Marseļa
| Marseļa | |||
| Marseille | |||
| — pilsēta — | |||
| Marseļas vecā osta | |||
|
|||
|
Marseļa
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts | |||
| Reģions | Provansa-Alpi-Azūra Krasts | ||
| Departaments | Bušdirona | ||
| Apgabals | Marseļas apgabals | ||
| Dibināta | ap 600. gadā p.m.ē. | ||
| Platība | |||
| - pilsēta | 240,62 km² | ||
| Iedzīvotāji 2009. gadā | |||
| - pilsēta | 850 602 | ||
| - blīvums | 3 535/km² | ||
| - aglomerācijā | 1 715 096 | ||
| Pasta indekss | 13001-13016 | ||
| Citi nosaukumi | Masālija (Μασσαλία) (Senās Grieķijas laikos) Masīlija (Massilia) Marsiglia (itāļu) |
||
| Mājaslapa: marseille.fr | |||
Marseļa (franču: Marseille, izrunā: [maʁsɛj]) ir pilsēta Francijas dienvidos Vidusjūras krastā pie Ronas upes grīvas. Francijas otra lielākā pilsēta (aiz Parīzes). Lielākā Francijas osta un lielākā osta Vidusjūras krastos. Pilsētas iedzīvotāju sastāvs ir ļoti raibs, bet apmēram 25% no iedzīvotājiem ir Ziemeļāfrikas izcelsmes. Pilsētā ir arī trešā lielākā ebreju kopiena Eiropā.
Pie Marseļas uz salas atrodas Ifas cietoksnis, kurā, pēc leģendas, bijis ieslodzīts grāfs Monte-Kristo. Francijas himna (Marseljēza) nosaukta pilsētas vārdā.
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Pilsētu ap 600. gadu p.m.ē. nodibina sengrieķu kolonisti no Fokejas (Phocaea) Jonijā un nosauc to par Masāliju (Μασσαλία). 49. gadā p.m.ē. pilsētu ieņem Cēzara leģioni un iekļauj Romas impērijā. Romieši pilsētu sauca par Masīliju (Massilia).
13. gadsimtā Marseļa kļuva par neatkarīgu republiku. 1423. gadā pilsētu izposta aragonieši. 1481. gadā Marseļa tiek iekļauta Francijas sastāvā.
19. gadsimtā Marseļa kļūst par modernu ostu. Tās attīstībai lielu impulsu deva Suecas kanāla attīstība un Francijas koloniālie iekarojumi.
1934. gadā Marseļā IMRO teroristi atentātā nogalināja Dienvidslāvijas karali Aleksandaru I un Francijas ārlietu ministru Luiju Bartū. Tas bija pirmais atentāts pasaulē, kurš uzņemts ar kinokameru.
Cilvēki [izmainīt šo sadaļu]
Marseļā dzimuši:
- Antonēns Arto (Antonin Artaud) (1897-1948) - dramaturgs
- Sezārs Baldačīni (César Baldaccini) (1921-1998) - tēlnieks
- Moriss Bežārs (Maurice Béjart) (1927-) - baletmeistars
- Onorē Domjē (Honoré Daumier) (1808—1879) - grafiķis
- Fernandels (Fernandel) (1903-1971) - aktieris
- Mariuss Petipā (Marius Petipa) (1818—1910) - baletmeistars
- Žans-Pjērs Rampāls (Jean-Pierre Rampal) (1922-2000) - flautists
- Edmons Rostāns (Edmond Rostand) (1868-1918) - dzejnieks
- Luī-Adolfs Tjērs (Louis-Adolphe Thiers) (1797-1877) - politiķis
- Zinedins Zidāns (Zinédine Zidane) (1972-) - futbolists