Slēpņošana

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Geocaching)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viens no biežāk izmantotajiem slēpņošanas simboliem

Slēpņošana[1] (angļu: Geocaching) ir nodarbe brīvā dabā ar GPS vai citiem navigācijas paņēmieniem, kuras mērķis ir visā pasaulē izvietot un meklēt konteinerus (sauktus par ģeoslēpņiem (angļu: geocache, cache)). Tipisks ģeoslēpnis ir neliels ūdensnecaurlaidīgs konteiners (parasti sviestmaižu kārba vai munīcijas kaste), kura satur ierakstu žurnālu un zīmuli. Lielākos konteineros mēdz atrasties dažādi maiņas priekšmeti, parasti rotaļlietas vai kādi mazvērtīgi nieki. Slēpņošana parasti tiek aprakstīta kā "augsto tehnoloģiju paslēpes". Tai ir daudz kopīgu iezīmju ar orientēšanos, bagātību medībām, letterboxing un waymarking, kas ir līdzīga spēle bez fiziskiem konteineriem.

No 2013. gada 8. janvāra Geocaching.com lapa ir pieejama arī latviešu valodā.[2]

Ģeoslēpņi šobrīd ir vairāk kā 100 valstīs visā pasaulē, visos septiņos kontinentos, ieskaitot Antarktīdu.[3] 2012. gada 23. novembrī pasaulē bija izvietoti 1 943 934 aktīvi ģeoslēpņi,[4] Latvijā — 2182[5]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Būtībā slēpņu meklēšanai ir ļoti sena vēsture, un šis process licies noslēpumaini aizraujošs gan slēptuvju meklēšanas stāstu lasītājiem, gan meklētājiem. Ar divu lielisku izgudrojumu — interneta un ASV Aizsardzības ministrijas izstrādātās Globālās pozicionēšanas sistēmas (saīsināti-GPS; angļu val: Navigation Signal Timing and Ranging Global Positioning System) palīdzību apslēpto mantu meklēšanas spēle ir kļuvusi pieejama ikvienam, kam ir internets un GPS.

Slēpņu meklēšanas kā mūsdienīgas spēles vēsture iesākās 2000. gadā. Sākotnēji pavadoņu navigācijas sistēma bija paredzēta militārajai izmantošanai.

Šajā vietā atrodas pirmais novietotais Deiva Ulmera slēpnis

Pavadoņi pārraida radio signālus, kurus uztver GPS uztvērēji, un nosaka atrašanās vietu. 2000. gada 1. maijā prezidents B. Klintons paziņoja, ka tiek atslēgta traucējumu sistēma (Selective Availability) civilajiem lietotājiem, kā rezultātā koordināšu noteikšanas precizitāte pieauga desmit reižu.

Vārdu šai spēlei (Geocaching) izvedoja amerikānis Mets Stams (Matt Stum) savienojot divus vārdus. Priedēklis geo, kas šajā gadījumā nozīmē Zeme, tika izmantots, lai raksturotu globālu dabu un aktivitāti, kā arī saistībā ar GPS un ģeogrāfiju. Taču vārda otrā daļa caching no vārda cache, nozīmē divas dažādas lietas, kas apzīmē aktivitātes. Šis vārds apzīmē arī zeltračus un pirātus. Mūsdienās šis vārds apzīmē paslēpto ieroču vietas.

Taču nosaukums radās veselu mēnesi vēlāk, nekā pati spēle bija sākusies. Pirmais kurš izdomāja un sāka šo spēli 3. maijā, 2000. gadā bija Deivs Ulmers (Dave Ulmer) no Portlendas Oregonas štatā, kurš vienā no tīkla konferencēm piedāvāja draugiem jaunu spēli — viens cilvēks izveido slēptuvi, publicē tās koordinātes internetā, un citi, vadoties pēc šīm koordinātēm, mēģina atrast slēptuvi. Nākamajā dienā Deivs mežā netālu no savas pilsētas izveidoja pirmo slēptuvi, ievietojot tajā videokasetes, grāmatas, datorprogrammas, produktus un naudu. Šī slēpņa nosaukums ir "Original Stash Tribute Plaque" kurš vēl joprojām ir pieejams, gan internetā gan meklētājiem.

Jau 13. maijā spēle izplatās ārpus ASV, tiek izveidota slēptuve Jaunzēlandē.[6]

Slēpnis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slēpņi pēc izmēra un izskata ir ļoti atšķirīgi. Var nāksies saskarties gan ar lieliem plastmasas konteineriem, gan ar foto filmiņu konteineriem, gan ar neīstiem akmeņiem ar slepenu dobumu. Pirmais solis ir iegūt priekšstatu par slēpņa izmēru. Izmērs ir norādīts katra slēpņa lapā.

Iespējamie slēpņu izmēri:

  1. Mikro — mazāks par 100ml. Piemēram, 35mm filmiņu futrālis vai maza kastīte, kura parasti satur tikai slēpņa žurnālu. Nano slēpnis ir mikro slēpņa paveids, kurš ir mazāks par 10ml un satur tikai mazu slēpņa žurnālu.
  2. Mazs — 100ml vai lielāks, bet ne lielāks par 1L. Piemēram, sviestmaižu lieluma plastmasas kastīte vai kas tamlīdzīgs.
Maza izmēra slēpnis
  1. Regulārs — 1L vai lielāks, bet ne lielāks par 20L. Piemēram: plastmasas kastīte vai patronu bundža kurpju kastes lielumā.
  2. Liels — 20L un vairāk. Piemēram: liels spainis.
  3. Cits -ja nav dots konkrēts izmērs, tad vairāk informāciju var skatīt slēpņa aprakstā,[6]

Pašos vienkāršākajos slēpņos vienmēr atrodas viesu grāmata, kurā veikt ierakstu par atrašanu. Lielāki slēpņi var saturēt viesu grāmatu un dažādas citas lietas. Šīs papildus lietas padara piedzīvojumu par īstu dārgumu meklēšanu. Slēpņotājs nekad nevar zināt, ko slēpņa īpašnieks vai kāds cits slēpņotājs slēpnī ir atstājis. Atceries, ja ko paņem no slēpņa, tev jāatstāj kaut kas līdzvērtīgs vai vērtīgāks vietā. Tiek rekomendēts katru maiņai paredzēto priekšmetu iepakot atsevišķi, aizvelkamā plastmasas maisiņā, lai pasargātu no apkārtējās vides ietekmes.

Slēpņus izvieto un meklē visu vecumu cilvēki, tāpēc pārdomā, pirms slēpnī ievieto kādu priekšmetu. Sprāgstvielas, munīcija, naži, zāles un alkohols slēpnī nebūtu jāievieto. Vienmēr ievēro vietējo likumdošanu. Neievieto slēpnī pārtiku vai spēcīgi smaržojošus priekšmetus. Dzīvniekiem ir labāka oža kā cilvēkiem un ir bijuši gadījumi, kad slēpņu konteineri ir sagrauzti un iznīcināti, jo tajos bijusi ievietota pārtika.[7]

Slēpņi arī var būt dažādu veidu. Tradicionālie (Traditional) slēpņi atrodas norādītajās koordinātās. Lielumi var atšķirties, bet minimālā vajadzība šim slēpņu tipam pierakstu grāmatiņa, kurā pierakstīties atradējam.

Lai atrastu Mistēriju jeb uzdevumu slēpni (Mystery or Puzzle) parasti ir vajadzīgs atrisināt kādu uzdevumu. Šie slēpņi neatrodas norādītajās koordinātas. Parasti uzdevumā ir paslēptas koordinātas, kura spēles spēlētājam ir jāatšifrē.

Ceļotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ceļotāji ir sava veida fiziska geocaching spēles sastāvdaļa. Tu bieži tos atradīsi slēpņos vai redzēsi slēpņotāju pasākumos. Katrā ceļotājā ir iegravēts unikāls kods, ko izmanto, lai Geocaching.com lapā reģistrētu ceļotāja kustību pasaulē.

Viens no Travel Bug veidiem

Pastāv trīs galvenie ceļotāju veidi: Travel Bug žetoni, ģeomonētas un citi ceļotāji.

Travel Bug ir izsekojams žetons, kurš ir pievienots priekšmetam, ko slēpņotāji sauc par "ceļotāju". Katram Travel Bug priekšmetam ir mērķis, ko norādījis tā īpašnieks. Mērķi parasti ir saistīti ar ceļošanu, kā piemēram, apmeklēt katru no Eiropas valstīm vai ceļot no viena okeāna krastu uz otru. Travel Bug ceļotāji pārvietojas no slēpņa uz slēpni ar tādu slēpņotāju palīdzību.

Ģeomonētas ir īpašas monētas, kuras izveidojuši slēpņotāji vai to grupas kā sava veida parakstu vai vizītkarti. Tās darbojas tieši tā pat kā Travel Bug ceļotāji un būtu jāpārvieto uz citu slēpni, ja vien īpašnieks nav norādījis citādi.

Ceļotāji var būt dažādu formu un veidu, sākot no uzšuvēm un beidzot ar atslēgu piekariņiem. Kopīgais visiem ir unikālais ID kods un teksts, kas norāda, ka tiem iespējams sekot Geocaching.com lapā.[6]

Slēpņu izvietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visus Geocaching.com publicētos slēpņus izvieto un uztur slēpņošanas kopiena. Jebkurš no slēpņotājiem var izveidot un noslēpt pats savu slēpni.

Tomēr pirms apsvērt sava pirmā slēpņa izvietošanu, slēpņotājiem iesaka atrast vairākus dažāda veida slēpņus tuvējā apkārtnē. Redzot dažādu autoru slēpņus dažādās atrašanās vietās, dažādos konteineros, slēpņotājam palīdzēs saprast, kas slēpni padara lielisku. Tas palielinās iespējamību, ka arī izvietotais slēpnis būs interesants un apmeklētājiem saistošs!

Gatavojoties izvietot slēpni, būtu vēlams apskatīt slēpņu izlikšanas pamācību un slēpņu aprakstu vadlīnijas slēpņošanas mājaslapā. Ir svarīgi saprast šīs vadlīnijas pirms slēpņa iesniegšanas recenzentam.

Katru slēpni, kurš tiek iesniegts Geocaching.com, pārbauda brīvprātīgais, kurš pārliecinās, ka tas atbilst slēpņu izvietošanas vadlīnijām. Tas var aizņemt līdz pat trijām dienām, līdz brīvprātīgais sazinās ar slēpņotāju un publicē slēpni. Reizēm brīvprātīgajam nākas kopā ar slēpņotāju pastrādāt, lai uzlabotu slēpņa aprakstu publicēšanai. Šajā procesā vēlams būt pacietīgiem, īpaši nedēļas nogalēs, kad tīmekļa vietnei ir palielināts apmeklējums.[8]

Slēpņošana Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd Latvijā ir pieejami vairāk kā 2000 slēpņi visdažādākajos Latvijas nostūros, par kuriem daļa cilvēku nekad nav dzirdējuši. Vairāk kā 500 no tiem atrodas tieši Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Ar katru gadu slēpņu un slēpņotāju skaits pieaug ļoti strauji, un meklētājiem vienmēr uzrodas kāds jauns slēpnis ko atrast.

Populārākie slēpņi Latvijā ir atrodami tieši Rīgā, un tos atrast brauc slēpņotāji no visām pasaules valstīm, pat no ASV un Austrālijas. Populārākie slēpņi ir — "lielgabalu forti Mangaļsalā" kurš ir populārs ar savu vēsturisko piemiņu. Interesants un populārs ir arī slēpnis, kas veltīts Rīgas veloceliņiem. Rīgā, kā zināms, ir tikai daži veloceliņi, no kuriem vecākais ir maršruts Rīga-Jūrmala, kas būvēts 80. gados.

Rīgas visapmeklētākais slēpnis atrodas pie Rīgas cirka, par kura vēsturi un unikālās būves raksturu arī vērts izzināt. Otrs apmeklētākais slēpnis atrodas Latvijas Okupācijas muzejā. Tā kā ieeja ir par ziedojumiem — par tā atrašanu nebūtu jāmaksā. Šis slēpnis apmeklējuma ziņā aktuāls ir tieši no daudzo tūristu puses.

Vēl viens interesants notikums ar ko Latvija var lepoties slēpņošanas ziņā ir tā, ka slēpņošanas entuziasti Latvijas robežas garumā izvietojuši 300 slēpņus, un Latvijai izveidojuši kontūru ar slēpņiem. Šie slēpņi ir veltīti Latvijas dzimšanas dienai, un tika ievietoti 18. novembrī 2012. gadā. Tādējādi Latvija kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kuras robeža pasaules kartē iezīmēta ar slēpņiem. Tik plašas slēpņu sērijas nekad nav bijis ne Latvijā, ne visā Baltijā, uzsver akcijas dalībnieki. Izvietoti ik pēc dažiem kilometriem pa visu Latvijas perimetru, slēpņi kopumā nosedz Latvijas valsts robežu gandrīz 2000 kilometru garumā. Jau no pirmajām slēpņotāju atsauksmēm bija redzams, ka izdevies skaists pārsteigums Latvijas slēpņotāju kopienai, un sērija ir skaista dāvana Latvijai dzimšanas dienā. Lai atrastu katra atsevišķā slēpņa koordinātas, ir jāuzzina kāds konkrēts fakts no Latvijas vēstures un jāveic vienkārši aprēķini. Vairāki spēlētāji jau devušies braucienā apkārt Latvijai, lai pieveiktu šo izaicinājumu.[9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]