Stārķu dzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Stārķu dzimta
Ciconiidae (Gray, 1840)
Melnie stārķi (Ciconia nigra)
Melnie stārķi (Ciconia nigra)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Stārķveidīgie (Ciconiiformes)
Dzimta Stārķu dzimta (Ciconiidae)

Stārķu dzimta (Ciconiidae) ir vienīgā stārķveidīgo kārtas (Ciconiiformes) dzimta.[1] Stārķu dzimtā ir 19 sugas, kuras iedalītas 6 ģintīs.

Stārķu dzimtas putni ir sastopami gandrīz visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tie mājo sausākās biomās nekā to vieni no tuvākajiem radiniekiem gārņu dzimtas (Ardeidae) un ibisu dzimtas (Threskiornithidae) putni. Bet ir sugas, kas mājo purvos un mitrās, pārplūdušās vietās. Liela daļa stārķu dzimtas sugu ir gājputni. Trīs sugas ligzdo mērenā klimata joslā un ziemo tropos.[2] Viens no tiem ir baltais stārķis, kas ligzdo Eiropā, un tieši šis stārķis vecākiem "nes bērnus".

Latvijā sastopamas 2 stārķu dzimtas putnu sugas: baltais stārķis (Ciconia ciconia) un melnais stārķis (Ciconia nigra)[3]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marabū (Leptoptilos crumeniferus) spārnu izplētums var sasniegt 4 metrus

Stārķu dzimtas sugām piemīt gan skaistums, gan neglītums. Dažas sugas elegantas un krāsainas, piemēram, seglknābja stārķis, bet dažas neglītas un biedējošas, kā lielais adjutants.[2] Tie ir liela auguma putni ar garām kājām, gariem kakliem un gariem, spēcīgiem knābjiem, kā arī tiem ir lieli, plati spārni. Marabū (Leptoptilos crumeniferus) spārnu izplētums var sasniegt 4 metrus, līdz ar to, tas ir putns ar lielāko spārnu izplētumu pasaulē.[4] Viens no lielākajiem un stārķu dzimtā ir seglknābja stārķis (Ephippiorhynchus senegalensis).[5] Tas ir visaugstākais, bet ne smagākais stārķis. Tā augstums sasniedz 150 cm, svars 7,5 kg.[6] Smagākās sugas ir jabiru (Jabiru mycteria), kas var svērt 8 kg,[7] marabū sasniedz vairāk kā 9 kg,[8] un lielais adjutants (Leptoptilos dubius) sver 8 - 11 kg.[9] Stārķu dzimtas putnu apspalvojumā nav dūnu, kādas toties ir, piemēram, gārņiem. Atšķirībā no daudziem citiem putniem stārķiem nav balsenes, tie pēc būtības ir mēmi putni. Tādēļ vokālai saziņai stārķi lieto knābja klakstināšanu.

Lielākā daļa stārķu dzimtas putnu barojas ar vardēm, ķirzakām, rāpuļiem, zivīm, sliekām, maziem putniem un zīdītājiem, kas pamatā ir grauzēji. Stārķiem ir raksturīgi lidošanas laikā planēt, tādējādi taupot enerģiju. Stārķu dzimtas putnu ligzdas ir lielas un tiek izmantotas vairākus gadus pēc kārtas. Lielākās ligzdas var būt platākas par 2 metriem diametrā un augstākas par 3 metriem. Lielākā daļa veido monogāmus pārus, bet pāri bieži tiek izveidoti uz vienu sezonu. Pieķeršanās ligzdas vietai ir tikpat spēcīga kā pieķeršanās partnerim.

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielais adjutants (Leptoptilos dubius)
Seglknābja stārķis (Ephippiorhynchus senegalensis)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ciconiidae
  2. 2,0 2,1 Storks Ciconiidae
  3. stārķveidīgo kārta (Ciconiiformes)
  4. Bird Wingspan, Birds With Largest Wingspans In The World
  5. Saddle-billed Stork (Ephippiorhynchus senegalensis)
  6. Saddle-billed Stork
  7. Jabiru mycteria
  8. Marabou Stork {Leptoptilos crumeniferus}
  9. Singha, H.; Rahmani, A.R. (2006). "Ecology, population and conservation of greater adjutant Leptoptilos dubius in Assam, India". J. Bombay Nat. Hist. Soc. 103 (2&3): 264–269.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Stārķu dzimta