Žans Pols Sartrs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žans Pols Sartrs
Jean-Paul Sartre
Žans Pols Sartrs
Personīgā informācija
Dzimis 1905. gada 21. jūnijā
Parīze, Karogs: Francija Francija
Miris 1980. gada 15. aprīlī (74 gadi)
Parīze, Karogs: Francija Francija
Pilsonība Karogs: Francija Francija
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija kontinetālā filozofija, eksistenciālisms, marksisms, hermeneitika
Galvenās intereses metafizika, epistemoloģija, ētika, literatūra, fenomenoloģija, politika, ontoloģija
Idejas mauvaise foi, l'existence précède l'essence, être-pour-soi
Alma mater Augstākā normālskola (École Normale Supérieure)
Ietekmējies no Arons, Svētais Augustīns, Kamī, Selīns, Nizāns, de Bovuāra, Dostojevskis, Flobērs, Freids, Hēgelis, Heidegers, Huserls, Jasperss, Kafka, Kjerkegors, Kožēvs, Mao, Markss, Merlo-Pontī, Nīče, Dos Pasoss, Ruso, Šopenhauers, Voltērs
Ietekmējis Arons, Batajs, Badī, Kamī, de Bovuāra, Barouzs, Fanons, Gorcs, Če Gevara, Džeimsons, R. D. Leings, Lesinga, Merlo-Pontī, Keno, Mērdoka, Oe, Fuko, Raits
Galvenie darbi romāns "Nelabums" (La nausée, 1938)
"Esamība un nekas" (L'être et le néant, 1943)
Valoda franču valoda

Žans Pols Šarls Emārs Sartrs (franču: Jean-Paul Charles Aymard Sartre, dzimis 1905. gada 21. jūnijā, miris 1980. gada 15. aprīlī) bija politiski kreiss eksistenciālisma franču filozofs, rakstnieks un dramaturgs. 1964. gada Nobela prēmijas laureāts, no kuras viņš brīvprātīgi atteicās. Plaši zināma ir arī Sartra ilgā un sarežģītā kopdzīve ar feministi Simonu de Bovuāru.

Dzimis Parīzē, flotes virsnieka ģimenē. Sartra māte bija Alberta Šveicera māsīca. Kad Žanam Polam bija divi gadi, nomira tēvs un zēns uzauga, ietekmējoties no mātes tēva. Kad Sartram bija divpadsmit gadu, māte apprecējās atkal un ģimenē pārcēlās uz Larošelu.

Starp pasaules kariem studēdams prestižajā Augstākajā normālskolā (École Normale Supérieure) filozofiju, Sarts iepazinās ar savu partneri un domubiedri Simonu de Bovuāru. Līdz Otrajam pasaules karam pasniedza filozofiju dažādos Francijas licejos, no 1944. gada pārtika tikai no literārās darbības. 1945. gada oktobrī kopā de Bovuāru, Merlo-Pontī un citiem nodibināja literāri-politisku žurnālu "Jaunie laiki" (Les Temps Modernes). Sabiedriskajā darbībā Sarts atbalstīja dekolonizāciju (tajā skaitā Alžīrijas neatkarību no Francijas), Miera kustību, Kubas revolūciju, Studentu maiju, protestēdams pret ASV Vjetnamas karu, bet arī pret PSRS Ungārijas revolūcijas un Prāgas pavasara apspiešanu.

Nozīmīgākie darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filozofijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Esamība un nekas" (L'être et le néant, 1943)
  • "Eksistenciālisms ir humānisms" (L'Existentialisme est un humanisme, 1946)
  • "Dialektiskā prāta kritika" (Critique de la raison dialectique, 1960)

Literatūrā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • romāns "Nelabums" (La nausée, 1938)
  • stāsts "Siena" (Le mur, 1939)
  • luga "Mušas" (Les mouches, 1943)
  • luga "Godājamā staigule" (La putain respectueuse, 1946)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Giorgoss Seferiss
Nobela prēmija literatūrā
1964
Pēctecis:
Mihails Šolohovs