Parks
Vikipēdijas raksts
 Šis raksts ir par dabas teritoriju. Skatīt nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena Parks nozīmēm. |
Parks ir estētiska apzaļumota dabas teritorija tās dabiskajā vai cilvēka pārveidotajā formā. Parka nozīme parasti tiek saistīta ar atpūtu vai rekreāciju. Kā parka tipi tradicionāli tiek izšķirti dabas parki, nacionālie parki un tematiskie parki. Līdztekus tam par parkiem tiek saukti arī īpaši nodrošināta teritorija, kura tiek izmantota plaša spektra transportlīdzekļu novietnei, apkopei un remontam. Par parku mēdz saukt arī iekārtu kopumu.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Parku vēsture
Parku mākslas aizsākumi meklējumi Ķīnas pilsētā Sudžou (Suzhou). Eiropā par parka aizsākumu uzskatāma aristokrātijas medībām paredzētu ar sienām vai žogiem norobežotu meža platību izveide viduslaikos. Pati parka māksla Eiropā aizsākas baroka laikmetā ar Ķīnas parku ideju iemiesošanu regulārajā parkā. 18. gadsimtā romantisma pacēluma iespaidā rodas ainavu parks. 19. gadsimta straujā urbanizācija un industrializācija lika rasties pilsētu publiskajiem parkiem.
[izmainīt šo sadaļu] Parki Rīgā
Lielākās zaļās teritorijasjeb parki Rīgā ir:[1]
- Centra rajonā: Kanālmalas apstādījumi (10,41 ha), Esplanāde (6,79 ha), 11. novembra krastmala (2,31 ha), Vērmanes dārzs;
- Ziemeļu rajonā: Kronvalda parks (11,92 ha), Jūras pasažieru osta (8,65 ha), Viestura dārzs (7,60 ha), Ziemeļblāzmas parks (5,40, ha);
- Vidzemes priekšpilsētā: Lielie kapi 2 (22 ha), Lielie kapi 1 (12 ha);
- Latgales priekšpilsētā: Grīziņkalns (10,45 ha), Ziedoņdārzs (6,37 ha), Maskavas dārzs (6,13 ha), Klusais dārzs (4,73 ha), Miera dārzs (3,60 ha), Ebreju kapi (2,80 ha);
- Zemgales priekšpilsētā: Uzvaras parks (30,04 ha), Māras dīķa apstādījumi (11,40 ha), Ēbelmuižas parks (9,30 ha), Arkādijas dārzs (6,92 ha), Daugavmalas apstādījumi (3,06 ha), Meteora dārzs (2,08 ha);
- Kurzemes rajonā: Dzegužkalns (10,03 ha), Nordeķu parks (5,65 ha) Spilves skvērs (5,26 ha), Ķīpsalas skvērs (4,40 ha) Apstādījumi A-B dambī (2,94 ha).
