Poznaņa

Poznaņa
Poznaņas skatu kolāža
Karogs Ģerbonis
Poznaņa
Koordinātas: 52°24′00″N 16°55′00″E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Lielpolijas vojevodiste
Apriņķis	Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1253
Platība
- Pilsēta	261,85 km²
Augstums vjl	60-154 m
Iedzīvotāji (2006)
- blīvums	2 123,4/km²
- admin. rob.	556 022
- aglomerācijā	943 700
Laika josla	CET (UTC+1)
- Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.poznan.pl/

Poznaņa (poļu: Poznań), senāk lietotais nosaukums Pozene (vācu: Posen), ir pilsēta Polijas rietumos, Lielpolijas vojevodistes centrs Vartas upes krastos.

Poznaņa ir viena no senākajām Polijas pilsētām, viens no Polijas valsts veidošanās centriem. 10. gadsimta vidū (Pjastu dinastijas laikos) tā bija Polijas valsts galvaspilsēta, vēlāk Lielpolijas galvaspilsēta. Poznaņas katedrālē atrodas pirmo Polijas karaļu kapavietas. Līdz 1945. gadam Poznaņā dzīvoja apmēram 10% vāciešu, kuri pēc Otrā pasaules kara tika padzīti no pilsētas.

Poznaņā atrodas vairāki lieli uzņēmumi — Cegeļska mašīnbūves rūpnīca (H. Cegielski — Poznań S.A.), GlaxoSmithKline farmaceitiskā rūpnīca (bijusī Polfa), bet pilsētas pievārtē ir autobūves uzņēmums Solaris Bus & Coach S.A., kura ražotie autobusi un trolejbusi tiek izmantoti arī Rīgā un Daugavpilī. No pilsētas IT uzņemumiem atzīmējams QXL Poland Sp. z o. o., kas vairākās valstīs nodarbojas ar interneta izsoļu biznesu (populārākais produkts allegro.pl).

Hronoloģija

• 8.gs - 9.gs - pirmās pils celtniecība.

• 968. gads - tiek dibināta pirmā Polijas bīskapija un celta pirmā katedrāle Polijā. Polijas karalis Meško I pieņem kristietību.

• 1038. gads - Bohēmijas karalis Bržetislavs I noposta pilsētu. Polijas galvaspilsēta pārcelta uz Mazpolijas pilsētu Krakovu.

• 1138. gads - Poznaņa kļūst par Lielpolijas galvaspilsētu.

• 1253. gads - Pšemisls I piešķir Poznaņai Magdeburgas tiesības. Pilsētā apmetas daudz vācu iedzīvotāju.

• 13.gs - 16.gs - Poznaņa ir liels tirdzniecības centrs.

• 1519. gads - Poznaņā tiek dibināta otra senākā augstākā mācību iestāde Polijā - Lubraņska akadēmija.

• 16.gs - Poznaņas "zelta laikmets". Tā ir viena no lielākajām un bagātākajām pilsētām Polijā.

• 1655. gads - saistībā ar Otro Ziemeļu karu un epidēmijām pilsētas uzplaukums apstājas. Pilsēta zaudē 5/6 no iedzīvotājiem.

• 1719. - 1753.gads - Poznaņā tiek nometināti vācu un holandiešu iedzīvotāji.

• 1793. gads - Polijas otrā dalīšana. Poznaņa nonāk Prūsijas varā un kļūst par provinces centru.

• 1806. gads - poļu ģenerāļa Dombrovska daļas ieņem Poznaņu. Tā iekļaujas Varšavas hercogistes sastāvā.

• 1815. gads - Vīnes kongresa lēmumu rezultātā, Poznaņu atkal iekļauj Prūsijas sastāvā, un tā kļūst par Pozenes lielhercogistes galvaspilsētu.

• no 1828. gada - Poznaņu pamazām izbūvē par stipru cietoksni un militāro bāzi.

• 1848. gads - Poznaņas lielhercogiste kļūst par Pozenas provinci Prūsijas sastāvā.

• 1918. - 1919. gads - Lielpolijas sacelšanās. Pēc Versaļas līguma nosacījumiem Poznaņa kļūst par atjaunotās Polijas sastāvdaļu. Aizbrauc daļa vācu iedzīvotāju.

• 1938. - 1945. gads - Poznaņa tieši inkorporēta Trešajā Reihā. Poļi tiek izvesti uz Polijas centrālo daļu, bet nometināti etniskie vācieši no Austrumeiropas un Baltijas valstīm.

• 1945. gada janvāris-februāris - pēc smagām kaujām pilsētu ieņem Padomju armija un poļu daļas. Tiek nopostīti 90% no vecpilsētas.

• 1956. gada jūnijs - Poznaņas nemieri.

Cilvēki

Poznaņā (Pozenē) dzimuši:

• Lotārs fon Arno de Laperjē (Lothar von Arnauld de la Perière, 1886 - 1941) - vācu zemūdens komandieris
• Zigmunds Baumans (Zygmunt Bauman, 1926 - ) - sociologs
• Gžegožs Blaščiks (Grzegorz Błaszczyk, 1953 - ) - vēsturnieks
• Boļeslavs I Drosmīgais (Bolesław I Chrobry, 966/967 - 1025) - Polijas pirmais karalis
• Leopolds Damrošs (Leopold Damrosch, 1832 - 1885) - vācu diriģents
• Margo Dideka (Margo Dydek, 1974 - ) - basketboliste
• Voicehs Fibaks (Wojciech Fibak, 1952 - ) - tenisists
• Arkadiušs Glovackis (Arkadiusz Głowacki, 1979 - ) - futbolists
• Joanna Grudziņska (Joanna Grudzińska, 1795 - 1831) - poļu augstmane
• Pauls fon Hindenburgs (Paul von Hindenburg, 1847 - 1934) - vācu karavadonis un politiķis
• Ernts Kantorovičs (Ernst Kantorowicz, 1895 - 1963) - vācu vēsturnieks
• Heinrihs Karo (Heinrich Caro, 1834 - 1910) - vācu ķīmiķis
• Ginters fon Klūge (Günther von Kluge, 1882 - 1944) - vācu karavīrs
• Kšištofs Komeda (Krzysztof Komeda, 1931 - 1969) - džeza muzikants un komponists
• Jans Leņica (Jan Lenica, 1928 - 2001) - grafiķis un multiplikators
• Arturs Lībehenšels (Arthur Liebehenschel, 1901 - 1948) - kara noziedznieks
• Katažina Opaliņska (Katarzyna Opalińska, 1680 - 1747) - augstmane
• Lilli Palmera (Lilli Palmer, 1914 - 1986) - vācu aktrise
• Lehs Pjaseckis (Lech Piasecki, 1961 - ) - riteņbraucējs
• Tomašs Radzinskis (Tomasz Radzinski, 1973 - ) - futbolists
• Pāvels Edmunds Stšeleckis (Paweł Edmund Strzelecki, 1797 - 1873) - ģeologs
• Miroslavs Šimkovjaks (Mirosław Szymkowiak, 1976 - ) - futbolists
• Arturs Vihņareks (Artur Wichniarek, 1977 - ) - futbolists
• Henriks Zigalskis (Henryk Zygalski, 1908 - 1978) - matemātiķis
• Šimons Zjulkovskis (Szymon Ziółkowski, 1976 - ) - vesera metējs

Ārējās saites

• Poznaņas portāls (angliski)
• Poznaņas viesnīcas (angliski)