Perms

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Perms
299 – 251 miljoni gadu
P
Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā ap 23 % apjoma
(115% mūsdienu)
Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā ap 900 ppm
(3 × no pirmsindustriālā laikmeta)
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā ap 16 °C
(2 °C virs mūsdienu līmeņa)

Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 47 miljonu gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma). Tam dots Permas (Krievijā pie Urāliem) nosaukums, kur pirmoreiz šī perioda ieži tika pētīti. Perma sistēmu 1841. gadā pie Permas pilsētas izdalījis britu ģeologs R. Mērčisons. Viņš arī atklāja šīs sistēmas plašo izplatību Urālos un Krievijas līdzenumā. Šī ir vienīgā ģeoloģiskā sistēma, kas sākotnēji tika izdalīta Austrumeiropā, nevis Rietumeiropā. Perma periods beidzās ar perma-triasa sugu izmiršanu, kas bija lielākā organismu izmiršana dzīvības pastāvēšanas vēsturē. Uz robežas ar triasu izmira ap 90% jūras organismu sugu.

Perma perioda ainava ar dimetrodoniem mākslinieka skatījumā

Perma sistēmas dalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir vairāki perma sistēmas dalījumi. Sākotnēji tika izveidota Austumeiropas stratigrāfiskā skala, kura paredzēja permu dalīt 2 nodalījumos (arī epohās) - apakšējais (agrais) perms un augšējais (vēlais) perms. Atšķirīgi dalījumi ir ĶĪnā un ASV. 2004. gadā tika ierosināts permu dalīt 3 nodalījumos. Apakšējais perms (Cisurāla nodalījums) palika tādā pat apjomā, kā Austrumeiropas stratigrāfiskajā skalā. Bet sākotnējo augšējo permu sadalīja divos nodalījumos: vidējā (Gvadelupes nodalījumā) un augšējā (Lopingas nodalījumā).

Periods (sistēma) Epoha (nodalījums) Laikmets (stāvs)
Perma periods Lopinga Čangsingas
(254,2 ± 0,1 - 252,2 ± 0,5 Ma)
Vujapingas
(259,9 ± 0,4 - 254,2 ± 0,1 Ma)
Gvadelupe Kapitanas
(265,1 ± 0,4 - 259,9 ± 0,4 Ma)
Vordas
(268,8 ± 0,5 - 265,1 ± 0,4 Ma)
Roādas
(272,3 ± 0,5 - 268,8 ± 0,5 Ma)
Cisurāls Kunguras
(279,3 ± 0,6 - 272,3 ± 0,5 Ma)
Artinskas
(290,1 ± 0,1 - 279,3 ± 0,6 Ma)
Sakmaras
(295,5 ± 0,4 - 290,1 ± 0,1 Ma)
Asselas
(298,9 ± 0,2 - 295,5 ± 0,4 Ma)

Paleoģeografiskie apstākļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Perma perioda nogulumi veidojās hercīnā krokošanās cikla beigās, kuru izsauca vairāku kontinentālo plātņu savstarpējās sadursmes, izveidojot superkontinentu - Pangeju. Agrā perma laikā ģeosinklinālie apgabali, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, stipri sašaurinājās, kā rezultātā mazinājās jūru izplatība. Noturīgs jūras baseins atradās Vidusjūras ģeosinklinālē, kas stiepās no Sicīlijas caur Mazāziju un Himalajiem līdz Indoķīnai. No tā šaurs atzars aizstiepās līdz Urālu rietumu nogāzei, un daļēji arī Ķīnas dienvidiem. Patstāvīgs baseins izveidojās Āzijas ziemeļaustrumos, kā arī gar Kordiljeriem Ziemeļamerikā. Agrā perma beigās jūras baseinu izplatība mazinājās vēl lielākā mērā, tām pārvēršoties vai nu sājūdens lagūnās, vai arī saldūdens ezeros ar akmeņogļu nogulām. Laikposmā starp agro un vēlo permu vairākās ģeosinklinālajās zonās (Apalači, Rietumeiropa, Urāli, Tjanšans u.c.) sākās aktīvi kalnu veidošanās procesi. Rezultātā vēlajā permā jūru baseini vēl vairāk samazinājās. Normāla sāļuma jūra saglabājās pārsvarā tikai Vidusjūras ģeosinklinālajā zonā. Pārējā ģeosinklināļu teritorijā izveidojās pārsvarā kontinentāli apstākļi. Krievijas platformā un Ziemeļvācijas līdzenumā reizēm notika nenozīmīgas, īsas jūras transgresijas, kuras ātri vien nomainīja regresija. Perma perioda beigas raksturojas ar pilnīgu ģeosinklinālo zonu izžūšanu un kontinentālu (ģeokrātisku) apstākļu nostabilizēšanos jaunizveidotajā Pangejas superkontinentā.

Dzīvība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūrās dominēja Fusulina un Fusulinella foramenīferas. Perioda beigās tās strauji izmira. Izzuda arī četrstarainie koraļļi, vairākums jūrasliliju, blastoīdi un vēžskorpioni. Perioda beigās izmira arī trilobīti. Toties bagātāka kļuva gliemju fauna. Izplatījās pleckāji. Vēlajā permā izmira produktīdu kārtas pleckāji. Samazinājās skrimšļzivju, otiņspuru un plaušzivju daudzums. Izmira akantodes.

No sauszemes dzīvniekiem izmira senspārņi (paleodiktiopteri). No abiniekiem agrajā permā dominēja stegocefāļi. Perioda beigās daudzi no tiem izmira. Citi pielāgojās dzīvei arīdos (sausuma) apstākļos. Izveidojās daudzveidīga rāpuļu fauna. Šajā laikā dzīvoja primitīvie rāpuļi - kotilozauri, kā arī Sinapsida apakšklases pārstāvji, kas tiek uzskatīti par zīdītāju senčiem. Perma perioda florā izmira gigantiskie staipekņveidīgie lepidodendroni. Joprojām svarīgu vietu ieņēma ķīļlapji. Perioda beigās sāka izmirt kalamīti. Strauji attīstījās skujkoki, cikadejas un sūnaugi. Florā parādījās ginki.

Perma nogulumi Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā perma perioda nogulumi ir izplatīti tikai nelielā teritorijā valsts dienvidrietumu daļā. Tie veidoti pārsvarā no kaļķakmens. Brocēnos perma kaļķakmens tiek izmantots cementa ražošanā.