Kristaps Helmanis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kristaps Helmanis
Kristaps Helmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1848. gada 3. jūnijā
Tērvetes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1892. gada 2. martā (43 gadi)
Valsts karogs: Krievija Pēterburga, Krievijas impērija
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Bioloģija

Kristaps Helmanis (dzimis 1848. gada 3. jūnijā, miris 1892. gada 10. martā)[1] bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs, epizootologs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ieeja Pēterburgas Eksperimentāli medicīniskajā institūtā.

Dzimis 1848. gada 3. jūnijā Kalnamuižas pagasta „Lejasčimu” saimnieka Jāņa Helmaņa un viņa sievas Trīnes ģimenē. Mācījās vietēja draudzes skolā, tad Jelgavas reālskolā, pēc kuras beigšanas līdz 1873. gadam strādāja gan par skolotāju, vēlāk arī par aldari Tērvetē, Grīvā, Krāslavā, vēlāk Tveras guberņā.[2] Studēja Tērbatas Veterinārajā institūtā (1873—1877)[1] un saņēma zelta medaļu par zooloģijas kursa darbu “Spermatozoīdu attīstība mugurkaulniekiem”. Pēc studiju beigšanas viņš turpināja maģistra studijas līdz 1879. gadam.

Strādāja par veterinārārstu Leibgvardes jātnieku pulkā Pēterburgā (1879—1891).[1] 1885. gada apmeklēja Pastēra laboratoriju Parīzē un pēc 1886. gadā tam arī Pēterburgā nodibināja Pastēra staciju.[1][3] 1890. gadā bija viens no Pēterburgas Eksperimentāli medicīniskā institūta (Институт экспериментальной медицины) organizētājiem, neilgu brīdi arī vadīja Epizootoloģijas nodaļu.[1]

Helmanis pētīja tuberkulozes, liesas sērgas ierosinātājus, kā arī trakumsērgu, ļaunos ienāšus.[1] Bijis viens no pirmajiem, kas ieguva imūnserumu pret Sibīrijas mēri, kā arī tuberkulīnu.[1] 1890. gadā kļuva par pirmo, kas ieguva maleīnu, tāpat viņš pierādīja tā nozīmīgumu diagnostikā.[1]

Miris 1892. gada 10. martā no smadzeņu audzēja.[3]

Viņa mirstīgās atliekas pārveda uz dzimteni un apglabāja Tērvetes baznīcas kapsētā, kur 1938. gada 26. maijā Latvijas Veterinārārstu biedrība uzlika pieminekli.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Предварительное сообщение к прививке яда бешенства, "Врач", 1886, 17 апреля, № 16 (krieviski)
  • Диагноз сапа посредством подкожного впрыскивания вытяжки из сапных бацилл, "Вестник общественной ветеринарии", 1891, № 5 (krieviski)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003.  721. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  2. 100 Latvijas personību. (tekstu autors un sastādītājs Pēteris Apinis; zinātniskais redaktors un ievada autors Jānis Stradiņš). Rīga: Nacionālais apgāds, 2006. - 227 lpp.
  3. 3,0 3,1 Uzsākam ziedojumu vākšanu K. Helmaņa pieminekļa teritorijas labiekārtošanai. Lvb.lv. Atjaunināts: 2013. gada 26. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]