Herschel Space Observatory

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Herschel Space Observatory
Herschel Space Observatory
KA veids Orbitālā observatorija
Organizācija: Eiropas kosmosa aģentūra
Izgatavotāji Thales Alenia Space
Bāzes platforma Herschel un Planck servisa modulis
Starta datums 14.05.2009. 13:12:02 UTC
Starta vieta Kuru
Nesējraķete Ariane 5ECA
Aktivitātes beigas 13.06.2013.
Darbības ilgums 3 gadi 11 mēneši 15 dienas
NSSDC ID 2009-026A
Orbītas elementi
Centr. ķermenis Saule

Herschel Space Observatory ("Heršela kosmiskā observatorija") bija Eiropas kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas darbojās tālajā infrasarkanajā un submilimetru joslā (55—672 µm). Tā palaista 2009. gada maijā (reizē ar Planck observatoriju) un atradās Lagranža punktā L2.

Kosmiskais aparāts nosaukts britu astronoma Viljama Heršela, kurš atklāja infrasarkano spektru un Urāna planētu, kā arī viņa māsas un novērojumu partneres Karolīnas vārdā.

Herschel teleskopa spogulis ir 3,5 m diametrā, kas ir vislielākais, kāds jebkad palaists kosmosā.

Aktīvo zinātnisko darbību Herschel beigusi 2013. gada aprīlī.[1] Tagad tās aparatūra ir izslēgta, un observatorija atrodas Saules orbītā.

Mērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Herschel paredzēts Saules sistēmas, Piena Ceļa un ārpusgalaktikas objektu izstarotās gaismas uztveršanai. Galvenie pētniecības virzieni:

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātniskie instrumenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • FIRST (Far Infrared and Sub-millimetre Telescope) — "tālā infrasarkanā spektra un submilimetru teleskops".
  • PACS (Photodetecting Array Camera and Spectrometer) — "fotodetektēšanas masīva kamera un spektrometrs".
  • SPIRE (Spectral and Photometric Imaging Receiver) — "spektrālais un fotometriskais attēlu uztvērējs".
  • HIFI (Heterodyne Instrument for the Far Infrared) — "heterodīna instruments tālajam infrasarkanajam starojumam".

Servisa modulis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Observatorijām Herschel un Planck Itālijā bāzētā kompānija Thales Alenia Space izstrādāja strukturāli līdzīgu servisa moduli. Tam ir oktagonāla forma.

Elektroenerģētiskā sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektroenerģetiskā sistēma sastāv no saules baterijām, akumulatoru baterija un enerģijas vadības iekārta. Saules baterijas sastāv no 30 sekcijām, nodrošinot 28 V spriegumu. Saules bateriju panelis izvietotas uz aizsargekrāna, kas aizsargā kriostatu no Saules. Kosmiskā aparāta stāvokļa kontoles sistēma notur šo aizsargekrānu vienmēr pavērstu pret Sauli.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Herschel Space Observatory tika palaista 2009. gada 14. maijā 13:12:02 UTC no Gviānas kosmiskā centra ar nesējraķeti Ariane 5ECA kopā ar Planck orbitālo observatoriju. Sākotnēji abi aparāti tika ievadīti ļoti eliptiskā orbītā (perigejs 270,0 km, apogejs 1 197 080 km, slīpums 5,99°).

2009. gada jūlija vidū Herschel iegāja Lisažū orbītā ar 800 000 km rādiusu ap ZemesSaules Otro Lagranža punktu (L2), 1,5 miljonu kilometru attālumā no Zemes.

2009. gada 21. jūlijā Herschel observatorija oficiāli tika nodota ekspluatācijā, un sākās zinātniskie novērojumi.

2013. gada 29. aprīlī paziņots, ka Herschel iztērējis visus hēlija krājumus (2300 l), kas nepieciešami teleskopa dzesēšanai. Līdz ar to beigti zinātniskie novērojumi.[1] Misijas vadītāji observatoriju ievadīja orbītā ap Sauli, kur tā netraucētu citiem kosmiskajiem aparātiem.[2] Vēl tika veikti daži tehnoloģiski eksperimenti: žiroskopu, navigācijas kemeru un programmatūras testi. 17. jūnijā tika dota komanda iztērēt visusHerschel degvielas krājumus un izslēgt sakaru aparatūru.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]