Baltais stārķis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baltais stārķis
Ciconia ciconia (Linnaeus, 1758)
Baltais stārķis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Stārķveidīgie (Ciconiiformes)
Dzimta Stārķu dzimta (Ciconiidae)
Ģints Stārķi (Ciconia)
Suga Baltais stārķis (Ciconia ciconia)
Izplatība
WhiteStorkMap.svg

     Sastopams ligzdošanas sezonā     Sastopams ziemošanas sezonā

Baltais stārķis jeb vienkārši stārķis, arī svētelis (Ciconia ciconia) ir stārķveidīgo (Ciconiiformes) kārtas stārķu dzimtas (Ciconiidae) putns.

Baltais stārķis ir bieži sastopams putns Latvijā, Polijā un Lietuvā. Polijā dzīvo aptuveni 52 tūkstoši, Lietuvā 10 tūkstoši, bet Latvijā 10 600 stārķu pāri[1], kas kopā veido ap 5 % no visas pasaules baltajiem stārķiem. Ligzdu izvietojuma blīvums ir viens no augstākajiem Eiropā — līdz pat 65 ligzdām uz katriem 100 km² lauksaimniecības zemju.[1] Stārķu blīvums liecina par dabas vides veselību un bagātību. Tur, kur vide ir noplicināta, piemēram, daudzās Rietumeiropas zemēs, baltie stārķi kā ligzdotāji ir daļēji vai pilnīgi izzuduši.[2] Baltie stārķi ir gājputni. Tas ligzdo visā Eiropā, tā ligzdošanas ziemeļu robeža ir Igaunijas ziemeļi. Tas perē arī Āzijā līdz Kazahstānas dienvidaustrumiem un Āfrikas ziemeļrietumos. Ziemu baltais stārķis galvenokārt pavada Āfrikas tropu daļā, bet tas migrē līdz pat Dienvidāfrikas dienvidiem, un ir sastopams arī Indijā. Tikai Spānijas dienvidrietumos, Vidusāzijas rietumos un Āfrikas dienvidos ligzdojošie stārķi paliek ziemot mītnes zemēs.[3]

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā stārķa portrets
Baltais stārķis lidojumā

Baltais stārķis ir liels putns. Tas ir 100 - 125 cm augsts, spārnu platums 155 - 200 cm, svars 2,3 - 4,5 kg. Tā spalvas pamatā ir baltas, ar melnām spārnu lidspalvām. Stārķim ir sarkans, garš knābis un kājas. Kamēr baltais stārķis nav pieaudzis, knābis un kājas ir melni. Lidojumā tā kakls ir izstiepts taisni uz priekšu, gaita uz zemes ir lēna un apdomīga.

Ieradumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenokārt baltie stārķi ir mitru un atklātu biotopu iemītnieki, kas apdzīvo zemienes, kaut gan Armēnijā un Marokā to ligzdas atrastas pat 2500 m augstumā virs jūras līmeņa.[3] Stārķi ligzdas visbiežāk iekārto uz koku galotnēm un ēku jumtiem, tāpat izmanto arī cilvēku apzināti vai nejauši veidotus ligzdu pamatus. Ļoti retos gadījumos ligzdo klajumos mežā. Ligzdot cenšas atgriezties iepriekšējā vietā un daudzus gadus izmanto vienu un to pašu ligzdu. Pirms aizlidošanas baltie stārķi lasās baros un kopīgi barojas. Stārķi ir gandrīz mēmi putni, izņemot brīdi, kad pieaugušie putni atgriežas ligzdā vai nakšņošanas vietā, tad tie parasti klabina knābi, paziņojot par savu ierašanos. Dienu pirms aizlidošanas uz siltajām zemēm stārķu māte ligzdā dejo atvadu deju, kaut ko līdzīgu dzērvju dejai — gan paceļot kājas, gan palecoties, gan pāris metrus paceļoties spārnos.[4]

Ūdens āderu rīkstnieki apgalvo, ka stārķi savas ligzdas taisa ūdens āderu krustpunktos,[5][6][7] tomēr līdz šim nav novērots neviens gadījums, kad stārķu ligzdā būtu iespēris zibens. Jau izsenis tiek uzskatīts, ka, ja stārķis ierīkojis ligzdu uz mājas jumta, tajā nekad nesper zibens.[8]

Barību tie meklē mitrās pļavās, tīrumos, ūdeņu malās. Tie pārtiek no kukaiņiem un to kāpuriem, tārpiem, zivīm, grauzējiem, abiniekiem, rāpuļiem un citu putnu mazuļiem. Dažkārt ēd arī maitu.[3]

Migrācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā stārķa ola

Garajos migrēšanas pārlidojumos baltais stārķis orientējas pēc karstā gaisa masām, kas atrodas virs sauszemes. Īsākais ceļs uz Āfriku tiem būtu tieši pāri Vidusjūrai, bet stārķi cenšas nepamest sauszemi. Iespējas tikt uz Āfriku kļūst ļoti ierobežotas, uz austrumiem stiepjas Arābijas pussalas tuksnesis, kur ūdens un pārtikas resursi ir ļoti ierobežoti, bet rietumnos Atlantijas okeāns. Stārķi izmanto 2 šaurus koridorus: austrumos Bosfora šaurumu Turcijā un rietumos Gibraltāra šaurumu. Lai taupītu lidojumā enerģiju, stārķi ne tikai orientējas, bet arī izmanto lidošanai karstā gaisa masas.[9]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltajam stārķim ir divas pasugas:

  • Parastais baltais stārķis (Ciconia ciconia ciconia) — Eiropa, Āfrikas ziemeļrietumi, Āzijas rietumi, ziemo Āfrikā
  • Āzijas baltais stārķis (Ciconia ciconia asiatica) — Āzijas centrālā daļa, ziemo Indijā

Kādreiz uzskatīja, ka melnknābja stārķis (Ciconia boyciana) ir baltā stārķa pasuga, tomēr mūsdienās tas ir izdalīts kā pastāvīga suga.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Baltais stārķis