Baltais stārķis
| Baltais stārķis Ciconia ciconia (Linnaeus, 1758) |
||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
.jpg) |
||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||
Baltais stārķis jeb vienkārši stārķis (Ciconia ciconia) ir stārķveidīgo (Ciconiiformes) kārtas stārķu dzimtas (Ciconiidae) putns.
Baltais stārķis ir viens no visbiežāk sastopamajiem putniem Latvijā, Polijā un Lietuvā. Polijā dzīvo aptuveni 52 tūkstoši, Lietuvā 10 tūkstoši, bet Latvijā 10 600 stārķu pāri[1], kas ir 5 % no visas pasaules baltajiem stārķiem. Ligzdu izvietojuma blīvums ir viens no augstākajiem Eiropā — līdz pat 65 ligzdām uz katriem 100 km² lauksaimniecības zemju[1]. Stārķu blīvums liecina par dabas vides veselību un bagātību. Tur, kur vide ir noplicināta, piemēram, daudzās Rietumeiropas zemēs, baltie stārķi kā ligzdotāji ir daļēji vai pilnīgi izzuduši[2]. Baltie stārķi ir gājputni. Tas ligzdo visā Eiropā, tā ligzdošanas ziemeļu robeža ir Igaunijas ziemeļi. Tas perē arī Āzijā līdz Kazahstānas dienvidaustrumiem un Āfrikas ziemeļrietumos. Ziemu baltais stārķis galvenokārt pavada Āfrikas tropu daļā, bet tas migrē līdz pat Dienvidāfrikas dienvidiem, un ir sastopams arī Indijā. Tikai Spānijas dienvidrietumos, Vidusāzijas rietumos un Āfrikas dienvidos ligzdojošie stārķi paliek ziemot mītnes zemēs[3].
Satura rādītājs |
Izskats[izmainīt šo sadaļu]
Baltais stārķis ir liels putns. Tas ir 100 - 125 cm augsts, spārnu platums 155 - 200 cm, svars 2,3 - 4,5 kg. Tā spalvas pamatā ir baltas, ar melnām spārnu lidspalvām. Stārķim ir sarkans, garš knābis un kājas. Kamēr baltais stārķis nav pieaudzis, knābis un kājas ir melni. Lidojumā tā kakls ir izstiepts taisni uz priekšu, gaita uz zemes ir lēna un apdomīga.
Ieradumi[izmainīt šo sadaļu]
Galvenokārt baltie stārķi ir mitru un atklātu biotopu iemītnieki, kas apdzīvo zemienes, kaut gan Armēnijā un Marokā to ligzdas atrastas pat 2,5 km augstumā virs jūras līmeņa[3]. Stārķi ligzdas iekārto uz koku galotnēm un ēku jumtiem. Stārķi par pamatu ligzdai izmanto arī cilvēku veidotus ligzdu pamatus. Ļoti retos gadījumos ligzdo klajumos mežā. Ligzdot cenšas atgriezties iepriekšējā ligzdošanas vietā un daudzus gadus izmanto vienu un to pašu ligzdu. Pirms aizlidošanas baltie stārķi lasās baros un kopīgi barojas. Stārķi ir gandrīz mēmi putni, izņemot brīdi, kad pieaugušie putni atgriežas ligzdā vai nakšņošanas vietā, tie parasti klabina knābi, paziņojot par savu ierašanos. Dienu pirms aizlidošanas uz siltām zemēm stārķu māte ligzdā dejo atvadu deju, kaut ko līdzīgu dzērvju dejai - — gan paceļot kājas, gan palecoties, gan pāris metrus paceļoties spārnos[4].
Stārķi savas ligzdas taisa tikai ūdens āderu krustpunktos, tomēr līdz šim nav novērots neviens gadījums, kad stārķu ligzdā būtu iespēris zibens. Āderu krustpunkti savā starpā atšķiras cits no cita ar cilvēkiem pagaidām nezināmiem parametriem. Zibens dažos sper, bet dažos nē. Stārķis ir viens no putniem, kas māk izvēlēties zibens drošu āderu krustpunktu. Jau izsenis latvieši ir novērojuši, ka, ja stārķis ierīkojis ligzdu uz mājas jumta, tajā nekad nesper zibens. Tieši tāpēc šo putnu sauc par svēteli.[5]
Barību tie meklē mitrās pļavās, tīrumos, ūdeņu malās. Tie pārtiek no kukaiņiem un to kāpuriem, tārpiem, zivīm, grauzējiem, abiniekiem, rāpuļiem un citu putnu mazuļiem. Dažkārt ēd arī maitu[3].
Migrācija[izmainīt šo sadaļu]
Garajos migrēšanas pārlidojumos baltais stārķis orientējas pēc karstā gaisa masām, kas atrodas virs sauszemes. Īsākais ceļs uz Āfriku tiem būtu tieši pāri Vidusjūrai, bet stārķi cenšas nepamest sauszemi. Iespējas tikt uz Āfriku kļūst ļoti ierobežotas, uz austrumiem stiepjas Arābijas pussalas tuksnesis, kur ūdens un pārtikas resursi ir ļoti ierobežoti, bet rietumnos Atlantijas okeāns. Stārķi izmanto 2 šaurus koridorus: austrumos Bosfora šaurumu Turcijā un rietumos Gibraltāra šaurumu. Lai taupītu lidojumā enerģiju, stārķi ne tikai orientējas, bet arī izmanto lidošanai karstā gaisa masas[6].
Sistemātika[izmainīt šo sadaļu]
Baltajam stārķim ir divas pasugas:
- Parastais baltais stārķis (Ciconia ciconia ciconia) - Eiropa, Āfrikas ziemeļrietumi, Āzijas rietumi, ziemo Āfrikā
- Āzijas baltais stārķis (Ciconia ciconia asiatica) - Āzijas centrālā daļa, ziemo Indijā
Kādreiz uzskatīja, ka melnknābja stārķis (Ciconia boyciana) ir baltā stārķa pasuga, tomēr mūsdienās tas ir izdalīts kā pastāvīga suga.
Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu]
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]
- ↑ 1,0 1,1 Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Gada putns
- ↑ Frut - Ziņas > Zinātne > Zinātne - Dānijā izmiruši baltie stārķi
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Putni
- ↑ Latvijas Ornitoloģijas biedrība
- ↑ Rīkstniecība latviešu tautas ticējumos
- ↑ Alexander, R. Mcneill (1992). Exploring Biomechanics, Animals in Motion. New York: Scientific American Library. ISBN 0-7167-5035-X
Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu]
