Gistavs Flobērs

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: Pareizrakstība, īpašvārdu atveidošana Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, tos var pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Gistavs Flobērs Gustave Flaubert
Gistavs Flobērs
Personīgā informācija
Dzimis	1821. gada 12. decembrī Ruānā, Francijā
Miris	1880. gada 8. maijā (58 gadi) Ruānā, Francijā
Nodarbošanās	romānu rakstnieks, dramaturgs
Žanri	Proza
Literārās Kustības	Reālisms, Romantisms

Gistavs Flobērs (franču: Gustave Flaubert, dzimis 1821. gada 12. decembrī, miris 1880. gada 8. maijā) bija franču romānu rakstnieks un dramaturgs, kuru uzskata par vienu no dižākajiem rietumu rakstniekiem. Viņš ir visplašāk pazīstams kā pirmā izdotā romāna "Bovarī kundze" (Madame Bovary, 1857) autors. Flobēram raksturīgs ļoti sīkumains un skrupulozs rakstības stils.

Satura rādītājs 1 Biogrāfija 1.1 Agrā Dzīve un Izglītība 1.2 Personīgā dzīve 2 Bibliogrāfija

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

[izmainīt šo sadaļu] Agrā Dzīve un Izglītība

Flobērs piedzima 1821. gada 12. decembrī Ruānā, Ziemeļnormandijas reģionā Francijā. Viņš bija otrais ķirurga Ahileja-Kleofasa Flobēra (1784-1846) un Annas Justīnes Kerolīnas (dzim. Florio) (1793-1872) dēls. Viņš sāka rakstīt ļoti agrā vecumā, daži avoti apgalvo, ka pat jau 8 gadu vecumā. Viņš tiek uzaudzināts un izglītots dzimtajā pilsētā Ruānā līdz 1840. gadam, kad rakstnieks devās uz Parīzi, lai studētu tieslietas.

Nokļuvis Parīzē, Flobērs bija gaužām vienaldzīgs students un uzskatīja Parīzi par nepatīkamu pilsētu. Tuvojoties 1840. gada beigām, viņš apceļoja Pireneju pussalu un Korsiku. 1846 gadā, pēc epilepsijas lēkmes, rakstnieks atstāja Parīzi un pārtrauca studijas.

[izmainīt šo sadaļu] Personīgā dzīve

Flobērs pārvācās dzīvot pie mātes uz Ruānu. Viņu māja pie Sēnas Upes kļuva par rakstnieka māju visu atlikušo dzīvi. Flobērs nekad neapprecējās. No 1846. līdz 1854. gadam viņam bija mīlas dēka ar dzejnieci Luisu Kolē (viņa rakstītās mīlas vēstules vēl ir saglabājušās). Saskaņā ar viņa biogrāfa Emīlija Fagē teikto, viņa romāns ar Luisu Kolē bija vienīgās nopietnās romantiskās attiecības, kādās rakstnieks ir stājies. Viņš apmeklēja prostitūtas. Mīlas dēkas beigšanās noveda pie tā, ka Flobēram pazuda interese romantikā un viņš vēlējas tikai platonisku draudzību ar citiem rakstniekiem.

1846. gadā viņš kopā ar savu ilggadējo draugu Maksimu Du Kempu apceļoja Lielbritāniju. No 1849. līdz 1850. gadam viņš devās garā ceļojumā uz Tuvajiem Austrumiem, apciemojot Grieķiju un Ēģipti. Beirutā viņš saslima ar sifilisu.

1870-tie gadi bija smagi. Prūšu kareivji bija okupējuši viņa māju Franču-Prūšu Kara ietvaros. 1872. gadā nomira Flobēra māte. Pēc viņas nāves rakstnieku piemeklēja finansiālas grūtībās. Viņš slimoja ar veneriskajām slimībām lielāko daļu no dzīves.

1880. gadā Flobērs cieta no triekas un 58 gadu vecumā nomira. Viņu apglabāja ģimenes mauzolejā Ruānā un viņam par godu Ruānas muzejā tika uzbūvēts monuments.

[izmainīt šo sadaļu] Bibliogrāfija

• Mémoires d’un fou (1838) (tulk. Jukušā memuāri)
• Madame Bovary (1857) (tulk. Bovarī kundze)
• Salammbô (1862) (tulk. Salambo)
• L'Éducation sentimentale (1869) (tulk. Sentimentālā izglītība)
• La Tentation de Saint Antoine (1874) (tulk. Svētā Antuāna kārdinājums)
• Trois contes (1877) (tulk. Trīs stāsti)
• Bouvard et Pécuchet (1881, izdots pēc nāves) (tulk. Buvards un Pekušē)
• Dictionnaire des idées reçues (1911, izdots pēc nāves) (tulk. Vispārpieņemtu ideju vārdnīca)
• Novembris (1842)