Poznaņa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Poznaņa
Poznaņas skatu kolāža
Poznaņas skatu kolāža
Flag of Poznaņa
Karogs
Poznaņa
Ģerbonis
Poznaņa
Red pog.png
Poznaņa
Koordinātas: 52°24′00″N 16°55′00″E / 52.40000°N 16.91667°E / 52.40000; 16.91667Koordinātas: 52°24′00″N 16°55′00″E / 52.40000°N 16.91667°E / 52.40000; 16.91667
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Lielpolijas vojevodiste
Apriņķis Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības 1253
Platība
 - Pilsēta 261,91 km²
Augstums vjl 60-154 m
Iedzīvotāji (2012)
 - blīvums 2 123,4/km²
 - admin. rob. 550 752
 - aglomerācijā 943 700
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.poznan.pl/

Poznaņa (poļu: Poznań), senāk lietotais nosaukums Pozene (vācu: Posen), ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.

Poznaņa ir viena no senākajām Polijas pilsētām, viens no Polijas valsts veidošanās centriem. 10. gadsimta vidū (Pjastu dinastijas laikos) tā bija Polijas valsts galvaspilsēta, vēlāk Lielpolijas galvaspilsēta. Poznaņas katedrālē atrodas pirmo Polijas karaļu kapavietas. Līdz 1945. gadam Poznaņā dzīvoja apmēram 10% vāciešu, kuri pēc Otrā pasaules kara tika padzīti no pilsētas.

Poznaņā atrodas vairāki lieli uzņēmumi — Cegeļska mašīnbūves rūpnīca (H. Cegielski — Poznań S.A.), GlaxoSmithKline farmaceitiskā rūpnīca (bijusī Polfa), bet pilsētas pievārtē ir autobūves uzņēmums Solaris Bus & Coach S.A., kura ražotie autobusi un trolejbusi tiek izmantoti arī Rīgā un Daugavpilī. No pilsētas IT uzņēmumiem atzīmējams QXL Poland Sp. z o. o., kas vairākās valstīs nodarbojas ar interneta izsoļu biznesu (populārākais produkts allegro.pl).

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

968. gadā Poznaņa pirmo reizi minēta kā pirmā Polijas bīskapa rezidence, kur Polijas karalis Meško I pieņēma kristietību. 1038. gadā Bohēmijas karalis Bržetislavs I nopostīja pilsētu. Polijas galvaspilsētu pārcēla uz Krakovu. 1138. gadā Poznaņa kļuva par Lielpolijas kņazistes galvaspilsētu. 1253. gadā Pšemisls I piešķīra Poznaņai Magdeburgas tiesības. Pilsētā apmetās daudz vācu iedzīvotāju. 13.gs - 16.gs Poznaņa bija liels tirdzniecības centrs. 1519. gadā Poznaņā dibināja Lubraņska akadēmiju, kas ir otrā senākā augstākā mācību iestāde Polijā. 16. gadsimtu uzskata par Poznaņas "zelta laikmetu", tā bija viena no lielākajām un bagātākajām pilsētām Polijā.

Otro Ziemeļu kara un epidēmiju rezultātā pilsētas uzplaukums pēc 1655. gada apstājās. Pilsēta zaudēja 5/6 no iedzīvotājiem. 1719. - 1753. gadā Poznaņā nometināja vācu un holandiešu iedzīvotājus. 1793. gadā pēc Polijas dalīšanas Poznaņa nonāca Prūsijas varā un kļuva par provinces centru. Napoleona karu laikā 1806. gadā poļu ģenerāļa Dombrovska daļas ieņēma Poznaņu, ko iekļāva Varšavas hercogistes sastāvā. 1815. gadā, Vīnes kongresa lēmumu rezultātā, Poznaņu atkal iekļāva Prūsijas sastāvā kā Pozenes lielhercogistes galvaspilsētu. No 1828. gada Poznaņu pamazām izbūvēja par stipru cietoksni un militāro bāzi. 1848. gadā Poznaņas lielhercogisti pārveidoja par Pozenes provinci Prūsijas sastāvā. Pēc Pirmā pasaules kara beigām 1918. - 1919. gadā notika Lielpolijas sacelšanās. Pēc Versaļas līguma nosacījumiem Poznaņa kļuva par atjaunotās Polijas sastāvdaļu.

Otrā pasaules kara sākumā 1939. gadā Poznaņu inkorporēja Trešajā Reihā. Poļu iedzīvotājus izveda uz Polijas centrālo daļu, bet viņu vietā Poznaņā un tās apkārtnē (Warthegau) vietā nometināja etniskos vāciešus no Austrumeiropas un vācbaltiešus. 1945. gadā nacistiskās Vācijas valdība pilsētu pasludināja par cietoksni. Kauja par Poznaņu (Pozenes aplenkums) ilga no 1945. gada 25. janvāra līdz 23. februārim. Vērmahts kaujās zaudēja ap 5000 karavīru, Sarkanā armija ap 6000 karavīru. Bojā gājušo civiliedzīvotāju skaits nav zināms, to vērtē ap 12 000. 1945. gada februāra beigās pēc smagām kaujām pilsētu ieņēma Sarkanās armijas un poļu karaspēka daļas, nopostīja ap 90% no vecpilsētas.

1956. gada jūnijā pilsētā notika Poznaņas nemieri.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Poznaņā (Pozenē) dzimuši:

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]