Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aleksandra Fjodorovna
Александра Фёдоровна
Carl Christian Philipp Reichel Empress Alexandra Fyodorovna.jpg
Krievijas imperatore - konsorte
Amatā
1825. gada 1. decembrī — 1855. gada 2. martā

Dzimšanas dati 1798. gada 13. jūlijā
Šarlotenburgas pils, Berlīne, Prūsijas karaliste
(Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1860. gada 20. oktobrī
Aleksandra pils, Carskoje Selo, Krievijas impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Apglabāts Pētera - Pāvila katedrāle, Sanktpēterburga, Karogs: Krievija Krievija
Dinastija Hohencollernu dinastija
Tēvs Frīdrihs Vilhelms III
Māte Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze
Dzīvesbiedrs(-e) Nikolajs I Romanovs
Bērni 10 bērni, to skaitā Aleksandrs II, Marija Nikolajevna, Olga Nikolajevna, Aleksandra Nikolajevna, Konstantīns Nikolajevičs, Nikolajs Nikolajevičs, Mihails Nikolajevičs
Reliģija luterānisms, pēc laulībām pareizticība

Aleksandra Fjodorovna ((krievu: Александра Фёдоровна), līdz laulībām Prūsijas Šarlote (vācu: Charlotte von Preußen); dzimusi 1798. gada 13. jūlijā, mirusi 1860. gada 20. oktobrī) bija Krievijas imperatore-konsorte no 1825. gada līdz vīra, imperatora Nikolaja I, nāvei 1855. gadā. Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma III meita, Krievijas imperatora Aleksandra II māte.

Dzimusi Berlīnē kā Prūsijas princese Šarlote. Tā kā Napoleona karu laikā galvaspilsētu Berlīni bija ieņēmis Napoleona karaspēks, Šarlotes bērnība pagāja Mēmelē, kas tolaik bija galma pilsēta. 1814. gadā Berlīnē ieradās Krievijas lielkņazs Nikolajs Pavlovičs (nākamais Nikolajs I) un Šarlote tika saderināta ar lielkņazu. 1817. gada jūnijā Šarlote ieradās Sanktpēterburgā, pārgāja pareizticībā, pieņemdama Aleksandras Fjodorovnas vārdu, un 13. jūlijā notika kāzas. 1818. gada 29. aprīlī piedzima nākamais imperators Aleksandrs II. Lai iemācītos krievu valodu un vietējās tradīcijas, par Aleksandra skolotāju tika nozīmēts dzejnieks Vasilijs Žukovskis. Tā kā imperatora ģimenes valoda bija vācu, bet rakstu valoda - franču, Aleksandra Fjodorovna tā arī nekad labi neiemācījās runāt krieviski.

1825. gada decembrī līdz ar vīra Nikolaja I valdīšanas sākumu, Aleksandra Fjodorovna kļuva par Krievijas imperatori. Atbalstīja savu vīru, neiesaistīdamās politikā. Būdama vājas veselības, vairākkārt apmeklēja kūrortus. Pēc vīra nāves 1855. gadā apmetās Aleksandra pilī, Carskoje Selo, kur arī mira 1860. gadā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]