gada 23. novembrī (71 gads)
Pulkovā pie Pēterburgas Karogs: Krievija Krievija
Tautība vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātne astronomija, ģeodēzija
Darba vietas Tērbatas universitāte
Alma mater Tērbatas universitāte
Sasniegumi, atklājumi dubultzvaigžņu katalogi,
Strūves ģeodēziskais loks
Apbalvojumi Britu Karaliskās astronomijas biedrības Zelta medaļa (1826)

Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (vācu: Friedrich Georg Wilhelm von Struve, Friedrich Wilhelm Struve, Wilhelm von Struve, krievu: Василий Яковлевич Струве, 1793 - 1864) bija vācu astronoms, Tērbatas universitātes profesors (1818), Tērbatas observatorijas direktors (1820-1839), vēlāk Pulkovas (pie Pēterburgas) observatorijas direktors (1839-1862).

Publicējis zinātniskus rakstus par dubultzvaigznēm un veicis plaša mēroga ģeodēziskos uzmērījumus, kas pazīstami kā Strūves ģeodēziskais loks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve dzimis kā ceturtais dēls matemātiķa un skolas direktora Jēkaba Strūves ģimenē 1793. gada 15. aprīlī Altonā pie Hamburgas. Lai paglābtu no iesaukšanas Napoleona armijā, tēvs viņu 1808. gadā nosūtīja uz Vidzemes guberņu pie vecākā brāļa Kārļa Ludviga, kas strādāja par ģimnāzijas skolotāju Tērbatā. Tai pašā gadā Vilhelms Strūve uzsāka filoloģijas studijas nesen darbību atsākušajā Tērbatas universitātē, vēlāk viņš studēja matemātiku un astronomiju. Pēc zinātņu doktora grāda iegūšanas 1813. gadā universitātes vadība viņu paturēja darbā observatorijā un ievēlēja par astronomijas ekstraordināro profesoru. 1815. gadā viņš apprecējās ar Emīliju Vallu, abu laulībā vēlāk piedzima 12 bērnu. 1816. gadā viņš sāka savus triangulācijas mērījumus, ko turpināja līdz pat 1855. gadam, lai precīzi noteiktu zemeslodes formu. 1818. gadā Strūvi ievēlēja par Tērbatas universitātes īsteno profesoru un 1820. gadā par observatorijas direktoru.

1824. gadā universitāte iegādājās tiem laikiem izcilu Fraunhofera teleskopu ar 24,4 cm atvērumu, ar kuru Strūve līdz 1837. gadam veica 2714 dubultzvaigžņu mikrometriskos mērījumus, ko publicēja katalogos Catalogus novus stellarum duplicium (1827) un Stellarum duplicium et multiplicium mensurae micrometricae (1837). Par šiem pētījumiem 1826. gadā britu Karaliskā astronomijas biedrība (Royal Astronomical Society) viņam piešķīra zelta medaļu. 1831. gadā viņš publicēja zinātnisku rakstu par saviem triangulācijas mērījumiem Baltijas provincēs Beschreibung der Breitengradmessung in den Ostseeprovinzen Russlands. Panākumu dēļ viņu 1831. gadā iecēla par Krievijas impērijas īsteno valsts padomnieku un iecēla dižciltīgo kārtā, tādēļ viņa uzvārds no šī laika bija "fon Strūve". 1832. gadā Krievijas Zinātņu akadēmija viņu ievēlēja par īsteno locekli.

Pēc sievas nāves 1834. gadā Strūve otrreiz apprecējās ar Johannu Bartelsu un viņu laulībā piedzima vēl seši bērni. 1839. gadā viņu iecēla par jaundibinātās Pulkovas observatorijas direktoru. 1843. gadā viņš izmērīja atmosfēras izraisītās gaismas aberācijas konstanti. 1845. gadā viņš piedalījās Krievijas Ģeogrāfijas biedrības dibināšanā, 1847. gadā publicēja savus mērījumus par Galaktikas centra uzbūvi. 1856. gadā Krievijas impērijas valdība viņu iecēla par slepenpadomnieku. 1862. gadā viņš slimības dēļ pensionējās un par Pulkovas observatorijas direktoru kļuva viņa dēls Oto Vilhelms Strūve.

Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve miris 1864. gada 23. novembrī un apglabāts kapsētā pie Pulkovas observatorijas.

Viņa dēls Oto von Strūve (1819–1905) bija izcils astronoms, Heinrihs Vilhelms fon Strūve (1822–1908) ķīmiķis, Bernhards Vilhelms fon Strūve (1827–1889) Astrahaņas un Permas gubernators, Kārlis Vilhelms Strūve (1835–1907) Krievijas vēstnieks Japānā, ASV un Nīderlandē.

Galvenie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Observationes astronomicas ... Dorpatensis 8 sējumos. Tērbata, 1817-39
  • Catalogus 795 stellarum duplicium ex diversorum astronomorum observationibus congestus in specula Dorpatensi. Tērbata, 1822
  • Catalogus novus stellarum duplicium et multiplicium maxima ex parte in specula Universitatis Dorpatensis per magn. telescopum Fraunhoferi detectarum. Tērbata, 1827
  • Stellarum duplicium et mutiplicium mesurae micrometricae per magnum Fraunhoferi tubum anno 1824–1837 in spec. Dorp. institutae. Pēterburga, 1827
  • Beschreibung der Breitengradmessung in den Ostseeprovinzen Russlands. Tērbata, 1831
  • Stellarum duplicium et multiplicium mensurae micrometricae. Pēterburga, 1837
  • Stellarum fixarum inprimis duplicium et multiplicium positiones mediae pro epocha 1830, deductae ex observationibus meridianis annis 1822–1843 in spec. Dorpat. institutis. Pēterburga, 1842
  • Etudes d'astronomie stellaire. Pēterburga, 1847
  • Beschreibung der zur Ermittlung des Höhenunterschiedes zwischen dem Schwarzen und Caspischen Meere in den Jahren 1836–1837 von G. Fuß, A. Sawitsch und G. Sabler ausgeführten Messungen, zusammengestellt von G. Sabler im Auftrage der Akademie, herausgegeben von W. Struve. Pēterburga, 1849
  • Stellarum fixarum imprimis duplicium et multiplicium positiones mediae. Pēterburga, 1852
  • Arc du Méridian de 25° 20’ entre le Danube et la mer glaciale, mesuré depuis 1816 jusqu’en 1856 sous la direction de C. de Tenner, Chr. Hanstein, N. H. Selander, F. G. W. Struve. 3 sējumos, Pēterburga, 1857–1860