Auce

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Auce nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Auce
Auce no Vecauces pils torņa
Auce no Vecauces pils torņa
Ģerbonis: Auce
Ģerbonis
Auce
Red pog.png
Auce
Koordinātas: 56°27′39″N 22°54′04″E / 56.46083°N 22.90111°E / 56.46083; 22.90111Koordinātas: 56°27′39″N 22°54′04″E / 56.46083°N 22.90111°E / 56.46083; 22.90111
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Auces novads
Pilsētas tiesības kopš 1924. gada 11. septembra
Vēsturiskie
nosaukumi
Autz, Alt-Autzen
Platība
 - Kopējā 3,66 km²
Iedzīvotāji (01.07.2014.)[1]
 - kopā 2 813
 - blīvums 768,6/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss LV-3708
Mājaslapa: www.auce.lv

Auce, agrāk Vecauce, ir pilsēta Latvijā, Auces novada administratīvais centrs. Auces pilsēta atrodas 35 km uz dienvidrietumiem no Dobeles. Tūristus uz šejieni vilina Vecauces pils (1839—1843), kas ir viens no populārākajiem historicisma stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Kopš 1920. gadiem ir bijušās Vecauces muižas saimniecība tiek izmantota kā mācību bāze topošajiem lauksaimniecības speciālistiem.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Auce atradās zemgaļu Spārnenes pilsnovadā, kuru pēc Zemgales valsts sadalīšanas līguma 1254. gada aprīlī piešķīra Rīgas arhibīskapijas domkapitulam. Dalīšanas līgumā minēts, ka Spārnenes zemē ietilpst Auces ezers (latīņu: stagnum que ... Autzil), tagad - Lielauces ezers. Kādā 1426. gada dokumentā pieminēta kā Owcze.[2] Minēta arī 1576. gada Dobeles pēdējā komtura Tīsa Rekes līgumā ar pirmo Kurzemes hercogu Gothardu, kad tās īpašnieks bija Johans no Brēmenes (von Bremen). 1616. gadā rakstos pirmoreiz pieminēta Vecauces muiža, kurā tika sasaukts Kurzemes un Zemgales hercogistes landtāgs, kas iekšējo konfliktu dēļ tika pārcelts uz Jelgavu.

1667. gadā Vecaucē tika uzcelta luterāņu baznīca. Vecauces muiža līdz 1672. gadam piederēja Fītinghofu dzimtai, pēc tam Kurzemes hercogiem, no 1768. gada līdz agrārajai reformai 1920. gadā tā atradās grāfu Mēdemu dzimtas īpašumā. Pils projekta autors ir arhitekts Augusts Frīdrihs Štīlers (1800 - 1865) un tā celta angļu neogotikas stilā. Celtnes kompozīcijā un apdarē pasvītrota fon Mēdemu dzimtas bruņnieciskā izcelsme.

1889. gadā pie Jelgavas-Mažeiķu dzelzceļa sāka veidoties Vecauces miestiņš, kurā Pirmā Pasaules kara laikā Vācijas impērijas karaspēks no 1915. līdz 1917. gadam ierīkoja Austrumu frontes kara lidotāju skolu ar lidlauku (Artillerie-Fliegerschule Ost I). 1920. gadā Vecauces muižā tika ierīkota Latvijas Universitātes mācību saimniecība lauksaimniecības studentiem. 1921. gada 1. jūlijā Aucē tika izveidota patstāvīga pašvaldība, bet 1924. gada 11. septembrī tā saņēma pilsētas tiesības. 1925. gada 31. oktobrī tika apstiprināts Auces ģerbonis.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaits
Gads Iedz.   ±% g.p.  
1912 ap 2000 —    
1920 1 547 —    
1925 2 655 +11.41%
1935 3 326 +2.28%
1965 4 900 +1.30%
Gads Iedz.   ±% g.p.  
1979 3 116 −3.18%
1989 3 347 +0.72%
1997 3 434 +0.32%
2010 3 076 −0.84%

Apskates objekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stamps of Latvia, 2011-11.jpg
  • Vecauces pils (1842—1845) Akadēmijas ielā 11a - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils 30 metru augstais tornis ir pati augstākā vieta, no kuras aplūkot tuvējo apkārtni. Ap pili ir 13 ha liels parks ar vairākiem pieminekļiem — pirmajam mācību “Vecauce” vadītājam Jānim Bergam un profesoram Jānim Apsītim, kā arī Pirmajā pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru kapi. Vecauces pils pašlaik darbojas kā tūrisma un kultūras centrs, un to apsaimnieko Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecība “ Vecauce”. Pilī ir ierīkotas istabiņas viesu un tūristu izmitināšanai, cena atkarīga no labiekārtojuma pakāpes.
  • Vecauces luterāņu baznīca (1866) Akadēmijas ielā 1 - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pirmā koka baznīca šajā vietā uzcelta 1667. gadā.
  • Auces senkapi - valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Jelgavas ielā, iepretim 13. un 15. namam. 1990. gada arheoloģiskajos izrakumos šeit tika atrastas 45 senlietas — darbarīki, ieroči, bronzas un sudraba rotaslietas, gandrīz visas raksturīgas zemgaļiem 5 — 13. gs.
  • Auces pamatskolas ēka Raiņa ielā 19, kur mācījusies rakstniece I. Grebzde, literatūrzinātniece I. Sokolova, dzejniece V. Strēlerte.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. jūlijā).
  2. Heinz von zur Mühlen. Baltisches historisches Ortslexikon, 2. daļa. 45 lpp.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]