1974. gads
Vikipēdijas raksts
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1971 1972 1973 - 1974 - 1975 1976 1977 |
| 1974. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| Laikapstākļi Latvijā |
| 1974. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1974 MCMLXXIV |
| Ab urbe condita | 2727 |
| Armēņu kalendārs | 1423 ԹՎ ՌՆԻԳ |
| Ķīniešu kalendārs | 4670 – 4671 癸丑 – 甲寅 |
| Etiopu kalendārs | 1966 – 1967 |
| Ebreju kalendārs | 5734 – 5735 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2029 – 2030 |
| - Shaka Samvat | 1896 – 1897 |
| - Kali Juga | 5075 – 5076 |
| Irānas kalendārs | 1352 – 1353 |
| Islāma kalendārs | 1394 – 1395 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1974. (MCMLXXIV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
- 18. janvāris — Izraēla parakstīja līgumu atvilkt spēkus no Suecas kanāla rietumkrasta.
- 27. janvāris — pēc tam, kad Brisbenas upe Austrālijā pārrāva aizsargdambi, applūda daļa Brisbenas pilsētas.
Februāris [izmainīt šo sadaļu]
- 11. februāris — naftas krīze: ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers publiskoja Neatkarības projektu, kas nodrošinātu ASV enerģētisko neatkarību.
Marts [izmainīt šo sadaļu]
- 3. marts — Turcijas aviokompānijas lidmašīna DC-10 reisā no Parīzes uz Londonu nogāzās mežā netālu no Parīzes; bojā gāja visi 346 pasažieri un apkalpes locekļi.
- 5. marts — Izraēlas pēdējie bruņotie spēki atstāja Suecas kanāla rietumkrastu.
- 8. marts — Parīzē tika atvērta "Šarla de Golla" lidosta.
- 17. marts — naftas krīze: arābu naftas eksportētājvalstis, izņēmot Lībiju, paziņoja par naftas embago beigām pret ASV.
- 29. marts — kosmosa zonde Mariner 10 sasniedza Merkuru.
Aprīlis [izmainīt šo sadaļu]
- 6. aprīlis — Anglijas pilsētā Braitonā notiekošajā Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvarēja zviedru grupa ABBA ar dziesmu "Waterloo".
- 25. aprīlis — Portugāles galvaspilsētā Lisabonā sākas Neļķu revolūcija
Maijs [izmainīt šo sadaļu]
- 18. maijs — pabeigta Varšavas radio masta būve, kas kļuva par pasaules augstāko cilvēka rokām celto konstrukciju (646,38 metri).
- 30. maijs — NASA palaida mākslīgo zemes pavadoni ATS-6.
Jūnijs [izmainīt šo sadaļu]
Jūlijs [izmainīt šo sadaļu]
- 7. jūlijs — Vācijas Federatīvā Republika ar rezultātu 2:1 uzvarēja Nīderlandes valstsvienību un kļuva par FIFA kausa ieguvējiem.
- 27. — 30. jūlijs — Votergeitas skandāls: ASV Pārstāvju palāta apsūdzēja ASV prezidentu Ričardu Niksonu taisnīguma apturēšanā, varas ļaunprātīgā izmantošanā un Kongresa nicināšanā.
Augusts [izmainīt šo sadaļu]
- 8. augusts — Votergeitas skandāls: ASV prezidents Ričards Niksons paziņoja, ka atkāpsies no amata nākamajā dienā.
- 9. augusts — Ričards Niksons kļuva par pirmo ASV prezidentu, kas atkāpies no amata; viceprezidents Džeralds Fords kļuva par 38. prezidentu.
- 15. augusts — Seulā, Dienvidkorejā atvērta pirmā metro līnija.
Septembris [izmainīt šo sadaļu]
- 8. septembris — Votergeitas skandāls: ASV prezidents Džeralds Fords valsts vārdā Ričardam Niksonam piedeva Votergeitas noziegumus.
Oktobris [izmainīt šo sadaļu]
- 30. oktobris — The Rumble in the Jungle boksa cīņa kura notika Kinšasā, Zairā, kur Muhameds Ali uzvarēja Džordžu Formenu ar astotā raunda nokautu.
Novembris [izmainīt šo sadaļu]
Decembris [izmainīt šo sadaļu]
24. — 25. decembris — Klusā okeāna ciklons Treisija gandrīz pilnībā iznīcināja Austrālijas pilsētu Darvinu; bojā gāja 71 cilvēks.
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- 4. janvāris — Armins Cegelers (Armin Zöggeler), Itālijas kamaniņu braucējs
- 7. februāris — Stīvs Nešs (Stephen John Nash), Kanādas basketbolists
- 9. februāris — Žordi Kruifs (Jordi Cruijff), Nīderlandes futbolists
- 13. februāris — Robijs Viljamss (Robbie Williams), angļu dziedātājs
- 22. februāris — Džeimss Blants (James Blunt), angļu dziedātājs
- 15. marts — Ieva Tāre, latviešu basketboliste
- 27. marts — Gaiska Mendjeta (Gaizka Mendieta Zabala), basku futbolists
- 1. aprīlis — Paolo Betīni (Paolo Bettini), itāliešu riteņbraucējs
- 9. aprīlis — Dženna Džeimsone (Jenna Jameson), ASV pornoaktrise un uzņēmēja
- 1. jūlijs:
- Maksims Sušinskis (Максим Юрьевич Сушинский), krievu hokejists
- Džefersons Peress (Jefferson Pérez), Ekvadoras vieglatlēts, soļotājs
- 30. jūlijs — Hilarija Svonka (Hilary Swank), ASV kinoaktrise
- 7. augusts — Andrejs Štolcers, Latvijas futbolists
- 10. augusts — Aleksandrs Zubkovs (Александр Юрьевич Зубков), krievu bobslejists
- 29. decembris — Jevgēņijs Tarelkins (Евгений Игоревич Тарелкин), ASV kosmonauts
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 4. februāris — Liliāna Ronketi (Liliana Ronchetti), itāliešu basketboliste (dzimusi 1927.)
- 2. aprīlis — Žoržs Pompidū (Georges Pompidou), Francijas premjerministrs un prezidents (dzimis 1911.)
- 2. jūnijs — Voldemārs Jākobsons, latviešu tēlnieks (dzimis 1899.)
- 18. jūnijs — Georgijs Žukovs (Георгий Константинович Жуков), PSRS maršals (dzimis 1896.)
- 29. jūlijs — Ērihs Kestners (Erich Kästner), vācu rakstnieks (dzimis 1899.)
- 26. augusts — Čārlzs Lindbergs (Charles Lindbergh), ASV aviators (dzimis 1902.)
- 2. septembris — Konstantīns Raudive, latviešu filozofs, parapsihologs (dzimis 1909.)
- 9. oktobris — Oskars Šindlers (Oskar Schindler), ebreju glābējs (dzimis 1908.)
- 25. novembris — Niks Dreiks (Nick Drake), angļu dziedātājs un komponists (dzimis 1948.)
Nobela prēmijas [izmainīt šo sadaļu]
Kalendārs [izmainīt šo sadaļu]
 |
Šis ar laika mērīšanu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
