Johanness Hevēlijs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Johanness Hevēlijs
Johannes Hevelius
Johanness Hevēlijs laikabiedra Daniela Šulca gleznā
Johanness Hevēlijs laikabiedra Daniela Šulca gleznā
Personīgā informācija
Dzimis 1611. gada 28. janvārī
Danciga, Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg Polijas-Lietuvas ūnija
(tagad Gdaņska, Karogs: Polija Polija)
Miris 1687. gada 28. janvārī (76 gadi)
Danciga, Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg Polijas-Lietuvas ūnija
(tagad Gdaņska, Karogs: Polija Polija)
Zinātniskā darbība
Zinātne astronomija
Alma mater Leidenes universitāte
Sasniegumi, atklājumi Mēness kartogrāfijas pamatlicējs, septiņu jaunu zvaigznāju ieviesējs

Johanness (Jans) Hevēlijs (latīņu: Johannes Hevelius, vācu: Johannes Hevel / Johann Hewelcke, poļu: Jan Heweliusz; dzimis 1611. gada 28. janvārī, miris 1687. gada 28. janvārī) bija Žečpospoļitas pilsētā Dancigā dzimis un lielāko mūža daļu dzīvojošs astronoms, kā arī Dancigas birģermeistars. Tiek uzskatīts par Mēness kartogrāfijas pamatlicēju, kā arī ieviesa vairākas jaunus zvaigznājus, no kuriem septiņi tiek atzīti arī mūsdienās - Medību Suņi, Ķirzaka, Mazais Lauva, Lūsis, Vairogs, Sekstants un Lapsiņa.

Hevēlija observatorija 1640. gada gravīrā

Dzimis Bohēmijas izcelsmes aldara ģimenē. Mācījās tieslietas Leidenes universitātē. Vēlāk ceļoja uz Franciju un Angliju, kur tikās ar Pjēru Gasendī, Marēnu Mersennu un Atanāsiju Kirheru. 1634. gadā atgriezās dzimtajā pilsētā un nodzīvoja šeit līdz mūža beigām. 1635. gadā apprecēja divu kaimiņu māju īpašnieci Katerīnu Rebešku (Katharine Rebeschke), bet 1636. gadā iestājās aldaru ģildē, un kopš 1643. gada bija tās vadītājs.

Tomēr kopš 1639. gada Hevēlija galvenā interese bija astronomija. Uz savu trīs māju jumta viņš uzkonstruēja milzīgu Keplera teleskopu ar 45 m lielu fokusattālumu. Lai pārvietotu šo konstrukciju bija nepieciešama matrožu brigāde. Dažādos laikos observatoriju bija ieradušies apskatīt gan Polijas karalis Jans III Sobeskis, gan jaunais angļu astronoms Edmonds Halejs. Observatorijas izveidē Hevēliju konsultēja Roberts Huks un Džons Flamstīds. 1647. gadā Hevēlijs publicēja darbu Selenographia, sive Lunae descriptio, kurā aprakstīta Mēness virsma, bet 1687. gadā - Firmamentum Sobiescianum sive Uranographia, kurā ieteica desmit jaunus zvaigznājus, no kuriem septiņi tiek atzīti mūsdienās.

1662. gadā mira Hevēlija sieva, un viņš apprecējās vēlreiz ar tirgoņa meitu Elizabeti Kopmani (Elisabetha Koopmann), kura palīdzēja Hevēlija pētījumos, bet pēc viņa nāves publicēja neizdotos rakstus, tāpēc bieži tiek uzskatīta par pirmo vēsturē zināmo sievieti - astronomi. 1679. gada 26. septembrī Hevēlija observatorija nodega. Šo to Hevēlijam izdevās atjaunot, tomēr 1687. gadā, savā dzimšanas dienā, viņš 76 gadu vecumā mira. Apglabāts Dancigas Svētās Katrīnas baznīcā (Kościół św. Katarzyny w Gdańsku).