Gunārs Cilinskis
- Šis raksts ir par aktieri. Par citām jēdziena Cilinskis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Gunārs Cilinskis | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimis | Harijs Gunars Cilinskis 1931. gada 23. maijā |
||||||
| Miris | 1992. gada 25. jūlijā (61 gada vecumā) |
||||||
| Nodarbošanās | aktieris, režisors | ||||||
| Darbības gadi | 1955 — 1992 | ||||||
| Dzīvesbiedre | Velta Līne (1957 - 1992) | ||||||
|
|||||||
| Mākslas portāls / Kino vikiprojekts |
|||||||
Gunārs Cilinskis (dzimis 1931. gada 23. maijā Rīgā, miris 1992. gada 25. jūlijā Lielajā Baltezerā, Ādažu pagastā) bija latviešu aktieris, režisors un scenārists.
Satura rādītājs |
Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Dzimis veikala īpašnieka Alfrēda Cilinska un Vilhelmīnes (dz. Gertners) Cilinskas ģimenē Rīgā kā vienīgais bērns. Vecāki izšķīrušies kad Gunars bijis mazs. Kopā ar māti pārcēlies uz Krustpili, tad atpakaļ uz Rīgu. Māte strādājusi Ķuzes saldumu fabrikas veikalā par vadītāju. Tēvs pazudis Otrā pasaules kara laikā.
Mācījies Ogres meža tehnikumā, beidzis to 1950. gadā. Pēc tam strādājis Tomes - Baldones mežos (1950 - 1952). 1951. gadā iestājies Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātē. Pēc tās beigšanas 1955. gadā, darbojies Drāmas teātrī.
Kinodebija 1958. gadā Rīgas Kinostudijas filmā "Svešiniece ciemā". Saņēmis brāļu Vasiļjevu KPFSR Valsts prēmiju 1968. gadā par galveno lomu filmā "Garā stiprie" (1967). No 1975. gada pilnībā pievērsies kino, režisors Rīgas kinostudijā. Kinorežisora debija 1976. gadā - filma "Ezera sonāte" (kopā ar Vari Braslu).
Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1965). Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1969). PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1979). Ogres Goda pilsonis (1979).
Precējies ar aktrisi Veltu Līni, dēls Aigars Cilinskis (1958 - 2007).
Miris braucot ar ūdensslēpēm Lielajā Baltezerā 1992. gada 25. jūlijā. Apglabāts Rīgas Meža kapos.
Nozīmīgākās lomas teātrī [izmainīt šo sadaļu]
- Kaspars Velnakauls - E. Līva "Velnakaula dvīņi" (1967)
- Uldis - Raiņa "Pūt, vējiņi!" (1968)
- Pelegrins - M. Friša "Santakrusa" (1971)
- Berkutovs - A. Ostrovska "Vilki un avis" (1973)
Filmogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Aktieris [izmainīt šo sadaļu]
- Svešiniece ciemā, 1958 - Jānis Stagars
- Stiprāki par vētru (Odesas kinostudija), 1960 - Bušs
- Kārkli pelēkie zied, 1961 - epizodē
- Cielaviņas armija, 1964 - Platais
- Kapteinis Nulle, 1964 - Imants Vaivars
- "Tobago" maina kursu, 1965 - Drēziņš
- Noktirne, 1966 - Žoržs
- Kapteiņa Enriko pulkstenis, 1967 - kapteinis Enriko
- Garā stiprie (Sverdlovskas kinostudija), 1967 - padomju izlūks Nikolajs Kuzņecovs/Pauls Zīberts
- Mērnieku laiki, 1968 - Kaspars
- Cielaviņas armija atkal cīnās, 1968 - Platais/Zagorskis
- 24-25 neatgriežas, 1968 - Purvītis
- Ceļa zīmes, 1968 - Roberts
- Stari stiklā, 1969 - Valters
- Saulespuķes (PSRS, Itālija, Francija), 1969 - ministrijas darbinieks,tulks
- Padomju Savienības sūtnis ("Mosfiļm"), 1969 - Juliuss Helmers
- Uzbērums, 1970 - Skarbais
- Nāves ēnā, 1971 - Birkenbaums
- Kara ceļa mantinieki, 1971 - Atis Dunavs
- Turies pie mākoņiem (PSRS, Ungārija), 1971 - Vladimirs Sevastjanovs
- Ceplis, 1972 - Nagainis
- Šahs briljantu karalienei, 1973 - milicijas kapteinis Sokolovskis
- Pieskāriens, 1973 - Jānis Fabriciuss
- Uzbrukums slepenpolicijai, 1974 - Kramerovs
- Lielā atrakcija ("Mosfiļm"), 1974 - Maksims Zarubins
- Melnā vēža spīlēs, 1975 - Hercogs
- Liktenim spītējot, 1975 - Olavs
- Ezera sonāte, 1976 - Rūdolfs
- Zem apgāztā mēness, 1977 - kapteinis Arvīds
- Dāvanas pa telefonu, 1977 - milicijas pulkvedis
- Teātris, 1978 - Maikls Goslins
- Vīru spēles brīvā dabā, 1978 - režisors
- Tāpēc, ka es esmu Aivars Līdaks, 1978 - Kristapa tēvs
- Aiz stikla durvīm, 1978 - Liepiņš
- Agrā rūsa, 1979 - prokurors Straujups
- Izmeklēšanā noskaidrots, 1981 - milicijas majors Artūrs Krams
- Lietus blūzs, 1982 - epizodē
- Vilkatis Toms, 1983 - Toms
- Akmeņainais ceļš, 1983 - epizodē
- Fronte tēva pagalmā, 1984 - Antons Paipala
- Pēdējā vizīte, 1984 - žurnālists Toms Bērtons
- Apbraucamais ceļš, 1986 - Anatolijs Ņikitičs
- Aizaugušā grāvī viegli krist, 1986 - Dzelzskalējs
- Apstākļu sakritība, 1987 - kinostudijas direktors
- Viktorija, 1988 - epizodē
- Sēklis, 1988 - Zudins
- Tapers, 1989 - epizodē
- Zītaru dzimta, 1989 - Brengulis
- Vilkaču mantiniece, 1990 - Dievlodziņu saimnieks
Režisors [izmainīt šo sadaļu]
- Ezera sonāte - 1976 (arī scenārija līdzautors)
- Nakts bez putniem - 1979 (arī scenārija līdzautors)
- Agrā rūsa - 1979
- Tarāns - 1982 (arī scenārija autors)
- Kad bremzes netur - 1984 (arī scenārija autors)
- Bailes - 1986
- Dīvainā mēnessgaisma - 1987 (arī scenārija autors)
- Vilkaču mantiniece, 1990 (arī scenārija autors)
- Indrāni, 1991 (arī scenārija autors)
Literatūra [izmainīt šo sadaļu]
- Lia Guļevska, Gunars Treimanis. Vientuļā virsotne. Rīga: Antēra, 2001. ISBN 9984719014