Ivans VI Romanovs

Vikipēdijas raksts

Ivans VI Romanovs (krievu: Иван VI, Иоанн VI Антонович, 1740.-1764.) - Krievijas impērijas imperators laikā no 1740.-1741. gadam.

Dažkārt vēstures avotos tiek dēvēts par Joanu III, t.i. par atskaites punktu tiek ņemts cars Ivans IV. Pēdējā pusgadsimta historiogrāfijā tiek dēvēts par Joanu VI, t.i. sestais Joans Maskavas tronī, skaitot no Ivana Kaļitas.

Pēc imperatores Annas I nāves 1740. gadā, par caru Krievijas aristokrātijas augstākie hierarhi izvēlējās mirušās imperatrises māsas Katrīnas mazdēlu Joanu (Ivanu).

Satura rādītājs 1 Biogrāfija 1.1 Imperators 1.2 Izolācija 1.3 Nāve 2 Bibliogrāfija 3 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Ivana V mazmazdēls, Krievijas carevnas (princeses) Annas II un Braunšveigas-Bevernes_Lineburgas hercoga Antona (Anton Ulrich) dēls. Dzimis 1740. gada 12. augustā (23. augustā pēc jaunā stila).

Miris 1764. gada 5. jūlijā (16. jūlijā p.j.st.).

[izmainīt šo sadaļu] Imperators

1740. gada 17. oktobrī, būdams dažus mēnešus vecs, viņš tika kronēts par Krievijas imperatoru Ivanu VI.

Par reģentu tika iecelts Kurzemes hercogs Birons, kurš uzreiz mazuļa vecākus izlolēja no galma. Pēc 2 nedēļām - naktī 8. uz 9. novembri - ar gvardes palīdzību tika īstenots pučs, Birons tika arestēts, bet par reģenti līdz imperatora pilngadībai izsludināta tā māte hercogiene Anna.

1741. gada 25. novembrī (6. decembrī p.j.st.) Elizabete ar gvardes palīdzību īstenoja valsts apvērsumu, gāžot Ivanu VI no troņa.

[izmainīt šo sadaļu] Izolācija

Vispirms bija plāns "Braunšveigas ģimeni" vienkārši izraidīt no Krievijas taču, tā kā Elizabetes vara nebija leģitīma un viņa ļoti baidījās no iespējama apvērsuma, tikai šoreiz par labu Ivanam VI, viņa pavēlēja izsūtīt eksimperatora ģimeni uz valsts nomali. 1742. gadā lielā slepenībā tos ieslodzīja Dinamundes cietoksnī, 1744. gadā pārveda uz Oranienburgu Pēterburgas pievārtē, bet pēc tam uz Holmogoriem Arhangeļskas tuvumā, kur mazo Ivanu pilnībā izolēja no vecākiem.

1756. gadā Ivanu VI pārveda uz vieninieka kameru Šliselburgas cietoksnī (dokumentācijā bija iereģistrēts kā "zināmais arestētais" - известный арестант), pilnībā izolējot to no saskarsmes ar ārpasauli. 1759. gada atskaitēs ir ziņas par ieslodzītā psihes traucējumiem.

[izmainīt šo sadaļu] Nāve

Tā kā gan Elizabete, gan Katrīna II pie varu bija sagrābušas valsts apvērsuma ceļā, t.i. nelikumīgi, bez tam arī to valdīšanas stils un metodes bija tādas, kas lielai pavalstnieku daļai šķita neciešamas, bija vairāki mēģinājumi organizēt likumīgā imperatora Ivana VI bēgšanu vai atbrīvošanu no ieslodzījuma, lai pēc tam atjaunotu tā statusu.

Pēdējais šāds mēģinājums bija jau Katrīnas II laikā, 1764. gada 5. jūlijā (16. jūlijā p.j.st.), kad podporučiks Mirovičs (Мирович, Василий Яковлевич) un daļa Šliselburgas cietokšņa garnizona neveiksmīgi mēģināja atbrīvot ieslodzīot imperatoru. Tā kā sardzei bija dots rīkojums nogalināt ieslodzīto, ja ir pamatotas briesmas, ka to kāds varētu atbrīvot, Joanu VI uz vietas nogalināja, atbrīvotājiem vēl neaizlaužoties līdz tā kamerai.

[izmainīt šo sadaļu] Bibliogrāfija

• "По делу Мировича" (его два прошения и официальная записка о суде над ним). // Сборник исторических материалов и документов, относящихся до истории России XVIII—XIX вв., - изд. М. Михайловым, СПб., 1873
• Шубинский, «Иоанн Антонович» («Русская Старина», т. XXIV и XXV)
• Бильбасов, Шлиссельбургская нелепа. // Исторический Вестник, 1888, № 5

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

• Joana VI ciltskoks (krieviski)
• Romanovu dzimtas mājas lapa internetā (krieviski)
• Россия под скипетром Романовых, официозный обзор 1913 г. (krieviski)

Priekštecis: Anna I

Krievijas imperators 1740.-1741.

Pēctecis: Elizabete