Grifi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par vanagu dzimtas putniem. Par mitoloģisku būtni skatīt rakstu Grifs (mitoloģija).
Grifi
Aegypiinae (Peters, 1931)
Pa kreisi Āfrikas ausainie grifi (Torgos tracheliotus), pa labi Āfrikas grifs (Gyps africanus)
Pa kreisi Āfrikas ausainie grifi (Torgos tracheliotus),
pa labi Āfrikas grifs (Gyps africanus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Vanagveidīgie (Accipitriformes)
Dzimta Vanagu dzimta (Accipitridae)
Apakšdzimta Grifu apakšdzimta (Aegypiinae)

Grifi jeb maitu lijas, grifu apakšdzimta (Aegypiinae) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) apakšdzimta. Grifu apakšdzimtā ir 13 maitas putnu sugas, kas iedalītas 6 ģintīs. Vēl nesenā pagātnē tās bija 9 ģintis, bet trīs no tām tika izdalītas atsevišķā bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae).[1] Grifus mēdz saukt arī par Vecās pasaules maitas putniem, jo tie visi mājo Vecās pasaules kontinentos: Āfrikā, Āzijā vai Eiropā.

Lai arī Latvijā neligzdo neviena grifu suga, tomēr reizēm ir novērots melnais grifs (Aegypius monachus) un baltgalvas grifs (Gyps fulvus).[2]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Himalaju grifs (Gyps himalayensis) ir lielākais no visiem grifiem un otrais lielākais no plēsīgajiem maitas putniem

Grifi pamatā pārtiek no mirušiem dzīvniekiem, retu reizi tie uzbrūk slimiem, bet vēl dzīviem upuriem. Tiem ir ļoti laba redze, un barība tiek atrasta izmantojot tikai redzi. Grifiem ir raksturīga kaila vai viegli apmatota galva, tādējādi šie putni spēj uzturēt tīru galvu, neskatoties uz barošanās veidu. Tiem ir ļoti spēcīga kuņģu sula, kas spēj sagremot ļoti spēcīgas indes un baktērijas. Lai sterilizētu savas pa maitu sabristās kājas, tie urinē tām tieši virsū.[3]

Visi grifi ir liela auguma putni ar lieliem, platiem spārniem. Lidojot tie izmanto gaisa siltās straumes un ilgstoši planē izplestiem spārniem.[3] Lielākais no visiem grifiem ir Himalaju grifs (Gyps himalayensis),[4] kura spārnu izplētums sasniedz 3 metrus un tā svars ir apmēram 12 kg.[3] Atšķirībā no Amerikas grifiem visām grifu apakšdzimtas sugām ir spēcīgas kājas un asi nagi, līdzīgi kā tas ir pārējām vanagu dzimtas sugām.[4]

Senajā Ēģiptē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senajā Ēģiptē uzskatīja, ka grifu mātītes ir ļoti labas mātes, jo karstajā saulē tās stundām ilgi stāv ligzdā ar izplestiem spārniem, veidojot mazuļiem ēnu, kur paslēpties. Mātes dievieti Nehbetu Senajā Ēģiptē reprezentē grifs.

A

Grifa hieroglifs tiek izmantots skaņai (3), kas ietverta vārdos māte, vecāmāte un valdniece.

Diklofenaka ietekme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diklofenaka piesārņojums vidē pēdējos 10 gados ir izraisījis 95% grifu populācijas izmiršanu Indijā un Pakistānā. Līdz ar to divas vai trīs Dienvidāzijas grifu sugas ir tuvu izmiršanas robežai.[5] To izraisījis pretsāpju līdzeklis diklofenaks, kuru zemnieki izmanto slimiem, nodzītiem vēršiem, ar kuriem apstrādā lauksaimniecības zemi. Lai slimais dzīvnieks joprojām ietu lauku darbos, tiek izmantots medikaments, kas noņem sāpes līdz tā nāvei. Mirušos vēršus zemnieki, kā to darījuši tūkstošiem gadu, atstāj uz lauka, lai tos saplēš grifi. Tomēr lielie putni izrādījās jūtīgi pret diklofenaku un tā ietekmē iet bojā. Šobrīd mirušie liellopi uz lauka izraisa neskaitāmas slimības un pat epidēmijas, jo šajās valstīs vairs nav grifu, kas nokopj maitu, kā arī tie piesaista žurkas un klejojošos suņus.[6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melno grifu (Aegypius monachus) reizēm var novērot Latvijā
Lielākā daļa blatgalvas grifu (Gyps fulvus) mājo Spānijā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Phylogeny of eagles, Old World vultures, and other Accipitridae based on nuclear and mitochondrial DNA
  2. Vanagu dzimta
  3. 3,0 3,1 3,2 Old World Vultures
  4. 4,0 4,1 Birds: Vulture
  5. Painkillers turned bird killers
  6. Di Quinzio, M.; McCarthy, A. (2008-02-26). "Rabies risk among travellers". CMAJ 178 (5): 567. doi:10.1503/cmaj.071443

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]