Saldus

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Saldus
Oskara Kalpaka laukums Saldus centrā
Oskara Kalpaka laukums Saldus centrā
Flag of Saldus
Karogs
Saldus
Ģerbonis
Saldus
Red pog.png
Saldus
Koordinātas: 56°39′59″N 22°29′37″E / 56.66639, 22.49361
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Saldus novads
Pilsētas tiesības kopš 1917. gada
Citi
nosaukumi
vācu: Frauenburg
Platība
 - Kopējā 10,10 km²
Iedzīvotāji (01.01.2012.)[1]
 - kopā 12 085
 - blīvums 1 196,5/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3801
Mājaslapa: www.saldus.lv

Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs. Tā atrodas 119 km attālumā no Rīgas, bet tikai 7 km attālumā no kaimiņu pilsētas Brocēniem. Pilsētas teritorija robežojas ar sava novada Saldus un Novadnieku pagastiem, kā arī Brocēnu novada Cieceres pagastu. Saldus pirmo reizi rakstītos avotos minēts 13. gadsimtā, bet par pilsētas dibināšanas gadu uzskata 1856. gadu. Pilsētas tiesības kopš 1917. gada. Saldus ir 16. lielākā pilsēta Latvijā pēc iedzīvotāju skaita.

Gar Saldu iet dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja (Saldus stacija atrodas Saldus pagastā). Pilsētas teritoriju šķērso galvenais autoceļš A9, Saldus ir galapunkts reģionālajiem ceļiem P108 un P109.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta pirmo reizi minēta vēsturiskos dokumentos jau 1253. gadā. Līdz pat 13. gadsimtam tur ir atradusies seno kuršu pils Salden, kas ir atveidota pilsētas ģerbonī. Vēlāk pilsēta pārsaukta par Frauenburgu (līdz 1914. gadam). Ap 1341. gadu netālu no Saldus pilskalna, Livonijas ordenis uzcēla savu pili, pie kuras laika gaitā izveidojās lielāka apdzīvota vieta. Pilsēta uzplaukumu piedzīvoja Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642–1682). To sekmēja izdevīgais novietojums vietā, kur no JelgavasKlaipēdas ceļa atzarojās ceļš uz otro hercogistes galvaspilsētu – Kuldīgu.

Par Saldus pilsētas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1856. gads, kad sākās Ziemeļu karā izpostītās pilsētas atjaunošana. Saldus pilsētas tiesības ieguva 1917. gadā Pirmā pasaules kara Vācijas okupācijas laikā. Saldus bija pirmā pilsēta, kuru 1919. gadā no lieliniekiem atbrīvoja Oskara Kalpaka bataljons. Otrā pasaules kara beigās pilsētas tuvumā notika spraigas kaujas, taču līdz pat Vācijas kapitulācijai 1945. gada 8. maijā tā palika Vērmahta okupētajā Latvijas daļā. 1984. gadā Saldū tika atvērta Saldus mākslas skola.

Daba[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saldus atrodas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē. Pilsēta veidojusies Cieceres upes abos krastos, tās austrumu nomalē atrodas Saldus ezers.

Ievērojamas vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strūklaka „Medus piliens”[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strūklaka atrodas Saldus Līgo skvērā. Tā tika izveidota 2008. gadā un strūklakas autors ir novadnieks tēlnieks Kārlis Īle. Šī strūklaka tika izveidota par pilsētas domes, uzņēmumu un iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem.

Centrālā skulptūra ir veidota kā divas medus kāres, ko centrā savieno liels medus piliens. Augšējās kāres simbolizē debesis, apakšējās – zemi. Vēl kā papildus elements strūklaku rotā sešas smalkas ūdens strūklas. Strūklaka ir divvirzienu vērsta - sešas strūklas tek uz augšu, savukārt 36 strūklas plūst uz leju.[2]

Strūklakas ideja sakņojas cita Saldus novadnieka - dzejnieka Māra Čaklā - pilsētas poētiskajā salīdzinājumā ar „medus pilienu Kurzemes bļodā”.[3]

Jaņa Rozentāla Vēstures un Mākslas muzejs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzejs atrodas latviešu profesionālās glezniecības vecmeistara Jaņa Rozentāla projektētā un 1900. gadā celtā mājā un darbnīcā.Jāsaka, ka izcilais Saldus novadnieks pēc būvdarbu beigšanas šeit uzturējies vien divus gadus un savu turpmāko darbību vairāk saistīja ar Rīgu. [4] Ēkas priekšā ir tēlnieka V. Alberga 1954. gadā veidots Jaņa Rozentāla piemineklis.[5]

Muzeja kompleksā izvietotas četras ēkas, kurās ietilpst - muzeja krājumu ēka, mākslas izstāžu zāle, vēstures izstāžu zāle un administrācija. Muzeja sākums meklējams 1947.gadā, kad pieņemts lēmums par tā izveidi. Sākotnējā muzeja bagātība ir Rozentāla laikabiedra Marta Vēja savāktā mākslinieka oriģināldarbu kolekcija.

J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs šobrīd ir vienīgā vieta Latvijā, kur skatāmi latviešu glezniecības lielmeistara daiļrades agrīnā perioda oriģināldarbi. Nedaudzās, bet mīļās ģimenes un personīgās lietas sniedz ieskatu mākslinieka tā laika ikdienā. Muzeja pamatpozīcijā ietilpst gleznotāja dzīves un daiļrades atspoguļojums. Ne vienai vien gleznai ierosme smelta Saldus vidē un ļaudīs.[6]

Muzejā tradicionāli tiek pasniegta J. Rozentāla prēmija Saldus novada māksliniekiem un kopš 1999. gada – par devumu izglītībā un pētniecībā – novadnieka, vēsturnieka Edgara Dunsdorfa prēmija. Muzejs darbojas kopš 1949. gada. Tā krājumā ir 37 000 vienību.[7]

Oskara Kalpaka laukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1919. gada 10. martā Saldus kļuva par pirmo Kalpaka bataljona atbrīvoto Latvijas pilsētu, un jau 1919. gada 14. martā laukumā notika pirmā latviešu nacionālā karaspēka parāde. Kā to dienu liecība te novietots piemiņas akmens pulkvedim Oskaram Kalpakam, kā arī laukums nodēvēts Oskara Kalpaka vārdā.

Šis laukums (tolaik 1. Maija laukums) bija pirmā vieta Latvijā, kur 1989.gadā noņēma Ļeņina pieminekli.[8]

Šodien Kalpaka laukums ir iemīļota saldenieku un pilsētas viesu atpūtas vieta pašā Saldus centrā, kurā tiek rīkoti koncerti, svinēti pilsētas svētki, ik gadu kopīgi iedegta Ziemassvētku egle un ar krāšņu salūtu sagaidīts Jaunais gads.[9]

Dabas objekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cieceres upe[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ciecere ir 51 km gara Ventas labā krasta pieteka. Tā iztek no Cieceres ezera un 6 km garumā izvijas cauri Saldum, veidojot plašu zaļo zonu pilsētas centrā. Upei pāri ved 14 dažādi tilti. Pilsētas robežās upē ierīkoti nelieli mākslīgie ūdenskritumi. Gar Cieceres upi vijas dabas un pastaigu taka.[10]

Saldus pilskalns[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap 15 m augsts kuršu pilskalns Saldus ezera rietumu krastā pie Kaļķupītes iztekas datēts ar agro dzelzs laikmetu. Pilskalns apdzīvots līdz 12. gs. Tā plakums ticis lauksaimnieciski apstrādāts un senatnes liecības saglabājušās ļoti maz. Pie pilskalna ceļa malā izveidota autostāvvieta. No pilskalna paveras plašs skats uz pilsētu lejā. [9] Par seno kuršu laiku Saldū liecina Saldus pilskalns, kas atrodas pie Saldus ezera. Par Saldus pilskalnu saglabājušās daudzas teikas, kuras parasti stāsta par saldo dzīvi kalna iekšpusē. Saldus pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.[11]

Ievērojamas personības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saldū dzimuši:

Sadraudzības pilsētas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saldus sadraudzības pilsētas:

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.01.2012. (PDF). PMLP.gov.lv.
  2. (http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/struklaka-medus-piliens)
  3. http://www.saldus.lv/8/turisms-atputa-izklaide2/apskates-objekti-saldus-pilseta/citi-objekti/
  4. http://www.vietas.lv/objekts/j_rozentala_saldus_vestures_un_makslas_muzejs/
  5. K. Blekte, J. Smaļinskis, M. Vimba (2004)Latvijas Ceļvedis. Rīga: SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, 55.lpp
  6. K. Blekte, J. Smaļinskis, M. Vimba (2004)Latvijas Ceļvedis. Rīga: SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, 55.lpp
  7. http://www.vietas.lv/objekts/j_rozentala_saldus_vestures_un_makslas_muzejs/
  8. A. Plaudis (1998) Ceļvedis par Latviju. Rīga:Jumava, 79.lpp.
  9. http://www.atputasbazes.lv/lv/apskates_objekti/3465_oskara_kalpaka_laukums/
  10. https://www.saldus.lv/8/turisms-atputa-izklaide2/celvedis/
  11. K. Blekte, J. Smaļinskis, M. Vimba (2004)Latvijas Ceļvedis. Rīga: SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, 55.lpp