Melnais stārķis
Vikipēdijas raksts
| Melnais stārķis Ciconia nigra |
||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Melnais stārķis |
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
Melnais stārķis (latīņu: Ciconia nigra, angļu: Black Stork, vācu: Schwarzstorch, lietuviešu: Juodasis gandras ) - stārķveidīgo (Ciconiidae) dzimtas putns, kuru viegli atpazīt pēc melnajām spalvām. Augumā nedaudz mazāks par Balto stārķi. Ķermenis 52-58 centimentru augsts, svars ap 3 kilogramiem. Galva, kakls, pakakle, virsējā ķermeņa puse melna, iezaļgani sārtu metālisku spīdumu. Krūtis, spalvas, paaste un spārnu apakša balta. Knābis, kājas un gredzeni ap acīm sarkani. Ļoti piesardzīgs putns un vairās no cilvēku klātbūtnes. Pēc uzbūves un uzvedības līdzīgs baltajam stārķim. Barība dažāda - vardes, dēles, sienāži, kurmji, sliekas, maijvaboles, ūdens kukaiņi, zivis. Barojas parasti vienatnē Uz Latviju atlido martā, aprīlī, aizlido uz ziemošanas vietām Āfrikā septembrī. Melnajiem stārķiem īpaši nozīmīga ziemošanas vieta ir Etiopija.
oranžā krāsa - vasaras dzīvesvietas;
zilā krāsa - ziemas dzīvesvietas;
zaļā krāsa - pastāvīgās dzīvesvietas.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Ligzda
Balss klusa, knābi klabina daudz retāk kā baltais stārķis. Patīk veci, tumši meži, purvi, cilvēkiem grūti pieejamas vietas. Ligzdu vij pamatīgu lapu koku galotnēs, dažreiz noliektos zaros. Ligzdu attālumam vienai no otras parasti jābūt ne tuvāk kā 6 kilometri. Melnie stārķi ir ļoti konservatīvi un savu ligzdu izmanto daudzus gadus. Latvijā ilgākā zināmā ligzda lietota vismaz 57 gadus.
[izmainīt šo sadaļu] Vairošanās
Dēj 3-5 baltas olas ar zaļganu nokrāsu. Perē 30 dienas. Izperētie mazuļi iziet no ligzdas pēc 65 dienām, kolīdz iemācās lidot. Pāri monogāmi, atlido kopā un kopdzīvi turpina daudzus gadus. Savvaļā melnā stārķa mūžs var sasniegt vismaz 26 gadus. Latvijā kopējais skaits 500 - 700 pāru [1].
[izmainīt šo sadaļu] Aizsardzība
Melnais stārķis 2008. gada pavasara pusē izvēlēts par gada putnu. Iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un Latvijas sarkanajā grāmatā. Stārķa populāciju apdraud seno mežu izciršana, veco koku bojāeja, mikroliegumu trūkums un urbanizācija. Kopš neatkarības atjaunošanas melno stārķu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divas reizes.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
