Leho Laurine

Vikipēdijas lapa
Leho Laurine
Leho Laurine
Personīgā informācija
Dzimis 1904. gada 28. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Sanktpēterburga, Krievijas impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1998. gada 31. janvārī (93 gadi)
Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija
Pilsonība Karogs: Igaunija Igaunija
Karogs: Zviedrija Zviedrija
Nodarbošanās šahists

Leho Laurine (igauņu: Leho Laurine; 1904. gada 28. augusts, Sanktpēterburga - 1998. gada 31. janvāris, Stokholma) bija Igaunijas un Zviedrijas šahists, kas uzvarējis Igaunijas šaha čempionātā 1932. gadā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms Otrā pasaules kara bijis šaha žurnālists, publicējies Igaunijas laikrakstos un žurnālā «Eesti Male» («Igaunijas šahs»), kurā galvenais redaktors bija Pauls Keress. Uzvarējis Igaunijas šaha čempionātā 1932. gadā un izcīnījis bronzas medaļu 1935. gadā.[1] Igaunijas izlases sastāvā piedalījies divās Pasaules šaha olimpiādēs:

  • 1935. gadā Varšavā pie 3. galdiņa (+4, -8, =2);[2]
  • 1936. gadā neoficiālajā šaha olimpiādē Minhenē pie 5. galdiņa (+5, -7, =3).[3]

1944. gadā, kad Otrā pasaules kara laikā Igaunijai tuvojās Sarkanā armija, Laurine devās bēgļu gaitās. Caur Vāciju viņš nokļuva Zviedrijā, kur pēc kara apmetās uz pastāvīgu dzīvi. Aktīvi piedalījās igauņu trimdas aktivitātēs. 1947. gadā Upsālā bija viens no Igaunijas šaha federācijas svešumā dibinātājs. No 1949. gada līdz 1957. gadam piecas reizes uzvarējis Gēteborgas šaha čempionātā, bet 1967. gadā kļuva par Stokholmas šaha čempionāta uzvarētāju. 1952. gadā uzvarējis Baltijas valstu šahistu turnīrā. Nozīmīgs panākums bija arī dalīta 3.-4. vieta Stokholmas starptautiskajā šaha turnīrā 1963. gadā, kurā uzvarēja Pasaules eksčempions Vasilijs Smislovs.[4] No 1963. gada līdz 1973. gadam bija Zviedrijā atjaunotā izdevuma «Eesti Male» redaktors.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]