Magnetohidrodinamika
Magnetohidrodinamika (MHD) ir fizikas nozare, kas pētī elektrību vadošu gāzu vai šķidrumu mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.[1] Nosaukums veidojies kā trīs šajā nozarē svarīgāko jēdzienu apvienojums — "magneto" no magnētiskā lauka, "hidro" no šķidruma un "dinamika" no kustības.
Magnetohidrodinamikā tiek veikti nepārtrauktās vides pētījumi, kā vidi izmantojot plazmu, šķidros metālus, sāļu ūdeni vai elektrolītus. Tiek pētīta elektromagnētisko lauku ietekme uz vides kustību, tās fizikālajiem parametriem. Saskaņā ar MHD fundamentālo koncepciju, magnētiskais lauks kustībā esošā, elektrovadošā šķidrumā inducē strāvu, kas savukārt polarizē šķidrumu un līdz ar to ietekmē sākotnējo magnētisko lauku. Lai veiktu MHD pētījumu matemātisko aprakstu, izmanto vienādojumu sistēmu, kurā apvienoti Navjē-Stoksa vienādojumi no hidrodinamikas un Maksvela vienādojumi no elektromagnētisma nozares.
Par magnetohidrodinamikas pētījumu aizsācēju tiek uzskatīts Hanness Alfvēns, kas 1942. gadā publicēja zinātnisku darbu par elektromagnetohidrodinamiskiem viļņiem.[2] Par fundamentālo darbu un atklājumiem magnetohidrodinamikā 1970. gadā Alfvēns tika apbalvots ar Nobela prēmiju fizikā.[3]
MHD pētījumi Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Fundamentālie un lietišķie pētījumi MHD jomā vairāk kā 50 gadus tiek veikti Latvijas Universitātes Fizikas institūtā.[4] Šajā laikā iegūti vairāk par 500 patentiem, kas saistīti ar MHD tehnoloģijām.[5] Kopš 1965. gada tika izdots Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls Магнитная Гидродинамика, kurā tika publicēti pētījumi MHD jomā. Žurnāls tika izdots krievu valodā un bija vadošais MHD nozarē PSRS. Vēlāk žurnāls sāka iznākt divās valodās — krievu un angļu valodā (galvenais redaktors Jānis Lielpēteris). No 2001. gada žurnāls iznāk tikai angļu valodā ar nosaukumu Magnetohydrodynamics.[6]
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Juris Birzvalks. Magnetohidrodinamika. Rīga : Zinātne, 1984, 144 lpp.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ B. Rolovs, Mazā fizikas vārdnīca, Rīga: Liesma, 1971. gads, 193. lpp.
- ↑ Alfvén, H (1942). "Existence of electromagnetic-hydrodynamic waves". Nature 150: 405. Bibcode 1942Natur.150..405A. doi:10.1038/150405d0.
- ↑ «The Nobel Prize in Physics 1970». Nobel Foundation.
- ↑ «Latvijas Universitātes Fizikas institūts». ipul.lv.
- ↑ «Magnetohidrodinamiskās tehnoloģijas MAHYD un EMAGO». inventions.lza.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 16. jūlijā.
- ↑ «Latvijas Universitātes Fizikas institūts. Izdevējdarbība». ipul.lv.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Magnetohidrodinamika.- Calvert, James B. (20 October 2002) "Magnetohydrodynamics: The dynamics of conducting fluids in an electromagnetic field" (self published by an Associate Professor Emeritus of Engineering, University of Denver, U.S.A.)
- Магнитная гидродинамика в энциклопедии Кругосвет
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |