Milti

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
550. tipa kviešu milti, 1050. tipa kviešu milti un 1150. tipa rudzu milti (no kreisās uz labo)

Milti ir pulverveida pārtikas produkts, ko iegūst, samaļot labības augu graudus. Milti ir pamatizejviela maizes, kliņģeru, smalkmaizīšu, kūku, makaronu un daudzu citu miltu izstrādājumu pagatavošanā. Visplašāk izmanto kviešu miltus, tomēr miltus iegūst arī no rudziem, miežiem, auzām, griķiem, prosas, kukurūzas, rīsiem un citiem graudaugiem. Miltus mēdz iedalīt pēc to kvalitātes. Vislabākie ir augstākā labuma jeb smalkie milti, kuriem gandrīz pilnībā ir atdalīts graudapvalks, ar kuru tiek aizvadīta prom arī daļa miltu un tādējādi izmalums ir mazāks (72—76%). Pēc tam nāk pirmā un otrā labuma milti, kas ir rupjmaluma milti ar lielu izmaluma pakāpi (92—98%).

Kvalitātes rādītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miltiem ir dažādi kvalitātes rādītāji, ko galvenokārt nosaka laboratorijā. Tos nosacīti var iedalīt 3 grupās:

Miltiem novērtē ari tehnoloģiskās īpašības kā iemīcīšanas laiku, stabilitāti, kā arī kontrolcepienos iegūto maizes paraugu kvalitāti, kas izpaužas kā ceptā produkta apjoms, porainība, garozas īpašības, smarža un garša.

Konditorejās izmantojamo izejvielu un miltu kvalitāti parasti nosaka vien organoleptiski, pārbaudot to krāsu, smaržu un mitrumu. Smaržu var pārbaudīt, aplejot miltu paraugu ar siltu (ap 50°C ūdeni), apsedzot un pēc divām minūtēm pasmaržojot, vai miltiem ir raksturīga smarža bez nekādiem neraksturīgiem piejaukumiem. Mitrums nosakāms, miltus saspiežot. Ja milti salīp un neatdalās, iespējams, tajos ir paaugstināts mitruma saturs (virs 15%), pie kā var būt vainojams mitrums vai temperatūras režīms noliktavā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valdis Segliņš, Daiga Kunkulberga (2013). Miltu konditorejas izstrādājumu ražošana. Rīga: RTU izdevniecība. 19—20. lpp. ISBN 978-9934-10-519-7.