Rīsi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rīsi
Oryza (Linnaeus, 1753)
Sējas rīss (Oryza sativa)
Sējas rīss (Oryza sativa)
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda Graudzāļu rinda (Poales)
Dzimta Graudzāļu dzimta (Poaceae)
Apakšdzimta Ehrhartoideae
Cilts Rīsu cilts (Oryzeae)
Ģints Rīsi (Oryza)

Rīsi (Oryza) ir graudzāļu dzimtas ģints. No šīs ģints tiek plaši kultivētas divas sugas sējas rīsi (Āzijas rīsi, Oryza sativa) un Āfrikas rīsi (Oryza glaberrima). No tiem iegūst to cietos graudus, kas tiek lietoti uzturā. Rīsi ir viens no svarīgākajiem pārtikas produktiem pasaulē. Aptuveni puse no pasaules iedzīvotājiem, tajā skaitā gandrīz visi Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas iedzīvotāji, ir pilnībā atkarīgi no rīsiem.[1] Tas ir plaša patēriņa produkts. 95% no pasaulē izaudzētās rīsu ražas apēd cilvēki.[1] Tajos ir daudz minerālvielu, vitamīnu un olbaltumvielu. Regulāri lietojot uzturā rīsus, samazinās risks saslimt ar sklerozi,[nepieciešama atsauce] jo tie samazina holesterīna daudzumu asinīs. Dažādi apstrādājot rīsu graudus, iegūst rīsus, kas atšķiras pēc krāsas, garšas, pagatavošanas laika, kā arī pēc uzturvērtības. Pēc apstrādes veida rīsus iedala brūnajos, baltajos un ar tvaiku apstrādātajos. No rīsiem var pagatavot praktiski jebko — gan salātus, zupas, saldus ēdienus, pat konditorejas izstrādājumus un pīrādziņu pildījumu. Austrumnieki no rīsiem gatavo arī makaronus.[2]

Tā kā rīsiem ir ļoti liela nozīme, tad 2004. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija to pasludināja par "Starptautisko rīsu gadu".

Rīsu audzēšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai audzētu rīsus, tiem ir nepieciešams siltums un mitrums. Vispiemērotākie apstākļi to audzēšanai ir Dienvidaustrumāzijā un Dienvidāzijā, kur tiek izaudzēti aptuveni 90% no visas kopējas pasaules rīsu ražas. Rīsi izaug no 1 līdz 1,8 metru augsti. Tiem ir tievas lapas, kuras ir 50–100 cm garas un 2–2,5 cm platas. Tiem ir ļoti mazi ziedi. To augļi ir graudi, kuri ir 5–12 mm gari un 2–3 mm plati.

Rīsu šķirnes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā rīsi ir viens no nozīmīgākajiem kultūraugiem, tad ir zināmas aptuveni 140 tūkstoši šķirņu. Zinātniekiem pētot rīsus, atklājas arvien jaunas un jaunas šķirnes, tādēļ precīzs to skaits nav zināms. Šķirnes tiek klasificētas pēc tā, vai tās ir Āzijas rīsu vai Āfrikas rīsu šķirnes.

Āzijas rīsiem vēl izdala trīs pasugas:

  • Oryza sativa indica (Indijas rīsi);
  • Oryza sativa japonica (Japānas rīsi);
  • Oryza sativa glutinosa.

Rīsu raža[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

10 lielākās rīsu audzētājvalstis 2010. gadā[3]
Valsts Novāktā raža
(miljoni tonnas)
Procenti no pasaules
kopējās ražas
Karogs: Ķīna Ķīna 197,2 28,3%
Karogs: Indija Indija 144,0 20,7%
Karogs: Indonēzija Indonēzija 66,5 9,6%
Karogs: Bangladeša Bangladeša 50,1 7,2%
Karogs: Vjetnama Vjetnama 40,0 5,7%
Karogs: Mjanma Mjanma 33,2 4,8%
Karogs: Taizeme Taizeme 31,6 4,5%
Karogs: Filipīnas Filipīnas 15,8 2,3%
Karogs: Brazīlija Brazīlija 11,2 1,6%
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 11,0 1,6%

Saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem, 2010. gadā rīsi bija trešais visvairāk audzētais kultūraugs pasaulē (696,3 miljoni tonnas) aiz cukurniedrēm (1711,1 miljoni t) un kukurūzas (840,3 miljoni t).[3] Pēc produkcijas vērtības rīsi ir pārliecinoši pirmajā vietā.[3] Vislielākā rīsu raža tika ievākta Ķīnā (197,2 miljoni tonnas; 28,3% no pasaules produkcijas).[3] Kopumā 90,7% no visas pasaules rīsu ražas tiek ievāktas Āzijas valstīs.[3] Neņemot vērā Āzijas valstis, vislielākās rīsu ražas tiek ievāktas Brazīlijā (1,6% no pasaules ražas), Amerikas Savienotajās Valstīs (1,6%) un Madagaskarā (0,6%).[3]

Rīsu ēdieni[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: rīsi
  1. 1,0 1,1 Rice (angliski). Britannica.com. Atjaunināts: 2011-07-21.
  2. Makaroni – dabiski un spēcinoši (latviski). TVNET.lv. Atjaunināts: 2011-10-30.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Rice (angliski). faostat.fao.org. Atjaunināts: 2011-08-14.