Urugvaja

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par valsti Dienvidamerikā. Par upi skatīt rakstu Urugvaja (upe).
Urugvajas Austrumu Republika
República Oriental del Uruguay
Urugvajas Austrumu Republikas karogs Urugvajas Austrumu Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeLibertad o muerte  (spāniski)
"Brīvība vai nāve"
HimnaHimno Nacional Uruguayo  (spāniski)
Location of Uruguay
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Montevideo
34°53′S 56°10′W
Valsts valodas spāņu valoda
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Hosē Muhika
 -  Viceprezidents Danilo Astori
Neatkarība no Brazīlijas 
 -  Deklarēta 1825. gada 25. augustā 
 -  Atzīta 1828. gada 28. augustā 
 -  Konstitūcija 1830. gada 18. jūlijā 
Platība
 -  Kopā 176 215 km² (90.)
 -  Ūdens (%) 1,5
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2008[1]. g. 3 477 778 (132.)
 -  Blīvums 19/km² (196.)
IKP (PPP) 2006[1]. gada aprēķins
 -  Kopā $37,18 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $11 621 
Džini koef. (2006) 45.2[2] (augsts
HDI (2007) 0.852 (augsts) (46.)
Valūta Urugvajas peso (UYU)
Laika josla UYT (UTC-3)
 -  Vasarā (DST) UYST (UTC-2)
Interneta domēns .uy
ISO 3166-1 kods 858 / URY / UY
Tālsarunu kods +598

Urugvaja ir mazākā valsts Dienvidamerikas dienvidu daļā.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Urugvajas satelītattēls

Valsts platība ir 176 100 kvadrātkilometri, bet galvenā kontinenta daļa ir 142 199 kvadrātkilometri. Urugvaja ir otra mazākā suverēnā nācija Dienvidamerikā aiz Surinamas un trešā mazākā valsts (vismazākā ir Franču Gviāna). Urugvajas krasta līnija ir 660 kilometrus gara.

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Urugvajā valda subtropisks klimats. Tā izveidojusies labu gabalu no ekvatora, Atlantijas okeāna krastā. Okeāna ietekme padara klimatu maigāku. Nokrišņu ir samērā daudz - vidēji 950 mm gadā, un gaisa temperatūra ir mērena: ziemā vidējā temperatūra ir 10 grādi pēc Celsija, bet vasarā - 22 grādi pēc Celsija. Nereti ziemā pūš aukstie vēji pampero, tomēr tikai dažviet iespējams sals.

Maldonado līcis

Augājs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augāju veido augstā prēriju zāle, meži aug vien atsevišķās vietās.

Lauksaimniecība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gandrīz 90% valsts teritorijas ir piemēroti zemkopībai, taču izmantoti tiek tikai 50% no šīs zemes. Tajā audzē kukurūzu, kviešus un rīsu. Pārējo zemi lieto ganībām milzīgajiem liellopiem un aitu ganāmpulkiem. Lai gan Urugvaja ir neliela valsts, tā ir pasaulē nozīmīga aitkopības zeme un otra lielākā vilnas eksportētājvalsts. Valstī ir aptuveni 16 miljoni aitu.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gadā Urugvajā bija 3 477 778 iedzīvotāju, kas pēc skaita ierindojas 132. vietā. Urugvajā dzīvo 19 cilvēki uz kvadrātkilometru, kas to ierindo 196. vietā. Urugvajas iedzīvotājiem ir pavisam maza saistība ar indiāņiem - aptuveni 10% no visiem iedzīvotājiem ir indiāņi vai arī tiem ir indiāņu izcelsme. Lielākā daļa iedzīvotāju ir imigranti no Eiropas, Brazīlijas vai Argentīnas. Gandrīz 97% iedzīvotāju māk lasīt un rakstīt.

Galvaspilsēta[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Urugvajas galvaspilsēta Montevideo atrodas Laplatas līča ziemeļu krastā. Te izvietojušies Urugvajas nozīmīgākie vilnas un pārtikas pārstrādes uzņēmumi. Daudzi iedzīvotāji pārceļas uz dzīvi tuvāk galvaspilsētai: Montevideo 2005. gadā bija 1 370 000 iedzīvotāju, kas ir aptuveni puse no valsts iedzīvotājiem.

Ekonomika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts iekšzemes kopprodukts 2006. gadā bija 37,18 miljardi ASV dolāri. Iekšzemes kopprodukts uz vienu cilvēku 2006. gadā bija 11 621 ASV dolārs. Urugvajā ir 7. augstākais HDI visā Amerikas pasaules daļā un 50. augstākais pasaulē (Latvija ir 48. vietā)(2007. gada dati).

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]