Lunar Reconnaissance Orbiter

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lunar Reconnaissance Orbiter
LRO kosmiskais aparāts mākslinieka redzējumā
LRO kosmiskais aparāts mākslinieka redzējumā
KA veids Mēness zinātnes
Organizācija: NASA
Starta datums 18.06.2009. 21:32 UTC
Starta vieta Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija LC-41
Nesējraķete Atlas V/401
Darbības ilgums 1 gads, misijas pagarināšana līdz 5 gadiem
NSSDC ID 2009-031A
Tīmekļa vietne Lunar Reconnaissance Orbiter
Masa 1846 kg
Enerģija 1850 W
Orbītas elementi
Centr. ķermenis Mēness

Lunar Reconnaissance Orbiter (no angļu: "Mēness izlūkošanas orbitālais aparāts"), saīsinājumā LRO, ir ASV starpplanētu zonde Mēness izpētei. Projektu vada NASA. LRO ir pirmā misija ASV „Kosmosa izpētes perspektīvas” ietvaros. Tās starts notika 2009. gada 18. jūnijā.

Nesējraķete Atlas V/401 kopā ar LRO izplatījumā palaida arī mazāku zondi LCROSS (Lunar Crater Observation and Sensing Satellite) jeb "Mēness krāteru izpētes un atklāšanas pavadoni". LCROSS uzdevums bija palaist un vērot Centaur raķešpakāpes ietriekšanos Mēnesī un analizēt pēc sadursmes radušos putekļus, nolūkā atklāt ūdens klātbūtni tajos.

LRO aptuveni gadu lidos zemā polārā orbītā (aptuveni 50 kilometru augstumā virs Mēness virsmas), kamēr instrumenti, kas uz tā atradīsies, ievāks informāciju par Mēness vidi. Ir paredzēts, ka misiju varētu pagarināt vēl uz 5 gadiem. Tad kosmiskais aparāts darbotos kā sakaru nodrošinātājs (retranslators) ar kādu uz Mēness virsmas atrodošos nolaižamo aparātu vai pašgājējaparātu.

Instrumenti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz orbitālā aparāta atrodas septiņi dažādi instrumenti, kas sniegs zinātniekiem detalizētu Mēness virsmas karti, kā arī papildinās mūsu zināšanas par Mēness topogrāfiju, apgaismojuma apstākļiem, minerālu sastāvu un dabas resursiem. NASA izmantos iegūtos datus, lai izvēlētos drošāko vietu, kur nolaisties cilvēku pilotējamajiem kosmosa kuģiem, noteikt vietas, kur labāk izveidot nākotnē paredzētos priekšposteņus, kā arī palīdzēt atvieglot radiācijas briesmas, kas varētu apdraudēt astronautus.

Vārds uz Mēnesi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

NASA uzaicināja cilvēkus piedalīties pirmajā misijā NASA izpētes programmas ietvaros, lai atgrieztu cilvēkus uz Mēnesi līdz 2020. gadam. Piedalīšanās izpaudās kā iespēja nosūtīt savu vārdu uz Mēnesi ar LRO. Katrs varēja piereģistrēties speciāli izveidotā interneta lapā kā arī izdrukāt sertifikātu. Reģistrācija beidzās 2008. gada 31. jūlijā. Kopā tika savākts vairāk kā miljons vārdu[1], kuri tika ierakstīti speciālā mikročipā.

LCROSS[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

LCROSS uzdevums bija novērot raķešpakāpes Centaur ietriekšanos Mēnesī kādā pastāvīgi tumšā vietā netālu no Mēness dienvidpola. 11. septembrī par šādu vietu tika izvēlēts Kebeus krāteris.[2]. Raķešpakāpe Centaur ietriecās Mēness virsmā 2009. gada 9. oktobrī 11:31 UTC. Pēc četrām minūtēm, izlidojot cauri sadursmes radītajam atlūzu un putekļu mākonim, tam sekoja LCROSS[3].

Lidojuma gaita[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmiskais aparāts tika palaists 2009. gada 18. jūnijā. 23. jūnijā tas iegāja orbītā ap Mēnesi. Nākamās 60 dienas bija paredzētas instrumentu testēšanai un kalibrācijai. Pašreiz LRO riņķo ap Mēnesi apmēram 50 km attālumā no tā, veicot mērījumus un veidojot Mēness virsmas 3-D karti. Pirmie Mēness virsmas attēli tika saņemti jau 2. jūlijā. Tajos bija redzams Mēness apgabals uz dienvidiem no Mākoņu jūras. 17. jūlijā kosmiskais aparāts noraidīja attēlus, kuros bija redzami Apollo programmas laikā uz Mēness atstātie aparāti.

Apollo 11 nolaišanās vieta

2009. gada 21. augustā LRO kopā ar Indijas Mēness zondi Chandrayaan-1 veica eksperimentu, kura laikā uz Mēness virsmas tika meklēta ūdens ledus klātbūtne. Eksperimenta laikā Chandrayaan-1 raidīja radara signālus, kurus pēc to atstarošanās no Mēness virsmas uztvēra gan LRO, gan Chandrayaan-1. Četru minūšu ilgā eksperimenta laikā tika pārbaudīta Erlangera krātera iekšpuse.

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]