GOCE
 |
Šis raksts ir par pašreiz notiekošu kosmisko lidojumu. Misijas gaitā informācija var strauji mainīties. |
.jpg){kind=small} |
| GOCE | |
| KA veids | Zemes zinātnes |
| Organizācija: | EKA |
| Starta datums | 17.03.2009. |
| Starta vieta | Pļesecka |
| Nesējraķete | Rokot |
| Darbības ilgums | 2012. gada beigas (plānots) |
| NSSDC ID | 2009-013A |
| Tīmekļa vietne | www.esa.int |
| Masa | 1100 kg |
| Enerģija | saules baterijas, 1300 W |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Ekscentricitāte | tuvu 0 |
| Slīpums | 96,70o |
| Perigejs | 270 km |
GOCE (Gravity Field and Steady-State Ocean Circulation Explorer) ir Eiropas kosmiskās aģentūras pavadonis, kurš paredzēts Zemes gravitācijas un okeānu straumju izpētei. GOCE tika palaists 2009. gada 17. martā.
Paredzēts, ka GOCE iegūtie dati dos jaunu informāciju par bīstamiem vulkāniskajiem apgabaliem un ļaus gūt jaunu izpratni par okeānu uzvedību. Okeānu izpēte ir arī galvenais misijas uzdevums. Apvienojot gravitācijas datus ar informāciju par jūras līmeņu augstumu (šos datus vāc citi satelīti), zinātnieki spēs izsekot okeānu ģeostrofisko straumju virzienu un ātrumu. GOCE zemā orbīta un instrumentu augstā precizitāte ļaus precizēt Zemes ģeoīdu.
Kosmiskā aparāta bultveida forma un nelielie spārni stabilizē to lidojumā, jo 270 km augstumā virs zemes, kur atrodas GOCE orbīta, vēl sastopams retināts gaiss. GOCE ir aprīkots arī ar jonu dzinēju, kurš kompensē berzes dēļ radušos ātruma zudumus un uztur nepieciešamo orbītu.
Satura rādītājs |
Mērinstrumenti[izmainīt šo sadaļu]
GOCE ir aprīkots ar Elektrostatisko gravitācijas gradiometru (EGG), kurš paredzēts gravitācijas mērīšanai. EGG sastāv no trim pāriem īpaši jūtīgu akselerometru, kuri izkārtoti trijās dimensijās, lai varētu konstatēt sīkākās gravitācijas izmaiņas, pavadonim lidojot orbītā apkārt Zemei.
Uz pavadoņa atrodas arī GPS sistēma precīzai kosmiskā aparāta atrašanās vietas noteikšanai. GOCE ir aprīkots arī ar kompensācijas sistēmu, lai novērstu jebkādu negravitācijas spēku iedarbību uz aparātu. Tam ir arī retroreflektors, lai būtu iespējams satelītam sekot ar lāzeriem no zemes.
Enerģija[izmainīt šo sadaļu]
Enerģiju GOCE ražo fiksēti saules bateriju paneļi. To kopējā jauda ir 1300 W.
GOCE aprīkots ar jonu dzinēju, kurš virza kosmisko aparātu uz priekšu, izgrūžot ksenona jonus ar ātrumu 40 km/s. Jonu dzinējs ir izvietots pavadoņa pakaļgalā. Tam ir divas sprauslas. Dzinējs spēj attīstīt 1 — 20 mN lielu vilci.[1] Nepieciešamo vilces spēku aparāts regulē automātiski, pēc nepieciešamības. GOCE misija beigsies, kad beigsies ksenona krājumi. Misiju sākot, pavadonī atradās 40 kg ksenona. Ar to vajadzētu pietikt apmēram 20 mēnešiem.[2]
Lidojums[izmainīt šo sadaļu]
GOCE tika palaists 2009. gada 17. martā 14:21 UTC no Pļeseckas kosmodroma ar Krievijas nesējraķeti Rokot-KM. Sākotnēji pavadonis atradās 280 km augstā orbītā. 45 dienu laikā orbīta pazeminājs līdz 270 km augstumam, kurš arī ir plānotais darbības augstums.
- 20. martā no kosmiskā aparāta tika saņemti pirmie dati no tā navigācijas iekārtām.
- 6. aprīlī tika paziņots, ka jonu dzinējs ir iedarbināts un darbojas veiksmīgi. 31. martā tika palaists jonu dzinēja B modulis. Tas tika pakāpeniski slogots, kāpinot vilci uz 1, 3 un 8,3 mN. A modulis tika iedarbināts 2. aprīlī.
- 8. aprīlī tika ieslēgts gradiometrs. Tika ziņots, ka tas darbojas nevainojami.
GOCE orbītas augstums katru dienu tika samazināts par 150 — 200 m. Tā tas turpinājās, līdz tika sasniegts 273 km augstums. Šajā augstumā pavadoņa mērinstrumenti tika nokalibrēti un tas varēja pilnvērtīgi sākt strādāt. Zinātniskā misija sākās 2009. gada vasarā[3].
2010. gada februārī sabojājās zinātniskās informācijas apstrādes datora procesors A. Darbību izdevās atjaunot, pārslēdzoties uz rezerves procesoru B. Otrreiz dators sabojājās 18. jūlijā. Šoreiz nedarbojās saite starp B procesoru un moduli, kas sagatavo telemetriju noraidīšanai uz zemi. Tādējādi nebija iespējams nosūtīt zinātniskos datus. Inženieri, augšuplādējot programmatūras ielāpus, cerēja daļēji atjaunot A procesora darbību, lai caur to varētu sūtīt telemetriju, bet B procesoru izmantot datu apstrādei. Citas sistēmas darbojas normāli.[4] 7. septembrī ESA paziņoja, ka izdevies atjaunot sakaru kanāla darbību.[5] Kad notika klūme, kosmiskais aparāts tika pacelts par 7 km augstākā orbītā, kur to varēja vieglāk uzturēt. Pēc problēmu atrisināšanas GOCE tika atgriezts darba orbītā. Par to tika paziņots 29. septembrī.[6]
Zinātniskā misija sākotnēji bija plānota līdz 2011. gada aprīlim, bet 2010. gada novembrī to pagarināja līdz 2012. gada beigām.[7]
2012. gada augustā GOCE bija pabeigusi primāro misiju un tā orbītu (255 km) sāka pazemināt. 235 km augstu orbītu plānots sasniegt 2013. gada februārī, un tas ļaus iegūt precīzākus datus par okeānu dinamiku.[8]
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]
- ↑ GOCE's electric ion propulsion engine switched on
- ↑ GOCE
- ↑ GOCE’s ‘heart’ starts beating
- ↑ Computer blow to Europe's Goce gravity satellite (angliski). BBC News Online (2010-08-21). Atjaunināts: 2010-08-25.
- ↑ [Tīmekļa atsauce|title=GOCE gravity mission back in action|url=http://www.esa.int/export/esaCP/SEM4UQGONDG_index_0.html%7Caccessdate=2010-09-08%7Cdate=2010-09-07%7Clanguage=angliski]
- ↑ European Gravity Probe Returned to Normal Orbit space.com, 2010-10-04
- ↑ ESA's gravity mission granted 18-month extension ESA, 2010-11-25 (angliski)
- ↑ GOCE gravity-mapper drops closer to Earth for science STEPHEN CLAR, SPACEFLIGHT NOW, 2012-11-16 (angliski)
