Jans III Sobeskis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jans III Sobeskis
Jan III Sobieski
Schultz John III Sobieski.jpg
Polijas karalis, Lietuvas dižkunigaitis
Amatā
1674. gada 21. aprīlī — 1696. gada 17. jūnijā
(kronēts 1676. gada 2. februārī, Vāvelas katedrālē, Krakovā)
Priekštecis Mihals Koributs Višņoveckis
Pēctecis Augusts II Stiprais

Dzimšanas dati 1629. gada 17. augustā
Olesko, Žečpospoļita
(Buskas rajons, Ļvovas apgabals, Karogs: Ukraina Ukraina)
Miršanas dati 1696. gada 17. jūnijā
Vilanova, Žečpospoļita
(Varšavas daļa, Karogs: Polija Polija)
Apglabāts Vāvelas katedrāle, Krakova, Karogs: Polija Polija
Dinastija Sobesku dinastija
Tēvs Jakubs Sobeskis
Māte Sofija Teofilija Daņiloviča
Dzīvesbiedrs(-e) Marija Kazimera d'Arkvīna
Bērni 13 bērni, to skaitā Jakubs Ludviks Henriks Sobeskis, Terēze Teofila Sobeska
Reliģija katolisms

Jans III Sobeskis (poļu: Jan III Sobieski, lietuviešu: Jonas Sobieskis, baltkrievu: Ян Якубавіч Сабескі; dzimis 1629. gada 17. augustā, miris 1696. gada 17. jūnijā) - Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674. gada līdz savai nāvei 1696. gadā. Jana Sobeska 22 gadu ilgais valdīšanas laiks iezīmējās ar valsts stabilizāciju pēc Plūdiem un Bogdana Hmeļņicka sacelšanās gadiem. Lielisks kara stratēģis, Eiropas slavu ieguva pēc osmaņu karaspēka sakāves Vīnes kaujā, kas iezīmēja lūzumpunktu osmaņu invāzijai Eiropā.

Pilns tituls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā Polijas karalis Jans III svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas zviedriem viņš pretendēja uz šo pārmantojamo titulu:

"Jans III, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Krievijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Livonijas, Smoļenskas, Kijevas, Volīnijas, Podlasijas, Severijas un Čerņigovas lielhercogs, u.c."

(''Joannes III, Dei Gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, Russiae, Prussiae, Masoviae, Samogitiae, Livoniae, Smolenscie, Kijoviae, Volhyniae, Podlachiae, Severiae, Czernichoviaeque, etc.)

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1629. gadā Olesko pie Ļvovas (toreiz Žecpospoļitas, tagad Ukrainas teritorijā) Krakovas kastellāna ģimenē. Beidza Jagellona universitātes filozofijas fakultāti. Pēc tam ceļoja pa Eiropu un tikās ar vairākiem tolaik ietekmīgiem valdniekiem un karavadoņiem, kā arī apguva franču, vācu, itāliešu valodu.

Atgriezās Polijā 1648. gadā un pieteicās par brīvprātīgo cīņai pret Bogdanu Hmeļņicki, kur cīņās ieguva pulkveža pakāpi. Vēlāk Polijas karalis Jans II Kazimirs nosūtīja Sobeski par sūtni uz Stambulu, kur viņš iepazina Osmaņu impērijas armiju un karošanas taktiku. Kad 1655. gadā sākās "Plūdi" (Zviedrijas iebrukums Polijā), Sobeskis karoja poļu karaļa pusē, kaut arī līdz ar savu karaspēka daļu apmēram gadu bija lojāls zviedriem. Izceldamies kā spējīgs karavadonis kaujās ar osmaņiem, 1673. gadā Sobeskis tika ievēlēts par Polijas karali.

Nestabilos politiskajos apstākļos Sobeskim izdevās reorganizēt Žečpospoļitas armiju. Iesākumā ārpolitiski orientēdamies uz Franciju un Osmaņu impēriju, 1683. gadā Sobeskis mainīja politisko orientāciju un sabiedrojās ar Svētā Romas impērijas imperatoru Leopoldu I, kā arī iekļāvās pāvesta Inocenta XI organizētajā "Svētajā līgā". Kad 1683. gadā osmaņi aplenca Vīni, Jans III Sobeskis komandēja apvienoto Žečpospoļitas, Austrijas un vācu zemju karaspēku un smagi sakāva turku karaspēku. Pāvests pēc kaujas nodēvēja Janu III Sobeski par "Vīnes un Eiropas civilizācijas glābēju".

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekštecis:
Mihals Koributs Višņoveckis
Polijas karalis
16741696
Pēctecis:
Augusts II Stiprais
Priekštecis:
Mihals Koributs Višņoveckis
Lietuvas dižkunigaitis
16741696
Pēctecis:
Augusts II Stiprais