Aleksandrija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu Ēģiptē. Par pilsētu Ukrainā skatīt rakstu Oleksandrija.
Aleksandrija
الإسكندرية
Alexandria 12-9-2005 3.JPG
Flag of Aleksandrija
Karogs
Official seal of Aleksandrija
Emblēma
Aleksandrija
Red pog.png
Aleksandrija
Koordinātas: 31°12′N 29°55′E / 31.200°N 29.917°E / 31.200; 29.917Koordinātas: 31°12′N 29°55′E / 31.200°N 29.917°E / 31.200; 29.917
Valsts Karogs: Ēģipte Ēģipte
Muhafaza Aleksandrija
Dibināta 334. p.m.ē.
Administrācija
 - Gubernators Adels Labibs
Platība
 - Kopējā 2 679 km²
Iedzīvotāji (2006)
 - kopā 4 110 015
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Sadraudzības pilsētas
 - Baltimora Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
 - Klīvlenda Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
 - Konstanca Karogs: Rumānija Rumānija
 - Durbana Karogs: Dienvidāfrikas Republika Dienvidāfrika
 - Sanktpēterburga Karogs: Krievija Krievija
 - Šanhaja Karogs: Ķīna Ķīna
 - Atēnas Karogs: Grieķija Grieķija
 - Roma Karogs: Itālija Itālija

Aleksandrija (arābu: الإسكندرية; Al-ʼIskandariya, koptu: Ⲣⲁⲕⲟⲧⲉ, grieķu: Αλεξάνδρεια) ir otra lielākā Ēģiptes pilsēta. Tā atrodas Vidusjūras krastā un ir lielākā valsts osta. Vēsturiski nozīmīgs antīkās kultūras un agrīnās kristietības centrs.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats uz Aleksandriju 1880.g. Senatnīgs zīmējums
Jaunās Aleksandrijas bibliotēkas interjers

Tā tika nodibināta 332. gadā p.m.ē., Maķedonijas Aleksandra Ēģiptes karagājiena laikā. Aleksandrs to plānoja kā izcilāko ostu antīkajā pasaulē. Tomēr pasaules vēsturē Aleksandrija iegājusi kā grieķu pasaules zinātnes, mākslas un tirdzniecības centrs. Aleksandrija kļuva arī par vienu no internacionālākajām, daudzvalodu antīkās pasaules pilsētām. Tās lielākās iedzīvotāju grupas bija grieķi, ēģiptieši, ebreji.

Uz Farosas salas Nīlas deltā drīz tika uzbūvēts viens no septiņiem pasaules brīnumiemFarosas bāka.

Drīz pēc nodibināšanas, pateicoties Maķedonijas Aleksandra piekoptajai integrācijas politikai, Aleksandrijā no visām viņa impērijas malām sāk ieplūst imigranti un pilsētas iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga līdz apmēram 300 000.

Pēc Aleksandra nāves, Ptolemaju valdīšanas laikā Aleksandrijā tika uzbūvēta arī lielākā antīkajā pasaulē bibliotēka, kur sējumu skaits sasniedza gandrīz 500 000. Diemžēl vēlāko gadsimtu laikā bibliotēka tika nolaista, līdz beidzot tā tika pilnīgi iznīcināta. Arī pašai pilsētai neklājās vieglāk. Apspiežot ebreju sacelšanos 116. gadā romieši pilnīgi iznīcināja ebreju iedzīvotājus šajā pilsētā un nopostīja lielu tās daļu. Aleksandrija zaudēja savu nozīmi arī pēc Konstantinopoles, kā galvenās Austrumu metropoles nostiprināšanās, it sevišķi pēc Romas impērijas sadalīšanās divās daļās.

Pavisam provinciāla Aleksandrija kļuva pēc atkārtotas tās nopostīšanas musulmaņu invāzijas rezultātā 638. un 646. gadā. Savukārt Kairas attīstības sākums pēc 968. gada, kad tika atklāta satiksme ar Indiju, atņēma Aleksandrijai arī ievērojamu daļu tirdzniecības centra funkciju.

San Stefano , Aleksandrija

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandrijā dzimuši:

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandrija (angliski)