Varis Brasla
Vikipēdijas raksts
- Šis raksts ir par režisoru. Par citām jēdziena Brasla nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
|
||||||||||
Varis Brasla (dzimis 1939. gada 25. aprīlī Rīgā, Latvijā) ir latviešu kino un teātra režisors. Viņš ir dzimis aktiera un režisora Žaņa Braslas un aktrises un režisora asistentes Valijas Braslas ģimenē.[1]
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Izglītība
1962. gadā Varis Brasla beidzis Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtu, 1968. gadā - Augstākos scenāristu un režisoru kursus Maskavā.[1]
[izmainīt šo sadaļu] Darba pieredze
No 1965. gada Varis Brasla strādā Rīgas kinostudijā. Bijis režisora asistents un otrais režisors Rolanda Kalniņa, Oļģerta Dunkera, Aloiza Brenča un Rostislava Gorjajeva filmām.
Laikā no 1962. līdz 1965. gada un no 1993. līdz 1995. gadam strādājis par Valmieras Drāmas teātra režisoru. No 1995. gada līdz 2000. gadam ir Valmieras Drāmas teātra galvenais režisors.[1]
[izmainīt šo sadaļu] Teātra iestudējumi Valmieras Drāmas teātrī
- 1962. gadā Nikolaja Pogodina "Zilā rapsodija";
- 1965. gadā Alekseja Arbuzova "Mans nabaga Marats";
- 1991. gadā Žana Tomasa Brandesa un Mati Unta "Krustmāte no Brazīlijas";
- 1993. gadā Gunāra Janovska "Sōla";
- 1994. gadā Gunāra Janovska "Izdedži";
- 1997. gadā Jāņa Janševska "Varkaļu pagasta skolotājs";
- 1997. gadā Harija Gulbja "Kamīnā klusi dzied vējš";
- 1998. gadā Reiņa Kauzīša un Matīsa Kaudzīša "Mērnieku laiki";
- 1999. gadā Ļeva Tolstoja "Dzīvais mironis";
- 2000. gadā Pamelas L. Treversas "Mērija Popinsa";
- 2002. gadā Braņislava Nušiča "Ministrienes kundze";
- 2003. gadā Evitas Sniedzes "Smilšu kaste";
- 2004. gadā Ādolfa Alunāna "Sādžu dakteris";
- 2005. gadā Enīdas Blaitones "Pauks un Šmauks";
- 2005. gadā Jāņa Jurkāna "Ku-kū...";
- 2005. gadā Rodnija Eklenda "Dzīve trijatā";
- 2006. gadā Ēriha Marijas Remarka "Trīs draugi";
- 2006. gadā Karlo Goldoni „Mirandolīna jeb sirmums bārdā, bet sātans ribās";
- 2007. gadā Ineses Zanderes "Ineses tantes mīklainie panti";
- 2008. gadā Alvja Lapiņa "Atvari".[1]
[izmainīt šo sadaļu] Filmas
- 1966. gadā kā režisora asistents filmai "Noktirne";
- 1967. gadā kā otrais režisors filmai "Elpojiet dziļi";
- 1968. gadā kā otrais režisors filmai "Mērnieku laiki";
- 1969. gadā kā otrais režisors filmai "Trīskārtējā pārbaude";
- 1970. gadā kā otrais režisors filmai "Klāvs - Mārtiņa dēls";[2]
- 1971. gadā kā režisors īsfilmai "Salātiņš";
- 1972. gadā kā otrais režisors filmai "Ceplis";
- 1973. gadā kā otrais režisors filmai "Cāļus skaita rudenī";
- 1973. gadā kā otrais režisors filmai "Pieskāriens";
- 1974. gadā kā otrais režisors filmai "Uzbrukums slepenpolicijai";
- 1977. gadā kā otrais režisors filmai "Vīrietis labākajos gados";[2]
- 1977. gadā kā režisors filmai "Ezera sonāte", kas tapa kopā ar Gunāru Cilinski pēc Regīnas Ezeras romāna "Aka";
- 1978. gadā filmā "Pavasara ceļazīme";
- 1980. gadā kā režisors filmai "Novēli man lidojumam labvēlīgu laiku";
- 1982. gadā kā režisors filmai "Tereona galva";
- 1984. gadā kā režisors filmai "Parāds mīlestībā";
- 1985. gadā kā režisors filmai "Emīla nedarbi";
- 1987. gadā filmā "Aija";
- 1988. gadā kā režisors filmai "Par mīlestību pašreiz nerunāsim";
- 1991. gadā kā režisors filmai "Mērnieku laiki";
- 1993. gadā kā režisors filmai "Ziemassvētku jampadracis";
- 1996. gadā kā režisors un scenārists dokumentālai portretfilmai "Kā tev klājas, Eidi?", kas ir par aktieri Eduardu Pāvulu;
- No 1997. līdz 1999. gadam kā režisors seriālam "Palīgā!";
- 2004. gadā kā režisors filmai "Ūdensbumba resnajam runcim";
- 2005. gadā kā režisors TV īsfilmai "Tu tikai neuztraucies", kas ir 17 minūtes gara;
- 2005. gadā kā režisors TV īsfilmai "Drēbniecīte Ruta", kas ir 13 minūtes gara.[2]
[izmainīt šo sadaļu] Apbalvojumi
- 1977. gadā LPSR Valsts prēmija par filmu "Ezera sonāte";
- 1978. gadā Ašhabadas kinofestivāla balva par filmu "Pavasara ceļazīme";
- 1980. gadā balva "Lielais Kristaps" par filmu "Novēli man lidojumam labvēlīgu laiku";
- 1985. gadā balva "Lielais Kristaps" par filmu "Emīla nedarbi";
- 1988. gadā balva "Lielais Kristaps" par filmu "Par mīlestību pašreiz nerunāsim";
- 1993. gadā LR Kultūras ministrijas un LR Ministru prezidenta balvas kinomākslā par filmu "Ziemassvētku jampadracis";
- 1994. gadā Latvijas kinoskates skatītāju balva;
- 2005. gadā Latvijas autortiesību Bezgalības balva un balva "Lielais Kristaps" par filmu "Ūdensbumba resnajam runcim";
- balvas starptautiskos kinofestivālos Vecburgā, Frankfurtē, Korbusā un Maskavā.[1]
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Varis Brasla. Valmieras teātris.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Varis Brasla. Latvijas nacionālais kino centrs.
