Progresīvais roks

Progresīvais roks
Stila izcelsme	Psihodēliskais roks, džezroks, blūzroks, smagais roks, folkroks, pasaules mūzika, elektroniskā mākslas mūzika, klasiskā mūzika, brīvais džezs
Kultūras izcelsme	1960. gadu vidus-beigas, Apvienotā Karaliste, ASV, Itālija, Vācija
Tipiski instrumenti	elektriskā ģitāra, basģitāra, sintezators, klavieres, bungas
Popularitāte	Augsta 1970. gados, viduvēja 1990. gados, popularitātes kāpums 2000. gados
Atvasinātas formas	New age music - math rock
Reģionos
Progresīvais metāls - avanprogresīvais roks - simfoniskais roks — neoprogresīvais roks — new prog — space rock — krautroks — Kenterberijas skatuve — zeuhl
Citas tēmas
Ārtroks

Progresīvais roks (bieži saīsinājumā kā prog vai progroks) ir rokmūzikas forma, kuras skaņdarbiem raksturīgas sarežģītas instrumentācijas ar biežu taktsmēra, toņkārtas un ritma maiņu. Progresīvā roka mūzikā vienlīdz bieži mēdz dominēt gan dziesmas, gan tikai instrumentāli skaņdarbi. Dziesmām nereti raksturīga populārajai mūzikai netipiska struktūra (tās var būt pat bez piedziedājuma). Instrumentālais pavadījums ir dažādāks nekā vairumam citu rokmūzikas žanru un progresīvajā rokā bieži ir izmantoti arī tādi mūzikas instrumenti kā flauta, saksofons, timpāni, vijole, sintezators un taustiņinstrumenti.

Progresīvais roks attīstījās 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā kā daļa no "lielāko daļu britu mēģinājuma pacelt rokmūziku jaunā līmenī un mākslinieciskā ticamībā."

Ievērojamākas progresīvā roka grupas

• 1960. — 1980. gadi

King Crimson, Yes, Genesis, Jethro Tull, Pink Floyd, Soft Machine, Gentle Giant, Van der Graaf Generator, Emerson, Lake & Palmer, Rush, Marillion

• 1990. gadi — pašlaik:

Porcupine Tree, Tool, Coheed and Cambria, Riverside, dredg, The Flower Kings, Transatlantic, Pineapple Thief.