1979. gads
Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no 1979)
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1976 1977 1978 - 1979 - 1980 1981 1982 |
| 1979. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| Laikapstākļi Latvijā |
| 1979. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1979 MCMLXXIX |
| Ab urbe condita | 2732 |
| Armēņu kalendārs | 1428 ԹՎ ՌՆԻԸ |
| Ķīniešu kalendārs | 4675 – 4676 戊午 – 己未 |
| Etiopu kalendārs | 1971 – 1972 |
| Ebreju kalendārs | 5739 – 5740 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2034 – 2035 |
| - Shaka Samvat | 1901 – 1902 |
| - Kali Juga | 5080 – 5081 |
| Irānas kalendārs | 1357 – 1358 |
| Islāma kalendārs | 1399 – 1400 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1979. gads (MCMLXXIX) bija īsais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
- 1. janvāris — ASV un Ķīna atjaunoja diplomātiskās attiecības pilnā apjomā.
- 7. janvāris — ar Vjetnamas spēku palīdzību gāzts Pola Pota režīms Kambodžā.
- 16. janvāris — Irānas šahs Mohamads Reza Pahlavi ar ģimeni aizbēga uz Ēģipti pēc gadu ilgiem nemieriem.
Februāris [izmainīt šo sadaļu]
- 1. februāris — Ajatola Homeini atgriezās Irānā pēc 15 gadu trimdas.
- 7. februāris — Plutons nokļuva tuvāk par Neptūna orbītu.
- 11. februāris — Irānā uzvarēja Islāma revolūcija Ajatolas Homeini vadībā.
- 17. februāris — sākās Ķīnas-Vjetnamas karš.
- 18. februāris — Sahāras tuksnesī sniga sniegs.
- 22. februāris — Sentlūsija ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
Marts [izmainīt šo sadaļu]
- 4. marts — ASV zonde Voyager 1 uzņemtajos attēlos Jupiteram tika atklāti gredzeni.
- 5. marts — Voyager 1 veica Jupitera pārlidojumu ar tuvāko attālumu 349 000 km no tā centra.
- 8. marts — kompānija Philips Eidenhovenā (Nīderlandē) rīkoja preses konferenci, kurā tika paziņots par jaunu datu nesēja tipu — optisko kompaktdisku.[1]
- 31. marts — Maltu pameta pedējie Apvienotās Karalistes karavīri.
Aprīlis [izmainīt šo sadaļu]
- 1. aprīlis — Irāna kļuva par islāma republiku.
Maijs [izmainīt šo sadaļu]
- 1. maijs — Grenlande ieguva pašpārvaldes tiesības.
- 4. maijs — Apvienotās Karalistes parlamenta vēlēšanās uzvarēja Konservatīvo partija, Margareta Tečere kļuva par premjerministri.
Jūnijs [izmainīt šo sadaļu]
- 1. jūnijs — Abels Muzoreva kļuva par Rodēzijas premjerministru, un valsts nosaukums tika izmainīts uz Zimbabve Rodēzija.
Jūlijs [izmainīt šo sadaļu]
- 1. jūlijs — Sony prezentēja Walkman atskaņotājus.
- 11. jūlijs — ASV orbitālā stacija Skylab beidza eksistēt, ieejot Zemes atmosfērā.
- 12. jūlijs — Kiribati ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
- 16. jūlijs — Irākas prezidents Ahmeds Hasans al-Bakrs atkāpās, un viņa vietā amatu ieņēma viceprezidents Sadams Huseins.
- 17. jūlijs — Nikaragvas prezidents Anastasio Somoza Debaile atkapās no amata un aizbēga uz Maiami, ASV.
- 19. jūlijs — Nikaragvā varu pārņēma marksistiskie sandīnisti.
Augusts [izmainīt šo sadaļu]
Septembris [izmainīt šo sadaļu]
- 1. septembris — ASV zonde Pioneer 11 kļuva par pirmo kosmisko aparātu, kas sasniedzis Saturnu, pārlidojot planētu 21 000 km attalumā.
Oktobris [izmainīt šo sadaļu]
- 27. oktobris — Sentvinsenta un Grenadīnas ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
Novembris [izmainīt šo sadaļu]
- 4. novembris — 3000 Irānas radikāļi iebruka ASV vēstniecībā Teherānā un saņēma 90 ķīlniekus, pieprasot atgriezt šahu atpakaļ Iranā, lai viņš stātos tiesas priekšā.
Decembris [izmainīt šo sadaļu]
- 24. decembris — Eiropas nesējraķetes Ariane 1 pirmais starts.
- 25. decembris — Afganistānas karš: PSRS bruņotie spēki iegāja Afganistānā.
- 27. decembris — Afganistānas karš: PSRS speciālo uzdevumu vienība nogalināja Afganistānas prezidentu Hafizulahu Aminu; viņa vietā stājās Babraks Karmals.
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
- 12. janvāris — Marians Hosa (Marián Hossa), slovāku hokejists
- 18. janvāris — Džejs Čou (周杰倫, Zhōu Jiélún), Taivānas mūziķis
Februāris [izmainīt šo sadaļu]
- 1. februāris — Aino-Kaisa Sārinena (Aino-Kaisa Saarinen), Somijas distanču slēpotāja
- 4. februāris — Džordžo Pantano (Giorgio Pantano), Itālijas autosportists
- 16. februāris — Valentino Rosi (Valentino Rossi), itāliešu šosejas motobraucējs
- 28. februāris — Sebastians Burdē (Sébastien Bourdais), Francijas autosportists
Marts [izmainīt šo sadaļu]
- 19. marts — Djego Forlans (Diego Martín Forlán Corazo), Urugvajas futbolists
Aprīlis [izmainīt šo sadaļu]
- 2. aprīlis — Kevins Čeņs (Kevin Chen), ķīniešu ASV autosportists
- 4. aprīlis — Roberto Luongo, Kanādas hokejists
- 8. aprīlis — Aleksi Laiho (Alexi Laiho), somu mūziķis
- 16. aprīlis — Kristians Albērss (Christijan Albers), Nīderlandes autosportists
- 18. aprīlis — Entonijs Deividsons (Anthony "Ant" Davidson), britu autosportists
Maijs [izmainīt šo sadaļu]
- 3. maijs — Simona Hausvalde (Simone Hauswald), Vācijas biatloniste
- 6. maijs:
- Gerds Kanters (Gerd Kanter), igauņu vieglatlēts, diska metējs
- Džons Montgomerijs (Jon Montgomery), Kanādas skeletonists
- 11. maijs — Džims Feihijs (Jim Fahey), ASV hokejists
- 19. maijs — Andrea Pirlo (Andrea Pirlo), itāliešu futbolists
Jūnijs [izmainīt šo sadaļu]
- 14. jūnijs — Edvīns van Kalkers (Edwin van Calker), nīderlandiešu bobslejists
- 17. jūnijs — Mika Noronens (Mika Noronen), somu hokejists
- 18. jūnijs — Aleksejs Grišins (Аляксей Генадзьевіч Грышын), Baltkrievijas frīstailists
Jūlijs [izmainīt šo sadaļu]
- 2. jūlijs — Džo Torntons (Joseph Eric Thornton), Kanādas hokejists
- 5. jūlijs — Amēlija Moresmo (Amélie Simone Mauresmo), franču tenisiste
- 11. jūlijs — Raio Pīroja (Raio Piiroja), Igaunijas futbolists
- 29. jūlijs — Andrē Lakošs (Andre Lakos), Austrijas hokejists
- 31. jūlijs — Karloss Marčena (Carlos Marchena López), Spānijas futbolists
Augusts [izmainīt šo sadaļu]
- 12. augusts — Austra Skujīte (Austra Skujyte), lietuviešu vieglatlēte, daudzcīņniece
- 20. augusts — Vitālijs Koļesņiks (Виталий Колесник), Kazahstānas hokejists
- 24. augusts — Maikls Reds (Michael Redd), ASV basketbolists
- 27. augusts — Karels Rahūneks (Karel Rachůnek), čehu hokejists
Septembris [izmainīt šo sadaļu]
- 4. septembris — Maksims Afinogenovs (Максим Сергеевич Афиногенов), krievu hokejists
- 19. septembris — Mikaels Telkvists (Mikael Tellqvist), zviedru hokejists
- 30. septembris — Primožs Kozmuss (Primož Kozmus), slovēņu vieglatlēts, vesera metējs
Oktobris [izmainīt šo sadaļu]
- 10. oktobris — Nikolass Masū (Nicolás Massú ), Čīles tenisists
- 17. oktobris — Kimi Reikenens (Kimi Matias Räikkönen), Somijas autosportists
Novembris [izmainīt šo sadaļu]
- 6. novembris — Lamars Odoms (Lamar Joseph Odom), ASV basketbolists
- 23. novembris:
- Nihats Kahvedži (Nihat Kahveci), Turcijas futbolists
- Ivica Kosteličs (Ivica Kostelić), horvātu kalnu slēpotājs
Decembris [izmainīt šo sadaļu]
- 5. decembris — Rustams Kosimdžonovs (Rustam Qosimjonov), Uzbekistānas šahists, FIDE pasaules čempions (2004—2005)
- 14. decembris — Maikls Ovens (Michael Owen), angļu futbolists
- 22. decembris — Petra Majdiča (Petra Majdič), Slovēnijas distanču slēpotāja
- 28. decembris — Džeimss Bleiks (James Blake), ASV tenisists
- 31. decembris — Jans Mareks (Jans Marek), čehu hokejists
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 2. februāris — Sids Višess (Sid Vicious), angļu pankroka mūziķis (dzimis 1957.)
- 9. februāris — Deniss Gabors (Dennis Gabor), ungāru izcelsmes britu fiziķis (dzimis 1900.)
- 4. aprīlis — Zulfikārs Ali Bhuto (Zulfikar Ali Bhutto), Pakistānas politiķis (dzimis 1928.)
- 25. jūnijs — Filips Halsmans (Philippe Halsman), Rīgā dzimis ASV fotogrāfs (dzimis 1906.)
- 29. jūlijs — Herberts Markūze (Herbert Marcuse), Vācijas un ASV filozofs (dzimis 1898.)
- 24. augusts — Hanna Reiča (Hanna Reitsch), vācu aviatore (dzimusi 1912.)
Nobela prēmijas [izmainīt šo sadaļu]
- Ekonomikā —
- Fizikā — Šeldons Glešovs, Abduss Salams, Stīvens Veinbergs
- Fizioloģijā vai medicīnā —
- Ķīmijā —
- Literatūrā —
- Miera veicināšanā — Māte Terēze
