Vija Artmane

Vija Artmane
Artmane filmā "Purva bridējs"
Dzimusi	Alīda Artmane 1929. gada 21. augusts Kaive, Sēmes pagasts, Latvija
Mirusi	2008. gada 11. oktobrī (79 gadu vecumā) Strenči, Latvija
Nodarbošanās	aktrise
Darbības gadi	1949—2003
Dzīvesbiedrs	Artūrs Dimiters

Alīda "Vija" Artmane (1929. gada 21. augusts Kaive, Sēmes pagasts — 2008. gada 11. oktobris Strenči) bija latviešu/padomju teātra un filmu aktrise.

Biogrāfija

Alīda Artmane dzimusi 1929. gadā Tukuma apriņķa Kaivē, kur viņas poļu izcelsmes māte Anna Zaborovska strādāja kā laukstrādniece. Viņas vācbaltiešu izcelsmes tēvs Francis (Fricis) Artmanis gāja bojā traģiskā negadījumā vēl pirms viņas piedzimšanas. Alīdas bērnība aizritēja Sēmes pagasta "Dekšņās", kur viņu audzināja vectēvs un tēva māsa. No desmit gadu vecuma meitene gājusi ganos.

Otrā Pasaules kara beigās Artmane 15 gadu vecumā pārcēlās uz Rīgu un no 1944. līdz 1947. gadam mācījās Rīgas 6. vidusskolā, no 1947. līdz 1948. gadam - Rīgas 3. vidusskolā. Paralēli viņa no 1946. līdz 1949. gadam mācījās Dailes teātra Otrajā studijā. 1949. gada 16. oktobrī kļuva par Dailes teātra aktrisi.

1956. gadā Artmani jau atpazina teātra fani un viņa piedalījās filmā "Pēc vētras". 1963. gadā viņa kļuva populāra visā Padomju Savienībā, kad tēloja Soņu, skaistu un mīlošu māti, filmā "Dzimtas asinis". Turpmākajās dekādēs Artmanei bija noturīga filmu karjera. Artmane bija precējusies ar Artūru Dimiteru un viņiem bija divi bērni, tomēr aktrise pārdzīvoja emocionālo sabrukumu 1986. gadā pēc vīra nāves un vēlāk arī piedzīvoja sirdstrieku. Artmane nomira 2008. gada 11. oktobrī, apbedīta Pokrova kapos.

Nozīmīgākās lomas teātrī

Režisora Eduarda Smiļģa vadībā Artmane ir tēlojusi nozīmīgas lomas klasiskajā repertuārā:

• Raiņa Leldi lugā "Spēlēju, dancoju", (1956)
• Laimdotu "Ugunī un naktī", (1965)
• Āriju "Indulī un Ārijā", (1971)
• Mirdzu Aspazijas "Vaidelotē", (1958)
• Džuljetu Šekspīra lugā "Romeo un Džuljeta", (1953)
• Ofēliju Šekspīra "Hamletā", (1959)

Artmane ir bijusi arī

• Nastasja Fiļipovna Dostojevska "Idiotā", (1969)
• Ieva Blaumaņa "Indrānos", (1970)
• Maksina Fouka Viljamsa lugā "Leguānas nakts", (1973)
• Monahova Gorkija "Barbaros", (1974)
• Arkadina Čehova "Kaijā", (1976)
• Meluzīne Vetema "Rožu dārzs", (1978)
• Hanna Kertesa "Atraitnes", (1979)
• Elizabete Bruknera lugā "Elizabete, Anglijas karaliene", (1980)

Jaunajā Rīgas teātrī Artmane ir atveidojusi veco grāfieni Puškina "Pīķa dāmā", (1998)

• Stendālu "Traktāts par mīlestību", (1999)

Filmogrāfija

Kopš 1956. gada Artmane ir redzama arī uz kinoekrāna. Viņas lomas bija:

• Ruta "Pēc vētras", (1956)
• Dace Straume "Kā gulbji balti padebeši iet", (1956)
• Elza "Svešiniece ciemā", (1958)
• Māra "Vētra", (1960)
• Velta Mežmale "Kārkli pelēkie zied", (1961)
• Kaire "Diena bez vakara", (1962)
• Soņa "Dzimtas asinis", (1964)
• Perla "Raķetes nedrīkst pacelties", (1965)
• Ona "Neviens negribēja mirt", (1966)
• Kristīne "Purva bridējs", (1966)
• Liena "Mērnieku laiki", (1968)
• Frau Grēta "Trīskārtējā pārbaude", (1969)
• Irisa "Stari stiklā", (1969)
• Anna Beringa "Balāde par Beringu", (1970)
• Nino "Tauriņdeja", (1971)
• Dagmāra "Egle rudzu laukā", (1972)
• Gita-Kņopiene "Dāvana vientuļai sievietei", (1973)
• Kristīne "Jūras vārti", (1974)
• Kēta "Robina Huda bultas", (1975)
• Aina Petrovna "Meistars", (1976)
• Katrīna II "Jemeļjans Pugačovs", (1978)
• Džūlija Lamberte "Teātris", (1978)
• Vitrupe "Tavs dēls", (1978)
• Gundega "Cīrulīši", (1980)
• Ruta Graudiņa "Izmeklēšanā noskaidrots", (1981)
• Anna "Svešās kaislības", (1983)
• Nabagmājas komendante "Emīla nedarbi", (1985)
• Erna Zāle "Pēdējā indulgence", (1985)
• Aglaja Andrejevna "Svītas cilvēks", (1987)
• Klostera priore "Anna", (1996)
• Regina Valtere " Kamenska. Spēle svešā laukumā", (1999)
• Katrīna II "Zelta laikmets", (2003)

Ārējās saites

• IMDb profils (angliski)
• Vija Artmane saņem starptautisko prēmiju "Baltijas Zvaigzne" (03.10.2007)
• Intervija, «Latvijas Avīze» (22.08.2004)
• Intervija, «Forums» (15.07.2004)