Poļi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Poļi (poļu: polacy) ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji. Kopējais skaits pasaulē apmēram 50 miljoni. Tauta ar bagātīgu vēstures mantojumu, un būtisku ietekmi pasaules zinātnē un kultūrā. Viena no reliģiozākajām tautām mūsdienu Eiropā.

Polacy
Visi iedzīvotāji
~50 milj.
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem

Polija: 38,5 milj. (98%)
ASV:5,6 milj.
Brazīlija:1,85 milj.
Vācija:1,5 milj.
Francija:1,0 milj.
Baltkrievija: 418 tūkst.
Kanāda: 400 tūkst.
Argentīna: 300 tūkst.
Lietuva: 258 tūkst.
Ukraina: 219 tūkst.
Lielbritānija: 140 tūkst.

Latvija: ap 50 tūkst.
Valodas
poļu valoda
Reliģijas
katolisms
Radnieciskas etniskas grupas
čehi, slovāki, sorbi
Etnogrāfiskās grupas
kašūbi
mazuri
gurali

Izcelsme un vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Poļu nosaukums radies no rietumslāvu cilts (maztautas) poļānu (polanie) vārda, kas jau no 8. gadsimtā dzīvoja mūsdienu Poznaņas apkārtnē Vartas upes baseinā. Vārda polanie tulkojums ir lauku (tīrumu) iedzīvotāji (poļu: pole - lauks, tīrums). Poļāni veidoja poļu tautas kodolu, šeit 9. gadsimtā radās pirmā Polijas valsts Pjastu dinastijas vadībā, un šeit atradās pirmās Polijas galvaspilsētas - Gņezno, Poznaņa. Konsolidējot ap sevi citas rietumslāvu ciltis Vislas baseinā, pamazām veidojās kopīga poļu identitāte.

Visu poļu tautas pastāvāšanas laiku viens no galvenajiem jautājumiem bija sadzīvošana vai pretdarbība vāciešiem, kuru "Dzīšanās uz austrumiem" politika (Drang nach Osten) bija vērsta arī pret poļu apdzīvotajiem apgabaliem. Šajā ciņā tika piedzīvotas gan spožas uzvaras (Grīnvaldes kauja), gan rūgti zaudējumi (Polijas dalīšanas). 16. gadsimta vidū poļi kopā ar lietuviešiem spēja radīt Polijas-Lietuvas kopvalsti jeb Žečpospoļitu (Rzeczpospolita Obojga Narodów), kas bija viena no tālaika Eiropas lielvarām ar savdabīgu valsts iekārtu (muižnieku republiku). Tā ietekmēja baltkrievu un ukraiņu tautu mentalitāti un kultūru.

18. gadsimta beigās Polija-Lietuva dažādu iekšēju un ārēju iemeslu dēļ tika sadalīta starp spēcīgākajiem kaimiņiem - Prūsiju, Krieviju un Austriju, kas radīja pirmo poļu emigrantu vilni Eiropā un Amerikā. Kopš Polijas valsts izzušanas 19. gadsimtā Eiropā radās t.s. poļu jautājums. Poļi cīņā par savas valsts atjaunošanu kļuva par pastāvošā politiskā status quo niknākajiem ienaidniekiem. Polijā un Lietuvā notika Novembra sacelšanās (1830—1831) un Janvāra sacelšanās (1863—1864), arī vairāku citu Eiropas revolūciju laikā poļi bija nemiernieku pirmajās rindās.

Pēc Pirmā pasaules kara, sabrūkot Vācijas, Austroungārijas un Krievijas impērijām, 1918. gada 11. novembrī atkal nodibinājās neatkarīga Polijas valsts (Rzeczpospolita Polska). Smags izaicinājums poļu tautas pastāvēšanai bija Otrais pasaules karš, jo pēc Ribentropa-Molotova vienošanās divi agresori - PSRS un hitleriskā Vācija, okupēja Poliju un savās okupācijas zonās veica apzinātas poļu elites iznīcināšanas akcijas. Poļi atbildēja ar niknu pretošanos (skat. Polijas slepenā valsts). Lai arī Otrajā pasaules karā Polija zaudēja 22% no iedzīvotājiem un ievērojamas teritorijas valsts austrumos, kara rezultātā Polija ieguva ievērojamas teritorijas rietumos uz Vācijas rēķina, un, veicot etniskās tīrīšanas, faktiski kļuva par viennacionālu valsti.

Latvijas poļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Poļi ir viena no Latvijas vēsturiskajām etniskajām minoritātēm, 2013. gada vidū Latvijas poļi bija ceturtā lielākā mazākumtautība:

Latvijas lielākās etniskās minoritātes 2013. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem[1]
Krievi (590 029)
  
26.9%
Baltkrievi (74 958)
  
3.4%
Ukraiņi (52 916)
  
2.4%
Poļi (48 960)
  
2.2%
Lietuvieši (28 242)
  
1.3%
Cita tautība (52 817)
  
2.4%
Nav izvēlēta (37 017)
  
1.7%


Poļu skaita izmaiņas Latvijā (1897-2011) pēc tautas skaitīšanu datiem:

Deklarētā tautība 1897 1920 1925 1930 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011
poļi 65 088 52 244 51 143 59 374 48 949 59 774 63 045 62 690 60 416 59 505 44 772

Poļi latvju dainās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krišjāņa Barona "Latvju dainās" apkopoti 173 tautasdziesmu varianti ar leksēmu "poļi", bet Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras fondu materiālos atrodamas 205 poļu (poļaku) tematikas tautasdziesmu varianti, pie kam visvairāk dziesmu nākušas no Latgales (43%) un Kurzemes (26%). Ne viemēr leksēma poļi nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmē Latgales (t. s. poļu Inflantijas) latviešus.[2]

Daļa latviešu tautasdziesmu par poļiem radušās kā atmiņas par poļu-krievu kariem vai kā apdziedāšanās dziesmas:

Bijām poļi, bijām krievi,
Bijām lieli naidenieki.
Nu palikām draugi, radi,
Nu māsiņu iedevām.
52857-263

Es naīšu pi poļaka,
Lai īt muna muosa,
Poļakam taida runa:
Vys dušiņka muna!
52865-389

Kad es būtu zinājus(i)
Poļu vīru arajiņ(u),
Es būt' savus pūra kreklus
Bez apkakles apšuvus(i).
52875-604

Vai, poļak, poļaciņ,
Kas tevis nazynuoja?
Latvīsīši olu dzer,
Poļaks bikses tricynuoja.
52877-605

Nevienama tas nebija,
Kas tam poļu muižniekam:
Seši bēri kumeliņi,
Izkapātas pakaļiņas.
52892-94

Poļaks gāja pa celeņu,
Es poļaku napazynu;
Cyukas saru surgateņš,
Baravikas capurīte.
52896-465

Precē mani pieci poļi,
Moļus bogu, es neiešu,
Precēs miežu arājiņš,
Pie tā iešu dziedādama.
10538

Skat. arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2013.
  2. Jānis Rozenbergs. Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās. Rīga: Zinātne, 2005. - 75 lpp.