Muhameds Ali

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par amerikānu bokseri. Par Ēģiptes valdnieku skatīt rakstu Muhameds Alī pašā.
Muhameds Ali Boxing pictogram.svg
Muhammad Ali
Personas dati
Dzimtais vārds Kasiuss Klejs
Dzimis 1942. gada 17. janvārī (72 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Luisvila, Kentuki, ASV
Augums 191 cm
Iesauka "The Greatest", "The Champ", "The Louisville Lip"
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Sporta veids Bokss
Disciplīna Smagsvari
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 1 (1960)
Medaļas Zelts (1960)
Lielākās uzvaras
Sonijs Listons, Džo Freizers, Džordžs Formens
Karjeras statistika 
Cīņas 61
Uzvaras 56
Uzvaras ar nokautu 37
Zaudējumi 5
Neizšķirti 0
Cīņas bez iznākuma 0
 
Medaļas
Vīriešu bokss
Pārstāvot: Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Olympic rings with transparent rims.svg Olimpiskās spēles
Zelts Roma 1960 Bokss
Boksa slavas zāle

Muhameds Ali (angļu: Muhammad Ali; dzimis Kasiuss Klejs (Cassius Marcellus Clay Jr.) 1942. gada 17. janvārī Luisvilā, ASV) ir bijušais amerikāņu bokseris, trīskārtējs Pasaules smagsvara čempions. Ali tiek uzskatīts ne tikai par vienu no izcilākajiem bokseriem vēsturē, bet arī par vienu no atpazīstamākajiem cilvēkiem. 1960. gada Romas Olimpiādē viņš izcīnīja zelta medaļu pussmagajā svara kategorijā.[1] Aizvadījis 61 cīņu, 56 no tām Ali uzvarēja, bet piecreiz zaudēja cīņu.

1964. gadā viņš oficiāli kļuva par musulmani un nomainīja savu vārdu uz Muhameds Ali. Viņš bija arī labs draugs ASV musulmaņu garīgajam līderim Malkolmam X. Pēc viņa boksa karjeras beigām atklājās, ka Ali ir Pārkinsona slimība. Viņš ir arī Lailas Ali tēvs.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnība un amatieru karjera[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kasiuss Klejs ir dzimis 1942. gada 17. janvārī Luisvilā, Kentukī, ASV, jaunākais no diviem dēliem ģimenē. Pirmo reizi par boksu Kasiuss uzzināja 12 gadu vecumā. Viņš uzvarēja sešos Kentukī Zelta Cimdu turnīros, kā arī spēja kvalificēties 1960. gada Vasaras Olimpiādei, kurā ieguva zelta medaļu vieglā smagsvara svara kategorijā.[2] Viņa amatieru uzvaru/zaudējumu bilance bija 100—5.

Profesionālā karjera[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc veiksmīgās amatieru karjeras un izcīnītās zelta medaļas 1960. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Kasiuss nolēma atgriezties mājās un gatavoties savai debijai profesionālajā boksā. Savās pirmās 19 cīņas viņš bija ideāls, uzvarot visās un 15 no tām ar nokautu. Viņam bija neredzēts boksa stils priekš smagsvara. Viņš bija ātrs, ar ātrām rokām un paļāvās uz saviem refleksiem, turot rokas lejā neaizsargājot galvu. Ali saņēma arī lielu kritiku, jo savas pirmās cīņas aizvadīja pret vājiem, nezināmiem pretiniekiem, vai arī pret leģendāriem bokseriem, kuru sniegums bija kā "ēna" pretstatā saviem labākajiem gadiem.

Cīņas ar Listonu[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1964. gadā Kasiuss kļuva par galveno pretendentu cīņa par titulu, kurš uz to brīdi piederēja Sonijam Listonam. Listons tika uzskatīts par vienu no biedējošākajiem bokseriem sporta vēsturē. Viņam piederēja viens no stiprākajiem sitieniem boksa vēsturē, viņa uzvaru/zaudējumu bilance bija 35-1. Reti kurš deva Kasiusam izredzes, jo savus pēdējos pretiniekus tai skaitā Floidu Patersonu Listons bija iznīcinājis. Bukmeikeru prognoze bija 7:1 un daudzi domāja, ka jauno uzlecošo zvaigzni maksimums pēc četriem raundiem nāksies iznest no ringa uz nestuvēm. Pirms cīņas intervijās Kasiuss bija ļoti runātīgs, saucot sevi par visu laiku labāko, apvainoja Listonu saucot viņu par neglītu. Sevi viņš pasludināja par visskaistāko un vislabāko bokseri, kā arī kādā treniņā viņu devās apskatīt paši Bītli.

Cīņa norisinājās 1964. gada 25. februārī Floridā. Daudzi bija pārsteigti redzot, kā jaunais Kasiuss spēja dominēt pār Listonu ar savu ātrumu un ātrajām kombinācijām cīņas sākumā. Listons pirmajos raundos neko nopietnu nenodarīja Klejam, jo bija vienkārši lēnāks un ar daudz lēnākām rokām. Beidzoties ceturtajam raundam Klejs saviem treneriem sāka sūdzēties par neko neredzēšanu un par acu dedzināšanu, tomēr viņa treneris Andželo Dandijs lika Klejam turpināt cīņu un turēties pa gabalu no Listona. Tiek uzskatīts, ka Listona treneri bija uzklājuši neatļautas vielas uz Listona cimdiem, kuras nokļuva Kleja acīs. Kasiuss noturējās bez redzes bēguļojot visu piekto raundu, līdz sestajā raundā viņa redze uzlabojās, kā rezultāta viņš veica skaistas sitienu sērijas, liekot Listonam padoties beidzoties sestajam raundam.

Otrā cīņa starp tagad jau Muhamedu Ali un Soniju Listonu notika 1965. gada 25. jūnijā Menā. Ali uzvarēja ar pirmā raunda nokautu. Daudzi uzskata, ka Listons šajā cīņā speciāli padevās.

Titula aizstāvēšanas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ali vēršanās pie Elaija Muhameda.

Ali otrā titula aizstāvēšana bija pret Floidu Patersonu, kura tika apturēta divpadsmitajā raundā ar Ali uzvaru. Pēc tam Ali savu titulu paspēja aizstāvēt vēl septiņas reizes, no kurām piecās pretinieki tika nokautēti. Savu labāko cīņu Ali aizvadīja pret Klīvlendu Viljamsu, kurā viņš dominēja, apturot Viljamsu trešajā raundā. Pēdējā Ali titula aizstāvēšanas cīņa bija pret Zoru Foliju, kurā viņš uzvarēja ar septītā raunda nokautu.

Vjetnamas karš[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1967. gada 28. maijā Hjūstonā Ali atteicās pievienoties ASV karā pret Vjetnamu. Par šo rīcību Ali draudēja piecu gadu cietumsods un 10 000 ASV dolāru liels sods, kā arī viņa čempiona tituls un boksa licence tika atņemta. Tiesa atzina Ali par vainīgu, tomēr Ali palika brīvībā. Viņš sāka uzstāties un aizstāvēt sevi universitātēs, liekot saprast cilvēkiem, ka Vjetnamas karš nav vajadzīgs. Laika gaitā Ali piesaistīja sev daudz atbalstītāju un kļuva par vienu no zināmākajiem afroamerikāņiem.

Gadsimta cīņa un pirmais zaudējums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1970. gada 12. augustā viņš atguva savu boksa licenci un 1970. gada 26. oktobrī aizvadīja savu pirmo atgriešanās cīņu, uzvarot ar trešā raunda tehnisko nokautu. Pēc vēl vienas tehniskā nokauta uzvaras Ali bija gatavs tikties ar čempionu Džo Freizeru. Cīņa norisinājās 1971. gada 8. martā Madison Square Garden un tiek uzskatīta par vienu no slavenākajām cīņām. Abi bokseri nebija izjutuši zaudējumu rūgtumu. Atmosfēra Madison Square Garden arēnā bija lieliska, cīņu vēroja visi ietekmīgākie vārdi ASV. Miljoniem cilvēku bija iespēja vērot cīņu TV. Ali bija ļoti spēcīgi aizvainojis Džo, nosaucot viņu par neglītu, nemākulīgu, ar lielu degunu, lielām ausīm, kā arī izteica piezīmes par viņa slikto runas veidu, saucot to par atpalikušu. Viena no Ali iecienītākajām aizskarošām frāzēm bija "Uncle Tom".

Cīņa attaisnoja uz to liktās cerības. Freizers uzvarēja Ali pēc punktiem un, saņēmis arī nokdaunu 15. raundā, Ali piedzīvoja pirmo zaudējumu profesionālajā boksā.

Cīņa par tikšanu virsotnē[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc zaudējuma Freizeram Ali bija jāsāk viss no gala. Viņš aizvadīja nākamās desmit cīņas uzvarot visās. Viņam nenācās viegli iegūt atkārtotu cīņu par titulu. Pēc desmit uzvarām viņš pēc punktiem un ar salauztu žokli kapitulēja Kenam Nortonam, tomēr atkārtotā cīņa Ali pēc punktiem ar minimālu pārsvaru viņu pārspēja. Pēc Nortona uzvaras Ali aizvadīja vēl divas cīņas, arī pret Freizeru, kurš gan vairs nebija čempions, jo bija savu titulu zaudējis Džordžam Formenam. Ali uzvarēja Freizeru pēc punktiem, kā rezultātā ieguva tiesības uz titula cīņu ar Džordžu Formenu.

Rumble in the Jungle[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cīņa pret Džordžu Formenu notika Kinšasā, Zairā, 1974. gada 30. oktobrī. Formens bija izteikts favorīts, pareizāk sakot, neviens nedeva Ali izredzes, daudzi pat pieļāva domu, ka viņš varētu tikt nogalināts dēļ savas milzīgās vēlmes nepadoties. Cīņas organizators bija Dons Kings. Formens bija nokautējis Freizeru un Nortonu - abus otrajos raundos. Šie vīri bija devuši Ali četras smagākās cīņas viņa karjerā. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc neviens nedeva izredzes Ali. Formens tika uzskatīts par mašīnu, neapturams, nokautēja visus, visi no viņa baidījās, viņš bija ļoti līdzīgs Listonam. Kā jau pirms katras cīņas Ali izcēlās ar saviem tekstiem, izlēcieniem un frāzēm. Ali apsolīja dejot, galvoja, ka būs pārāk ātrs, lai Formens viņam kaut ko izdarītu. Kinšasā, Zairā, Ali bija iemantojis ik viena cilvēka mīlestību. Viņam sekoja visi pilsētas iedzīvotāji. Vietējie iedzīvotāji visu laiku skandēja slaveno "Ali Bumaye" frāzi, kas nozīmē "Ali nogalini".

Ali uzvarēja ar astotā raunda nokautu. Viņš nokausēja Formenu atguļoties pret virvēm, aizsargājot gan ķermeni, gan galvu. Džordžs visu laiku sita no visa spēka, kā rezultātā pēc septītā raunda viņš knapi varēja noturēt rokas gaisā. Ali viņu piebeidza ar skaistu kombināciju astotā raunda izskaņā.

Ali atguva savu titulu, kaut arī tam neviens neticēja. Ar šo uzvaru Ali kļuva par leģendāru personību, elku un kultūras ikonu.

Thrilla in Manila[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ali tiek intervēts 1978. gadā
Ali

1975. gadā Ali uzvarēja trīs titula aizstāvēšanas cīņās, kā rezultātā viņa obligātais titula pretendents bija Džo Freizers. Tāpat kā Rumble in the Jungle arī šai cīņai bija īpašs nosaukums - Thrilla in Manila, cīņa notika Manilā, Filipīnās, 1975. gada 1. oktobrī. Arī šīs cīņas organizētājs bija Dons Kings. Tāpat kā viņu iepriekšējā cīņā 1971. gada 8. martā Ali apvainoja Freizeru ar savām frāzēm. Atkal viņš tika saukts par neglītu, "tēvoci Tomu", arī šoreiz viņš pretinieku nosauca par gorillu, kas daudziem šķita pāršauts pār strīpu.

Cīņa ilga mokpilnus četrpadsmit raundus. Tā tiek saukta par vienu no labākajām cīņām boksa vēsturē. Cīņas sākumu kontrolēja Ali, vidus piederēja Džo, kurš trāpīja vairākus spēcīgus kreisos āķus. Cīņas izskaņa bija ļoti līdzīga, tomēr Džo acis lēnām sāka uztūkt līdz brīdim, kad viņš vairs tās nevarēja atvērt vaļā. 14. raundā Ali cīnījās pret praktiski aklu Džo, izdarot vairākus nopietnus sitienus, taču Džo nepadevās nekrītot zemē, kā arī tiesnesis cīņu nepārtrauca. Beidzoties četrpadsmitajam raundam Džo treneri pieņēma lēmumu cīņu pārtraukt, jo zināja, ka Džo acis ir tik aiztūkušas, ka viņš vairs neredz.

Karjeras noslēdzošās cīņas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1976. gadā līdz 1977. gadā Ali uzvarēja sešas titula aizstāvēšanas cīņās. Viņa nākamais pretinieks bija 1976. gada Olimpisko spēļu zelta medaļas ieguvējs Leons Spinks. Spinks bija aizvadījis tikai septiņas cīņas, uzvarot sešās un viena beidzās ar neizšķirtu. Ali, iespējams, Spinku nenovērtēja, kā rezultātā 1978. gada 15. februārī ringā viņš izgāja nesagatavojies. Spinks šokēja pasauli, uzvarot Ali piecpadsmit raundu cīņā.

1978. gada 15. septembrī notika revanšs, kurā Ali uzvarēja diezgan pārliecinoši piecpadsmit raundu cīņā. Ali kļuva par pirmo trīskārtējo Pasaules čempionu.

Pēc otrās Spinksa cīņas Ali nolēma beigt savu karjeru, tomēr 1980. gada 2. oktobrī viņš atgriezās ringā, lai cīnītos pret Leriju Holmsu un iespēja izcīnīt titulu ceturto reizi. Tomēr Ali bija pārāk vecs un tika ļoti bēdīgi sakauts. Cīņa tika pārtraukta desmitajā raundā. 1981. gadā viņš aizvadīja savu pēdējo cīņu, desmit raundu cīņā pēc punktiem kapitulējot Trevoram Berbikam.

Pēc boksa karjeras beigām[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ali Pasaules Ekonomikas Forumā Šveicē. Ali kopā ar Šabanu Azmi, Maiklu Duglasu un Žilberto Žilu.

1984. gadā bokserim tika konstatēta Pārkinsona slimība. Ali iededza Olimpisko uguni 1996. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs, ASV. Ali ir bieži saukts par visatpazīstamāko cilvēku pasaulē. Pēc savas karjeras beigšanas Ali sabiedrībā parādās ļoti reti Pārkinsona slimības un galvas traumu dēļ. Par Ali ir uzņemtas vairākas dokumentālās filmas, viņš arī tiek dēvēts par visu laiku labāko smagsvara divīzijas bokseri. Viņš arī vairākkārt ir piedalījies dažādos labdarības pasākums, centies savākt ziedojumus Pārkinsona slimības ārstēšanai. Ali palīdzēja savākt ziedojumus Haiti zemestrīcē cietušajiem.[3]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]