Saldus

Saldus
	Saldus
	Oskara Kalpaka laukums Saldus centrā
; Karogs	; Ģerbonis
	Saldus
Koordinātas: 56°39′59″N 22°29′37″E / 56.66639, 22.49361 Koordinātas: 56°39′59″N 22°29′37″E / 56.66639, 22.49361
Valsts	Latvija
Novads	Saldus novads
Pilsētas tiesības	kopš 1917. gada
Citi; nosaukumi	vācu: Frauenburg
	Platība
- Kopējā	10,10 km²
	Iedzīvotāji (01.01.2012.)
- Kopā	12 085
- blīvums	1 196,5/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
- Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-3801
	Mājaslapa: saldus.lv

Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs. Tā atrodas 119 km attālumā no Rīgas, bet tikai 7 km attālumā no kaimiņu pilsētas Brocēniem. Pilsētas teritorija robežojas ar sava novada Saldus un Novadnieku pagastiem, kā arī Brocēnu novada Cieceres pagastu. Saldus pirmo reizi rakstītos avotos minēts 13. gadsimtā, bet par pilsētas dibināšanas gadu uzskata 1856. gadu. Pilsētas tiesības kopš 1917. gada. Saldus ir 16. lielākā pilsēta Latvijā pēc iedzīvotāju skaita.

Gar Saldu iet dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja (Saldus stacija atrodas Saldus pagastā). Pilsētas teritoriju šķērso galvenais autoceļš A9, Saldus ir galapunkts reģionālajiem ceļiem P108 un P109.

Vēsture [izmainīt šo sadaļu]

Pilsēta pirmo reizi minēta vēsturiskos dokumentos jau 1253. gadā. Līdz pat 13. gadsimtam tur ir atradusies seno kuršu pils Salden, kas ir atveidota pilsētas ģerbonī. Vēlāk pilsēta pārsaukta par Frauenburgu (līdz 1914. gadam). Ap 1341. gadu netālu no Saldus pilskalna, Livonijas ordenis uzcēla savu pili, pie kuras laika gaitā izveidojās lielāka apdzīvota vieta. Pilsēta uzplaukumu piedzīvoja Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642–1682). To sekmēja izdevīgais novietojums vietā, kur no Jelgavas—Klaipēdas ceļa atzarojās ceļš uz otro hercogistes galvaspilsētu – Kuldīgu.

Par Saldus pilsētas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1856. gads, kad sākās Ziemeļu karā izpostītās pilsētas atjaunošana. Saldus pilsētas tiesības ieguva 1917. gadā Pirmā pasaules kara Vācijas okupācijas laikā. Saldus bija pirmā pilsēta, kuru 1919. gadā no lieliniekiem atbrīvoja Oskara Kalpaka bataljons. Otrā pasaules kara beigās pilsētas tuvumā notika spraigas kaujas, taču līdz pat Vācijas kapitulācijai 1945. gada 8. maijā tā palika Vērmahta okupētajā Latvijas daļā. 1984. gadā Saldū tika atvērta Saldus mākslas skola.