Latvijas lietuvieši

Latvijas lietuvieši
*Latvijos lietuviai*
Visi iedzīvotāji
	23 658 (2023)
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
	Leišmale, Lejaskurzeme, Jelgava, Rīga
Reliģijas
	katoļticība
Radnieciskas etniskas grupas
	latvieši, latgalieši

Latvijas lietuvieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.

Vairums Latvijas lietuviešu dzīvo gan Leišmalē (novados gar Latvijas—Lietuvas robežu), gan arī Liepājas un Jelgavas pilsētās. Lielākais lietuviešu īpatsvars ir Lejaskurzemē (Dunikas, Bārtas, Kalētu un Gramzdas pagastos), kā arī Zemgales (Vecsaules un Skaistkalnes pagastos) un Sēlijas (Kurmenes un Mazzalves pagastos) pierobežā.

2023. gadā Latvijas lietuvieši bija piektā lielākā mazākumtautība:

Latvijas lielākās mazākumtautības 2023. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem^[1]

Krievi (497 403)			24.1%
Ukraiņi (67 856)			3.3%
Baltkrievi (60 445)			2.9%
Poļi (39 939)			1.9%
Lietuvieši (23 658)			1.1%
Cita tautība (67 112)			3.3%
Nav izvēlēta (52 042)			2.5%

Lietuviešu skaita izmaiņas Latvijā (1897—2011) pēc tautas skaitīšanu datiem:

Deklarētā tautība	1897	1920	1925	1930	1935	1959	1970	1979	1989	2000	2011
lietuvieši	26 026	25 538	23 192	25 885	22 913	32 383	40 589	37 818	34 630	33 430	24 479

Lietuvieši latvju dainās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krišjāņa Barona "Latvju dainās" apkopoti 460 tautasdziesmu varianti ar leksēmu "leiši", pie kam visvairāk dziesmu nākušas no Vidzemes (48%). Tomēr ne viemēr leksēma leiši nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmē Augšzemes (Sēlijas) vai arī Zemgales iedzīvotājus.^[2]

Daļa latviešu tautasdziesmu par leišiem radušās kā atmiņas par 12.—15. gadsimta lietuviešu sirojumiem Latvijā vai arī par 16. un 17. gadsimta kariem:

Leiši leiši mani brāļi,
Garām manu sētu jāja!
Mūžam leiši paliekat,
Ja iekšā nenākat.
26708-181

Ai Dieviņ, ai Dieviņ,
Kur man citi bāleliņi?
Cits krievos, cits leišos,
Cits dziļāi Vāczemē.
3839-379

Es gribēju leišu zemi
Zilu guni dedzināt;
Tikai vien iegādāju,
Māsa leišu robežās.
3841-379

Lai nāk krievi, lai nāk leiši,
Es to daudzi nebēdāju:
Krievos man īsta māsa,
Leišos īsti bāleliņi.
3847-68

Pūļi pūļi, leiši leiši,
Kuo guojati šai zemē?
Šai zemē sylta saule,
Puorpleiss jyusu pūda golvas.
57213-236

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2023.
↑ Jānis Rozenbergs. Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās. Rīga: Zinātne, 2005. — 18 lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aldona Treija (2004. gada 6. aprīlis). Lietuviešu atzars Latvijas valstī. Providus. Skatīts: 2017. gada 7. februārī.

[1] Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2023.

[2] Jānis Rozenbergs. Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās. Rīga: Zinātne, 2005. — 18 lpp.

[1]

[2]