Melnais stārķis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Melnais stārķis
Ciconia nigra (Linnaeus, 1758)
Melnais stārķis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Stārķveidīgie (Ciconiiformes)
Dzimta Stārķu dzimta (Ciconiidae)
Ģints Stārķi (Ciconia)
Suga Melnais stārķis (C. nigra)
Izplatība
Ciconia nigra distr.png

  Sastopams ligzdošanas sezonā
  Sastopams neligzdošanas sezonā
  Sastopams visu gadu kā nometnieks

Melnais stārķis jeb gandrs[1] (Ciconia nigra) ir Latvijā sastopams, aizsargājams stārķveidīgo kārtas putns, kuru var atpazīt un viegli atšķirt no baltā stārķa pēc melnā apspalvojuma. Pēdējos desmit gados to skaits ir samazinājies vairāk kā par 30%.[2]

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augumā nedaudz mazāks par balto stārķi. Ķermenis 52-58 centimetru augsts, svars ap 3 kilogramiem. Galva, kakls, pakakle, virsējā ķermeņa puse melna, iezaļgani sārtu metālisku spīdumu. Krūtis, spalvas, paaste un spārnu apakša balta. Knābis, kājas un gredzeni ap acīm sarkani. Ļoti piesardzīgs putns un vairās no cilvēku klātbūtnes. Pēc uzbūves un uzvedības līdzīgs baltajam stārķim.

Uzvedība un dzīvesveids[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnie stārķi Krīgera nacionālajā parkā Dienvidāfrikā
Melnā stārķa ola

Barošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barība dažāda - pārsvarā mazas zivtiņas (reti pārsniedzot 15 cm garumu) un vardes. Vēl arī dēles, sienāži, maijvaboles, ūdens kukaiņi, ļoti reti barībā mazi uz zemes ligzdojoši putni un čūskas (zalktis barībā Latvijā konstatēts vienu reizi).[nepieciešama atsauce] Barojas parasti vienatnē, taču neligzdojošie putni mēdz pulcēties nelielās grupās. Ziemošanas vietās uzturās baros.

Balss[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Balss klusa, knābi klabina daudz retāk kā baltais stārķis.

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdo vecos, tumšos mežos, cilvēkiem grūti pieejamās vietās. Ligzdu vij pamatīgu — lapu koku galotnēs, dažreiz noliektos zaros. Ligzdošanas teritoriju attālums parasti ir ne tuvāk kā 6 kilometri.[nepieciešama atsauce] Melnie stārķi ir ļoti konservatīvi un savu ligzdu izmanto daudzus gadus. Latvijā ilgākā zināmā ligzda lietota vismaz 57 gadus.[nepieciešama atsauce] Dēj 3-5 baltas olas ar zaļganu nokrāsu. Perē 30 dienas. Izperētie mazuļi pamet ligzdu pēc 65 dienām, kolīdz iemācās lidot. Pāri monogāmi, atlido kopā un kopdzīvi turpina daudzus gadus. Savvaļā melnā stārķa mūžs var sasniegt vismaz 26 gadus.[nepieciešama atsauce]

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā ligzdotājs melnais stārķis ir izplatīts visā Eirāzijas mežu zonā no Beļģijas un Francijas rietumos, līdz Tālajiem Austrumiem. Eiropas populācija ziemo ziemeļu un ekvatoriālajā Āfrikā, Āzijas - pārsvarā Indijā un citur Dienvidāzijā. Nelielas, ar galveno izplatības areālu nesaistītas nometnieku populācijas sastopamas Pireneju pussalā un Dienvidāfrikā.[3]

Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvija ir viena no Eiropas valstīm, kur melnie stārķi pagaidām vēl sastopami samērā lielā skaitā un piemērotās vecās mežaudzēs ligzdo regulāri. Tomēr to skaits pēdējās desmitgadēs ir ļoti ievērojami samazinājies. Kopējais ligzdojošo putnu skaits tiek vērtēts kā 500-700 pāru.[4] Pavasarī atlido martā, aprīlī, rudenī aizlido uz ziemošanas vietām septembrī.[5] Latvijas melnajiem stārķiem nozīmīga ziemošanas vieta ir Etiopija.[nepieciešama atsauce]

Aizsardzība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules mērogā melnais stārķis nav īpaši apdraudēta putnu suga. Toties Eiropā tas ir rets un aizsargājams putns un vairumā valstu tiek veikti sugas aizsardzības pasākumi. Ievērojams skaita samazinājums pēdējos gados ir novērots tieši Baltijas valstīs.[4]

Iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un Latvijas sarkanajā grāmatā. Stārķa populāciju apdraud vecāko mežu izciršana, veco koku bojāeja, traucējums ligzdošanas sezonā. Kopš neatkarības atjaunošanas melno stārķu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divas reizes.[nepieciešama atsauce] Sugas aizsardzībai tiek veidoti mikroliegumi.

2008. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrība melno stārķi izraudzījās par Gada putnu Latvijā.[6]

Interesanti fakti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Melnais stārķis (gandrs) (Ciconia nigra (L.)). latvijasdaba.lv.
  2. Kurām putnu sugām pēdējā desmitgadē Latvijā klājies vislabāk un kurām – vissliktāk?
  3. Melnais stārķis. Latvijas putni (2009-12-4).
  4. 4,0 4,1 Species factsheet: Ciconia nigra. BirdLife International (2009-12-4).
  5. Strazds M. (red.) (2002): Latvijas meža putni. Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
  6. Melnais stārķis — 2008. gada putns. Latvijas Ornitoloģijas biedrība (2009-12-4).

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]