Aleksandrija
Vikipēdijas raksts
| Aleksandrija إسكندرية |
|
 |
|
  Aleksandrija
|
|
| Koordinātas: Koordinātas: | |
|---|---|
| Valsts |  Ēģipte |
| Muhafaza | Aleksandrija |
| Dibināta | 334. p.m.ē. |
| Administrācija | |
| - Gubernators | Adels Labibs |
| Platība | |
| - Kopējā | 2 679 km² |
| Iedzīvotāji (2006) | |
| - Kopā | 4 110 015 |
| Laika josla | EET (UTC+2) |
| - Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) |
| Sadraudzības pilsētas | |
| - Baltimora |  ASV |
| - Klīvlenda | ASV |
| - Konstanca |  Rumānija |
| - Durbana |  Dienvidāfrika |
| - Sanktpēterburga |  Krievija |
| - Šanhaja |  Ķīna |
| - Atēnas |  Grieķija |
| - Roma |  Itālija |
Aleksandrija (arābu - الإسكندرية(Al-ʼIskandariya), koptu - Ⲣⲁⲕⲟⲧⲉ (Rakotə), grieķu - Αλεξάνδρεια) - pilsēta Ēģiptē, Vidusjūras krastā. Otrā lielākā Ēģiptes pilsēta un lielākā osta. Vēsturiski nozīmīgs antīkās kultūras un agrīnās kristietības centrs.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Tā tika nodibināta 332.g. p.m.ē., Maķedonijas Aleksandra Ēģiptes karagājiena laikā. Aleksandrs to plānoja kā izcilāko ostu antīkajā pasaulē. Tomēr pasaules vēsturē Aleksandrija iegājusi kā grieķu pasaules zinātnes, mākslas un tirdzniecības centrs. Aleksandrija kļuva arī par vienu no internacionālākajām, daudzvalodu antīkās pasaules pilsētām. Tās lielākās iedzīvotāju grupas bija grieķi, ēģiptieši (maķedonieši), ebreji.
Uz Farosas salas Nīlas deltā drīz tika uzbūvēts viens no septiņiem "pasaules brīnumiem" - slavenā Farosas bāka.
Drīz pēc nodibināšanas, pateicoties Maķedonijas Aleksandra piekoptajai integrācijas politikai, Aleksandrijā no visām viņa impērijas malām sāk ieplūst imigranti un pilsētas iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga līdz apmēram 300'000.
Pēc Aleksandra nāves, Ptolemaju valdīšanas laikā Aleksandrijā tika uzbūvēta arī lielākā antīkajā pasaulē bibliotēka, kur sējumu skaits sasniedza gandrīz 500 000. Diemžēl vēlāko gadsimtu laikā bibliotēka tika nolaista, līdz beidzot tā tika pilnīgi iznīcināta. Arī pašai pilsētai neklājās vieglāk. Apspiežot ebreju sacelšanos 116.g. romieši pilnīgi iznīcināja ebreju iedzīvotājus šajā pilsētā un nopostīja lielu tās daļu. Aleksandrija zaudēja savu nozīmi arī pēc Konstantinopoles, kā galvenās Austrumu metropoles nostiprināšanās, it sevišķi pēc Romas impērijas sadalīšanās divās daļās.
Pavisam provinciāla Aleksandrija kļuva pēc atkārtotas tās nopostīšanas musulmaņu invāzijas rezultātā 638.g. un 646.g. Savukārt Kairas attīstības sākums pēc 968.g., kad tika atklāta satiksme ar Indiju, atņēma Aleksandrijai arī ievērojamu daļu tirdzniecības centra funkciju.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Aleksandrijā dzimuši:
- Abass II (عباس حلمي باشا (Abbas II), 1874-1944) - valdnieks
- Apiāns (Αππιανος, ap95-165) - vēsturnieks
- Atanāsijs Lielais (298-373) - bīskaps
- Dodi al Fajeds (Dodi Al-Fayed, 1955-1997) - uzņēmējs
- Hipātija (Υπατία, 370-415) - filozofe
- Ēriks Hobsbaums (Eric Hobsbawm, 1917-) - angļu vēsturnieks
- Svētā Katrīna no Aleksandrijas (ἡ Ἁγία Αἰκατερίνη ἡ Μεγαλομάρτυς, ap 287-ap 305)
- Konstantīns Kavafiss (Κωνσταντίνος Καβάφης, 1863-1933) - grieķu dzejnieks
- Kleopatra VII (Kleopatra VII, 69pmē-30pmē) - valdniece
- Rūdolfs Hess (Rudolf Hess, 1894-1987) - nacists
- Filipo Tomazo Marineti (Filippo Tommaso Marinetti, 1876-1944) - itāliešu mākslinieks
- Gamals Abdels Nasers (جمال عبد الناصر (Jamal Abd al-Naser), 1918-1970) - arābu politiķis
- Origēns (Ωριγένης/Origenes, 185—254) - teologs
- Paposs (Πάππος ὁ Ἀλεξανδρεύς, III gs.) - matemātiķis
- Demiss Rusoss (Demis Roussos, 1946-) - dziedātājs
- Jusefs Šahins ( يوسف شاهين (Youssef Chahine), 1926-) - kinorežisors
- Omārs Šarifs (Omar Sharif, 1932-) - aktieris
- Džuzepe Ungareti (Giuseppe Ungaretti, 1888-1970) - itāliešu dzejnieks
