Jūras ērglis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jūras ērglis
Haliaeetus albicilla (Linnaeus, 1758)
Jūras ērglis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Vanagveidīgie (Accipitriformes)
Dzimta Vanagu dzimta (Accipitridae)
Apakšdzimta Klijānu apakšdzimta (Buteoninae)
Ģints Jūras ērgļi (Haliaeetus)
Suga Jūras ērglis (H. albicilla)
Izplatība

Haliaeetus albicilla dis.PNG

  Sastopams ligzdošanas sezonā
  Sastopams ziemošanas sezonā
  Sastopams visu gadu kā nometnieks

Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) ir liela izmēra vanagveidīgo kārtas (Accipitriformes) plēsīgais putns, kas sastopams Eirāzijas ziemeļu daļā. Latvijā jūras ērglis ir samērā parasta plēsīgo putnu suga, kas sava lielā izmēra dēļ ir viegli pamanāma. Ligzdojošo putnu skaits pēdējās desmitgadēs pieaug un tuvojas 100 pāriem.[1] Samērā bieži novērojams arī migrācijas sezonā un ziemā, kad Latvijā ieceļo putni no iekšzemes populācijām.

Jūras ērglis ir Polijas nacionālais putns.

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras ērglis ir liels putns (lielākais Latvijā ligzdojošais plēsīgais putns un ceturtais lielākais Eiropā). Ķermeņa garums sasniedz 70 cm, spārnu izplētums 200-230 cm, svars 4-7 kg. Raksturīga pazīme ir īsā ķīļveida aste, kas pieaugušajiem putniem ir balta. Pārējais apspalvojums brūns, galva un kakls gaišāki, knābis spilgti dzeltens, masīvs. Jaunie putni tumšāki, tumšu knābi un asti. Līdzīgi kā citi lielie plēsīgie putni jūras ērgļi pieaug pamazām un tikai 5 gadu vecumā sasniedz pieauguša putna izskatu. Raksturīgs dzimumu dimorfisms - mātītes ievērojami lielākas par tēviņiem.

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūras ērgļi ligzdo pie dažādiem ar zivīm un ūdensputniem bagātiem ūdeņiem, arī jūras piekrastē. Areāla daļā, kur ir meži, ligzdošanai izvēlas vecus kokus. Ligzdu būvē to galotnes daļā. Dējumā ir 1-3 olas, kuras pārmaiņus perē abi vecāki. Parasti izaudzina vienu vai divus mazuļus. Pēc izšķilšanās mazuļi savā starpā ir samērā toleranti, lai gan vecākais un lielākais putnēns barošanas reizēs dominē pār citiem. Pārtiek no zivīm, putniem, nelieliem zīdītājiem, ziemā labprāt barojas ar maitu.

Jūras ērglis

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sastopams Eirāzijas ziemeļu daļā. Areāla rietumu daļā (Eiropā) pārsvarā nometnieks, bet citur migrē uz ziemošanas vietām. Eiropā iekšzemes populācijas ziemā pārvietojas uz Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekrastēm, Āzijas putni ziemo areālos ap Arābijas jūru un Ķīnas austrumu piekrastēm, arī Korejā un Japānā.

Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1955. gadā Latvijā jūras ērglis izzuda kā ligzdotājs,[2] bet kopš 1970. gadu sākuma, kad atrasta pirmā apdzīvotā ligzda, to skaits, pateicoties aizsardzības pasākumiem, ir ievērojami audzis. Ligzdojošo putnu skaits tuvojas 100 pāriem.[3] Pēdējos desmit gados to skaits ir pieaudzis vairāk kā par 30%.[4]

2012. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrība jūras ērgli izraudzījās par Gada putnu Latvijā.[3]

Aizsardzība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sugai ir plašs izplatības areāls, tādēļ globālā mērogā tā netiek uzskatīta par apdraudētu.[5] Arī Eiropā, kur ligzdo apmēram puse sugas populācijas, jūras ērgļi vairs netiek uzskatīti par apdraudētiem putniem. Būtiska sugas stāvokļa uzlabošanās ir panākta pateicoties lauksaimniecības pesticīda DDT lietošanas aizliegumam, ligzdošanas vietu aizsardzībai un putnu šaušanas pārtraukšanai. Lielākā Eiropas populācija ir Norvēģijā, kur ligzdo vairāk par 2000 jūras ērgļu pāru.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]