Gistavs Flobērs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gistavs Flobērs
Gustave Flaubert
Gistavs Flobērs
Personīgā informācija
Dzimis 1821. gada 12. decembrī
Ruānā, Francijā
Miris 1880. gada 8. maijā (58 gadi)
Ruānā, Francijā
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks dramaturgs
Slavenākie darbi Bovarī kundze

Gistavs Flobērs (franču: Gustave Flaubert, dzimis 1821. gada 12. decembrī, miris 1880. gada 8. maijā) bija franču romānu rakstnieks un dramaturgs, kuru uzskata par vienu no dižākajiem rietumu rakstniekiem. Viņš ir visplašāk pazīstams kā pirmā izdotā romāna Bovarī kundze (Madame Bovary, 1857) autors. Flobēram raksturīgs ļoti sīkumains un skrupulozs rakstības stils.

Dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Flobērs piedzima 1821. gada 12. decembrī Ruānā, Ziemeļnormandijas reģionā Francijā. Viņš bija otrais ķirurga Ahileja-Kleofasa Flobēra (1784-1846) un Annas Justīnes Kerolīnas (dzim. Florio) (1793-1872) dēls. Daži apgalvo, ka pat jau 8 gadu vecumā Flobērs sāka rakstīt.[nepieciešama atsauce] Viņš nodzīvoja dzimtajā pilsētā Ruānā līdz 1840. gadam, kad devās uz Parīzi studēt tieslietas.

Flobērs bija vienaldzīgs students. Viņam Parīze nepatīka. 1840. gada beigās viņš apceļoja Pirenejus un Korsiku. 1846 gadā, pēc epilepsijas lēkmes, Flobērs pārtrauca studijas un atstāja Parīzi.

Pie mātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Flobērs pārvācās uz Ruānu dzīvot pie mātes, mājā pie Sēnas. Flobērs neapprecējās. No 1846. līdz 1854. gadam viņam bija mīlas dēka ar dzejnieci Luīzu Kolē (Louise Colet) (viņa rakstītās mīlas vēstules vēl ir saglabājušās). Biogrāfs Emīlijs Fagē (Émile Faguet)[1] apgalvo, ka ar Luīzu Kolē bija vienīgās nopietnās romantiskās attiecības. Mīlas dēkas beigšanās noveda pie tā, ka viņš vēlējas tikai platonisku draudzību un apmeklēja prostitūtas.[nepieciešama atsauce]

1846. gadā viņš kopā ar savu ilggadējo draugu[2] Maksimu Dikamu (Maxime du Camp) apceļoja Lielbritāniju. No 1849. līdz 1850. gadam viņš devās garā ceļojumā uz Tuvajiem Austrumiem. Apciemojot Grieķiju, Ēģipti un Beirutu viņš esot saslimis ar sifilisu bet Žans Pols Sartrs apgalvojis, ka Flobērs dēkas safantizējis. [3] Viņš slimoja ar veneriskajām slimībām lielāko daļu no dzīves.

Francijas-Prūsijas kara laikā prūšu kareivji okupēja Flobēra māju un 1872. gadā nomira viņa māte. Pēc viņas nāves rakstnieku piemeklēja finansiālas grūtībās. 1880. gadā Flobērs cieta no triekas un 58 gadu vecumā nomira. Viņu apglabāja ģimenes mauzolejā Ruānā un pilsētas muzejā uzcēla pieminekli.[nepieciešama atsauce]

Darbi un ietekme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reālisma pārstāvis[4], ietekmējis Kafku, Zolā, Velbeku un citus.

Bibliogrāfija (nepilna)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [1] Biogrāfs Emīlijs Fagē (Émile Faguet) (angliski)
  2. [2] Maksims Dikams (latviski)
  3. [3] Flobēra sifiliss (angliski)
  4. [4] Dažas problēmas franču literātūrā (latviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • [5] Ruānas universitātes arhīvs (franciski)
  • Brown, Frederick, Flaubert: a Biography, Little, Brown; 2006. ISBN 0-316-11878-8 Biogrāfija (angliski)