Marija I Stjuarte

karaliene Marija I

Valda	14.12.1542.-24.07.1567
Kronēšana	09.09.1543.
Vīri	konsorts Fransuā II, Francijas karalis (1558.—1560.) konsorts Henrijs Stjuarts, Darnlejas lords (1565.—1567.) konsorts Džeimss Hepberns, Botvelas grāfs (1567.)
Bērni	Džeimss
Karaliskais nams	Stjuartu dinastija
Tēvs	Džeimss V
Māte	Marija de Giza
Dzimusi	08.12.1542. Linlitgovas pilī, Skotijā
Mirusi	08.02.1587. Foteringejas pilī, Northamptonširā, Anglijā

Marija I Stjuarte (angl. Mary I of Scotland, fr. Marie, reine des Écossais, 1542.-1587.), Skotijas karaliene, Francijas karaliene.

Marijas I tituli:

• Skotijas karaliene (Queen of Scots, 14.12.1542.-24.07.1567.)
• Francijas dofine (Dauphine of France, 24.04.1558.-10.07.1559.)
• Francijas karaliene (Queen of France, 10.07.1559.-5.12.1560.)
• Botvelas hercogiene (Countess of Bothwell, 24.07.1567.-14 .04.1578.)

Biogrāfija

1568. gadā dumpīgo vasaļu sakautā Marija patvērumu meklēja patvērumu pie savas māsīcas, Anglijas Karalistes karalienes Elizabetes I. Elizabete uzreiz lika Mariju ieslodzīt, bet pēc tam apsūdzēja to sazvērestībā ar nolūku gāzt Elizabeti no troņa un lika tiesāt par "valsts nodevību" - 1587. gada 8. februārī Skotijas karalieni Mariju I Londonā sodīja ar nāvi, nocērtot tai galvu. Apsūdzības acīmredzamais absurdums izsauca sašutuma vētru Eiropas valstīs un izraisīja Anglijas karu ar Spāniju, taču Marija jau bija mirusi. Pēc viņas Skotijas tronī kāpa dēls Džeimss VI.

Galvas nociršana Marijai

Marijas tēls mākslā

Teātris, balets un kino

• Edmunda spensera (Edmund Spenser) luga "Faerie Queene" (1596.).
• F. Šillera lugas "Maria Stuart", "Wallenstein and Mary Stuart".
• Sāras Mailas (Sarah Miles) luga "Mary Queen of Scots", pēc kuras motīviem 1971. gadā Roberts Bolts (Robert Bolt) sarakstījis scenāriju kinofilmai "Vivat! Vivat Regina!"
• Martas Grehemas (Martha Graham) balets "Episodes" (1985.), iestudēts Linkolna centrā (Lincoln Centre, New York).
• Josifa Brodska (Joseph Brodsky) Marijai veltītais sonetu ciklu (20 sonnets to Mary Stuart).
• kinofilma "Mary of Scotland" (1936.) - galvenajās lomās Ketrina Hepberna (Katharine Hepburn) un Frederiks Marčs (Fredric March).
• konofilma "Mary, Queen of Scots" - galvenajās lomās Vanesa Redgreiva (Vanessa Redgrave) un Naidžels Davenports (Nigel Davenport).
• Samanta Mortona (Samantha Morton) spēlē Marijas lomu kinofilmā "Elizabeth: The Golden Age" (2007.)

Mūzika

• Roberts Šūmanis komponējis Marijas piemiņai dziesmu ciklu (Op. 135).
• Gaetāno Doniceti opera "Maria Stuarda" (premiere on December 30, 1835 at La Scala, Milan).
• Teas Musgreivas (Thea Musgrave) opera "Mary, Queen of Scots" (1977.).
• Džona Barija (John Barry) komponētās soundtreka dziesmas "Wish Now Was Then" un "This Way Mary" kinofilmai (1971.).
• Lou Reda (Lou Reed) dziesma "Sad Song" albumā "Berlin" (1973.).
• Maika Oldfīlda (Mike Oldfield) dziesma "To France" albumā "Discovery" (1984.).
• grupas "Fairport Convention" dziesma "Fotheringay" albumā "What We Did on Our Holidays" (1969.).
• grupas "Grave Digger" dziesma "The Ballad of Mary (Queen of Scots)" albumā "Tunes of War" (1996.).

Glezniecība un grafika

Marija pusaudža gados

• Mary Stuart Portraits (angļu val.
• «Мария Стюарт: портрет Королевы» - Marijas tēls mākslas darbos (krievu val.)

Literatūra

• The Faerie Queene. Ed. A.C. Hamilton. Harlow, UK: Longman, 2001
• Marcus Merriman. The "Rough Wooings": Mary, Queen of Scots 1542-1551. East Linton, 2000. ISBN 1-86232-090-X
• Donaldson, G. Scotland: James V - James VII, 1965
• Fraser, A. Mary, Queen of Scots, 1969
• John Guy. Queen of Scots: The True Life of Mary Stuart. New York, 2004. ISBN 0-618-25411-0
• Retha Warnicke. Mary Queen of Scots. 2006, ISBN 0-415-29183-6
• "Mary, Queen of Scots, and the Babington conspiracy", by David Alan Johnson, Military Heritage, August 2005, no. 1, Volume 7, ISSN 1524-8666
• Alexander Wilkinson. "Mary Queen of Scots and the French Connection" / History Today, 54, 7 (July 2004), pp. 37-43
• Jane Dunn. Elizabeth and Mary: Cousins, Rivals, Queens. Vintage, 2005. ISBN 0-375-70820-0.
• Alexander Wilkinson. Mary Queen of Scots and French Public Opinion, 1542-1600. Palgrave, 2005. ISBN 1-4039-2039-7
• Jenny Wormald. Mary Queen of Scots: A Study in Failure. London, 1988. ISBN 0-540-01131-2
• Питавль, Э. Мария Стюарт. В борьбе за трон. На пути к плахе, 2002
• Цвейг С. Мария Стюарт, 2005

Ārējās saites

• Marijas biogrāfija Apvienotās Karalistes monarhijas oficiālajā mājas lapā]
• Vēstules
• The New Student's Reference Work/Mary Queen of Scots
• Langside Heritage Trail featuring Mary Queen of Scots at the Battle of Langside
• Marijas I valdīšanas hronoloģija
• Ilustrētā Marijas I biogrāfija

Priekštecis: Džeimss V

Skotijas karaliene 1542.-1567.

Pēctecis: Džeimss VI