Laplata (upe)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Laplata
spāņu: Río de la Plata
Rio de la Plata BA 2.JPG
Satekupes Parana un Urugvaja
34°0′5″S 58°23′37″W / 34.00139°S 58.39361°W / -34.00139; -58.39361
Ieteka Atlantijas okeāns
35°40′0″S 55°47′0″W / 35.66667°S 55.78333°W / -35.66667; -55.78333Koordinātas: 35°40′0″S 55°47′0″W / 35.66667°S 55.78333°W / -35.66667; -55.78333
Baseina valstis Argentīna, Bolīvija, Brazīlija,
Paragvaja, Urugvaja
Garums 290 km 
Iztekas augstums 0 m
Ietekas augstums 0 m
Kritums 0 m  
Vidējā caurtece 22 000 m³/s (grīva)
Baseina platība 4 144 000 km² 

Laplata (spāņu: Río de la Plata) ir Paranas un Urugvajas satekestuārs Dienvidamerikas dienvidaustrumos. Tek pa Argentīnas un Urugvajas robežu un ietek Atlantijas okeānā. Garums ap 290 km, platums — no 2 km pie satekas līdz 220 km grīvā, vidējais dziļums — ap 10—20 m.[1] Dažkārt tiek uzskatīta par Atlantijas okeāna līci vai malas jūru. Upes plūdumu, kur sajaucas saldūdens ar jūras ūdeni, visā garumā ietekmē paisums. Upes krasti biezi apdzīvoti, lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Buenosairesa un Laplata Argentīnā un Montevideo Urugvajā.

Laplatu pirmie no eiropiešiem atklāja portugāļu jūrasbraucēji 1513. gadā. Pirmie to izpētīja spāņi Huana Diasa de Solisa vadībā 1516. gadā jūras šauruma starp Atlantijas un Klusi okeānu meklējumos un nosauca par Saldo jūru (Mar Dulce). Detālu estuāra izpēti no 1526. līdz 1529. gadam veica venēciešu kuģotājs Sebastians Kabots. Tirgojoties ar vietējiem gvaranu indiāņiem, Kabots ieguva vairākus sudraba priekšmetus un upi nosauca tagadējā vārdā — par Sudraba upi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Izdevniecība «Zvaigzne», Rīga, 1978, 413. lpp