Frīdrihs Vilhelms III Hohencollerns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Frīdrihs Vilhelms III
Friedrich Wilhelm III.
FWIII.jpg
Tituls Prūsijas karalis
Branderburgas kūrfirsts
Pie varas 1797. gada 16. novembris
- 1840. gada 7. jūnijs
Kronēts 1697. gada 14. decembris
Priekšgājējs Frīdrihs Vilhelms II
(Friedrich Wilhelm II.)
Pēctecis Frīdrihs Vilhelms IV
(Friedrich Wilhelm IV.)
Dinastija Hohencollernu dinastija
Tēvs Frīdrihs Vilhelms II
(Friedrich Wilhelm II.)
Māte Frīderike fon Hesena-Darmštata
(Friederike von Hessen-Darmstadt)
Sieva Luīze fon Mēklenburga-Štrēlica
(Louise of Mecklenburg-Strelitz)
Bērni Frīdrihs Vilhelms IV
(Friedrich Wilhelm IV.)
Vilhelms I
(Wilhelm I.)
Aleksandra Fjodorovna
(Александра Фёдоровна)
Princis Karls
(Carl von Preußen)
princese Aleksandrīne
(Alexandrine von Preußen)
princese Luīze
(Luise von Preußen)
Princis Albrehts
(Albrecht von Preußen)
Otrā sieva
(morg. laulība)
Auguste grāfiene fon Harraha
(Auguste Gräfin von Harrach)
Dzimis 1770. gada 3. augustā
Flag of Prussia 1892-1918.svg Prūsijas Karaliste, Potsdama
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1840. gada 7. jūnijā
Flag of Prussia 1892-1918.svg Prūsijas Karaliste, Berlīne
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Apglabāts Šarlotenburgas pils, Berlīne

Frīdrihs Vilhelms III (vācu: Friedrich Wilhelm III.; dzimis 1770. gada 3. augustā, miris 1840. gada 7. jūnijā) bija Hohencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1797. gada līdz savai nāvei 1840. gadā un Brandenburgas kūrfirsts līdz Svētas Romas impērijas likvidēšanai 1806. gadā. Frīdriha Vilhelma III valdīšanas laiks iekrita Napoleonu karu laikā. Pēc Napoleona sakāves Frīdrihs Vilhelms III bija viens no Svētās Savienības balstiem. Tautā par pašu Frīdrihu Vilhelmu III populārāka bija viņa skaistā sieva - Luīze fon Meklenburga-Štrēlica, kura bija izteikta Napoleona pretiniece.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Frīdrihs Vilhelms dzimis Potsdamā kā vecākais dēls Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma II ģimenē. Saskaņā ar prūšu valsts tradīcijām jaunībā viņš dienēja armijā. 1793. gadā apprecējās ar Luīzi fon Meklenburgu-Štrēlicu. 1797. gadā pēc tēva nāves kļuva par Prūsijas karali, un sāka vairākas svarīgas reformas valstī.

Sākoties Napoleona kariem, Prūsija centās saglabāt neitralitāti. Tomēr vēlāk galmā virsroku guva kara piekritēji Frīdriha Vilhelma III sievas vadībā, un 1806. gada oktobrī tā iesaistījās karā pret Franciju. Tomēr tā paša gada 16. oktobrī cieta smagu sakāvi Jēnas-Auerštetes kaujā un Frīdrihs Vilhelms III bija spiests pilnībā pakļauties Napoleona un Krievijas cara Aleksandra I diktātam. Galms pārcēlās uz Mēmeli, bet Prūsija zaudēja visas poļu teritorijas un teritorijas uz rietumiem no Elbas. Pēc Napoleona sakāves Krievijā Prūsija pieslējās Krievijai cīņā pret Napoleonu un prūšu karaspēks spēlēja būtisku lomu Napoleona sagrāvē.

Vīnes kongresā Prūsija izcīnīja vairākus teritoriālus ieguvumus. Pēc Napoleona sagrāves Frīdrihs Vilhelms III realizēja daudz konservatīvāku politiku nekā valdīšanas sākumposmā. Mira 1840. gadā un Prūsijas troni mantoja viņa dēls Frīdrihs Vilhelms IV.

Priekštecis:
Frīdrihs Vilhelms II
Prūsijas karalis
17971840
Pēctecis:
Frīdrihs Vilhelms IV
Priekštecis:
Frīdrihs Vilhelms II
Brandenburgas kūrfirsts
17971806
Pēctecis:
Svētas Romas impērijas likvidēšana
(pievienota Prusijai)
Priekštecis:
nodibināta
Lejasreinas lielhercogs
18151840
Pēctecis:
(pievienota Prusijai)