Čūskas
- Šis raksts ir par rāpuli. Par citām jēdziena Čūska nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Čūskas | ||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
.jpg) Parastais zalktis (Natrix_natrix) |
||||||||||||
|
||||||||||||
|
||||||||||||
Čūskas (Serpentes var. Ophidia) ir zvīņrāpuļu kārtas apakškārta. Tā ir aiz ķirzakām otrā lielākā mūsdienu rāpuļu apakškārta. Čūskas ir savdabīgi mainījies ķirzaku atzarojums, kas pielāgojies rāpošanai uz vēdera un liela laupījuma norīšanai veselā veidā. Visas čūskas ir plēsīgas.
Čūsku morfoloģija [izmainīt šo sadaļu]
Kā brīvās ekstremitātes, tā arī to joslas un krūšukauls čūskām ir atrofējies (tikai nedaudzām grupām saglabājies rudimentārs iegurnis, bet žņaudzējčūskām - arī pašu pakaļējo ekstremitāšu rudimenti). Čūsku skriemeļi ir vienveidīgas uzbūves, tā ka viss mugurkauls iedalāms tikai divos nodalījumos - vidukļa un astes nodalījumā. Pie visiem vidukļa skriemeļiem ir kustīgas ribas, kuras atduras vēdera vairodziņos. Pēdējos kustina zemādas muskulatūra, un tas palīdz dzīvniekam rāpot. Adaptācija liela laupījuma norīšanai ir čūskām raksturīgais kustīgais savienojums ne tikai starp mutes aparāta kauliem, bet arī starp aukslēju, spārnveida, zvīņas kauliem un šķērskauliem, kurus vienu ar otru saista tikai stipri izstiepjamas saites. Daudzām čūskām ir lieli indes zobi. Tie atrodas uz augšžokļa kauliem, un caur tiem iet kanāls, vai arī tiem ir tikai rieva, pa kuru inde notek, čūskai kožot. Atšķirībā no vairākuma ķirzaku vidusauss dobums un bungādiņa čūskām ir atrofējušies. Plakstiņi ir nekustīgi, savā starpā saauguši, tie ir caurspīdīgi un pārsedz aci līdzīgi pulksteņa stiklam. Klaburčūskām starp aci un nāsi ir labi attīstīti specifiski pāra orgāni - sejas bedrītes. Katra sejas bedrīte sastāv no iekšējās un ārējās kameras, kuras atdala ļoti plāna (0,025 mm) membrāna ar nervu galu tīklojumu. Tie ir maņu orgāni — termolokatori, kas uztver siltuma starus un nosaka sasiluša ķermeņa atrašanās vietu dažu desmitu centimetru attālumā, ja tā temperatūra atšķiras no vides temperatūras vairāk nekā par 0,2 °C. Ar šo orgānu čūskas uzmeklē siltasiņu zīdītājus un putnus. Termolokācijas orgāni ir arī citām čūskām, piemēram, odzēm un žņaudzējčūskām, bet žņaudzējčūskām tie ir nelielu bedrīšu veidā uz augšlūpas.
Čūsku sistemātika [izmainīt šo sadaļu]
Čūskas, pie kurām pieder apmēram 2700 sugu, iedala 3 virsdzimtās un 19 dzimtās. Latvijā ir zināmas 3 sugas no 2 dzimtām: Parastais zalktis (Natrix natrix) un Gludenā čūska (Coronella austriaca) no zalkšu dzimtas un Parastā odze (Vipera berus)
Apakškārta Čūskas (Serpentes)
- virsdzimta Zemākās čūskas (Henophidia)
- Cauruļčūsku dzimta (Aniliidae)
- Pundurcauruļčūsku dzimta (Anomochilidae)
- Žņaudzējčūsku dzimta (Boidae)
- Bolieriju dzimta (Bolyeriidae)
- Āzijas cauruļčūsku dzimta (Cylindrophiidae)
- Meksikas pitonu dzimta (Loxocemidae)
- Pitonu dzimta (Pythonidae)
- Punduržņaudzējčūsku dzimta (Tropidophiidae)
- Vairogastu dzimta (Uropeltidae)
- Starčūsku dzimta (Xenopeltidae)
- virsdzimta Akleņi (Typhlopoidea)
- Amerikas akleņu dzimta (Anomalepididae)
- Slaido akleņu dzimta (Leptotyphlopidae))
- Akleņu dzimta (Typhlopidae)
- virsdzimta Augstākās čūskas (Xenophidia)
- Kārpčūsku dzimta (Acrochordidae)
- Atraktaspidīdu dzimta (Atractaspididae)
- Zalkšu dzimta (Colubridae)
- Indesčūsku dzimta (Elapidae)
- Jūrasčūsku dzimta (Hydrophiidae)
- Odžu dzimta (Viperidae)
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Latvijas čūskas
- Čūsku sistemātika (krieviski)
