Mieži

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par augu. Par citām jēdziena Miezis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Mieži
Hordeum vulgare
Mieži
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Tips Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda Poales
Kārta Graudzāļu rinda (')
Dzimta Graudzāļu dzimta (Poaceae)
Ģints Miežu ģints (Hordeum)
Suga Mieži (H. vulgare)
Mieži Vikikrātuvē

Mieži (latīņu: Hordeum vulgare) ir graudzāļu dzimtas kultūraugs un 4. visaudzētākā labība pasaulē pēc kviešiem, rīsiem un kukurūzas, aizņemot 65—70 miljonus hektāru zemes ar vidējo graudu ražu 2,2—2,3 t/ha. Latvijā pēdējos gados ievērojami kritusies gan miežu sējplatība, gan arī kopraža, un Latvijas vidējā graudu raža (2,0 t/ha) ir zem pasaulē vidējā rādītāja. Taču daudzu saimniecību izmēģinājumu rezultāti liecina, ka Latvijā iespējams regulāri iegūt 4,0—5,5 t/ha.[1]

Miežiem pie viena vārpas ass loceklīša ir trīs vārpiņas. Pēc attīstīto vārpiņu skaita pie vārpas ass loceklīša miežus iedala divkanšu un daudzkanšu miežos, ko sīkāk iedala četrkanšu un seškanšu miežos. Divkanšu miežiem graudi parasti ir izlīdzinātāki, rupjāki un simetriski, bet daudzkanšu miežiem — neizlīdzinātāki, sīkāki un asimetriski.[1]

Vasaras mieži[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vasaras mieži ir viens no svarīgākajiem vasarāju kultūraugiem ar plašu pielietojumu. No to graudiem iegūst putraimus, miltus (nelielos daudzumos), iesalu, miežu kafiju, spirtu, raugu. Taču lielāko miežu graudu daudzumu izmanto lopbarībā. Miežu salmi ir lopbarībai vērtīgāki nekā rudzu vai kviešu salmi.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Antons Ruža, red. (2004). Augkopība. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte. 167—168. lpp. ISBN 9984-596-72-9.