Koniks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Koniks
Izcelsme Polija
Īpašības
Augstums skaustā Vidēji 134 cm
Krāsa pāts, bērs, pelēks
Mājas zirgs (Equus caballus)

Koniks ir viena no Polijas zirgu šķirnēm. Vārds koniks poļu valodā nozīmē "mazais zirdziņš". Ir uzskats, ka koniks ir ļoti tuvs radinieks savvaļas tarpānam, bet tā asinīs rit arī arābu zirga gēni.

Koniki ir neliela auguma, tomēr tos pieskaita pie zirgiem nevis pie ponijiem. Augstums skaustā ir apmēram 1,34 m, svars apmēram 400 kg. Tie ir primitīvi veidoti, pieticīgi zirgi, ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi. To galva ir smalka ar taisnu profīlu. Krēpes biezas un garas. To krāsa variē no bēriem līdz pātai un peļu pelēkiem, reizēm mēdz būt arī melni koniki. Pāri pār muguru no krēpēm līdz astei tiem stiepjas šaura, tumša svītra - peļutaka[1]. Krēpes un astes krāsa variē - tā var būt gan izteikti tumšāka par ķermeņa krāsu, gan nedaudz, gandrīz vienādā krāsā ar ķermeņa apspalvojumu. Dažreiz uz kājām ir zebru horizontālie lāsumi[2].


Tradicionāli koniki tika lietoti kā zemnieku zirgi lauksaimniecības darbos, mūsdienās tos lieto arī kā jājamzirgus un sporta zirgus. Koniku raksturs ir mierīgs un draudzīgs. Ja savvaļas koniks nonāk pie cilvēkiem mājas apstākļos, tie ļoti viegli atkal kļūst par mājas zirgiem.

Tarpānu programma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūpīgi selekcionējot tarpānam raksturīgos indivīdus, koniku šķirne tiek lietota divās tarpānu populācijas atjaunošanas programmās: Vācu programmā un Polijas programmā. 1936. gadā Poznaņas universitātes profesors Tadeušs Vetulani uzsāka Polijas tarpānu programmu. Savai programmai viņš izvēlējās konikus, kuri bija pēcnācēji Belovežas gāršas tarpāniem, kas 1780. gadā tika sagūstīti un nometināti Zamojskas zoodārzā līdz 1808. gadam. Pēc 1808. gada tarpāni tika izdalīti poļu vietējiem zemniekiem lauksaimniecības darbiem, un tie tika sajaukti ar vietējām šķirnēm. Polijas valdība uzsāka plašu tarpānu selekcijas programmu un izveidoja vairākus rezervātus, kuros savvaļā dzīvo tarpānveidīgie koniki. Belovežas gāršas rezervāta tarpānu pēcnācējus, kas saujaucās ar vietējām šķirnēm, mūsdienās sauc arī par poļu primitīvajiem zirgiem.

Mūsdienās daudzās vietās Eiropā savvaļā tiek introducēti poļu programmas tarpāni. Līderi koniku izplatībai Eiropā ir Nīderlandes Pasaules Dabas Fonda zoologi. Arī Latvijā vairākās vietās no Nīderlandes ir ievesti savvaļas koniki-tarpāni, kas piedalās kopējā tarpānu atjaunošanas programmā. Pirmos 18 konikus Latvijā 1999. gadā nometināja Papes ezera liegumā[3]. Koniki pamatā barojas ar zāli, bet ziemas periodā tie neatsakās no krūmiem, koku zariem un mizām. Savvaļas apstākļos koniku apdzīvotās teritorijas ir pasargātas no aizaugšanas ar krūmiem un mežu. Koniki kā lieli zālēdāji dabīgās pļavas uztur ekoloģiskā līdzsvarā.

Koniki un poļu primitīvie zirgi ir lietoti arī vācu tarpānu atjaunošanas programmā, izveidojot heka zirgu šķirni.

Koniku bars savvaļā Nīderlandē

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]