Ivars Seleckis

Vikipēdijas lapa
Ivars Seleckis
Dzimis 1934. gada 22. septembrī (89 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās Kinooperators, kinorežisors
Dzīvesbiedre Maija Selecka

Ivars Seleckis (dzimis 1934. gada 22. septembrī Rīgā) ir latviešu kinooperators un kinorežisors. Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes loceklis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1934. gadā. No 1952. līdz 1957. gadam studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, tad Vissavienības Kinematogrāfijas institūtā (1961—1966). 1958. gadā uzsāka darba gaitas Rīgas Kinostudijā, sākumā par operatora asistentu, pēc tam jau par operatoru, te nostrādājis līdz 1991. gadam. Pēc tam līdz 1997. gadam strādājis Rīgas Dokumentālo filmu studijā.

Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbojies pie vairāk nekā 30 dokumentālajām filmām, lielai daļai bija režisors, arī operators vairākām spēlfilmām. Viņa 1988. gadā uzņemtā filma "Šķērsiela" ieguva Fēliksa balvu kā labākā dokumentālā filma. 2018. gadā par filmu "Turpinājums" saņēma Lielā Kristapa balvu nominācijā "Labākais dokumentālās filmas režisors".[1] Vēlreiz šo balvu saņēma par filmu "Zemnieki" (2022).

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gadā ir saņēma Triju Zvaigžņu ordeni.[2] 2014. gadā kopā ar savu sievu montāžas režisori Maiju Selecku saņēma Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu. Ivara Selecka jaunākais brālis ir kinooperators Andris Seleckis.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Paziņoti Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” laureāti». lielaiskristaps.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 16. novembrī. Skatīts: 2018. gada 13. novembrī.
  2. «Ivars Seleckis». Latfilma.lv. Skatīts: 2013. gada 7. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]