Rūdolfs Kandis
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
Rūdolfs Kandis (1901-1942) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, pēdējais Latvijas Aviācijas pulka komandieris[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Rīgā. Pēc mācībām Rīgas 2. vidusskolā 1919. gada 25. maijā Kandis brīvprātīgi iestājās 3. Atsevišķajā bataljonā, piedalījās kaujās pret lieliniekiem Latgalē un tika ievainots. 1919. gada 8. augustā viņu pārcēla uz 3. Jelgavas kājnieku pulku, vēlāk nosūtīja uz Latvijas kara skolu. Pēc kara skolas beigšanas ar I šķiru Kandi ieskaitīja 6. Rīgas kājnieku pulkā.
1921. gada 20. maijā viņš iestājās kara aviācijas skolā, pēc tās beigšanas ar lidotāja-novērotāja kvalifikāciju dienēja aviācijas divizionā. 1923. gadā Kandis uzņēmās kara aviācijas skolas motoristu nodaļas vadību, 1924. gadā beidza virsnieku kursus un 1925. gada 20. jūnijā viņu paaugstināja par kapteini. 1926. gadā Kandis komandēja tālās izlūkošanas eskadriļu,[1] bet 1928. gadā devās uz Franciju pieredzes apmaiņas nolūkos, tur viņu piekomandēja Francijas gaisa spēku 3. iznīcinātāju pulkam,[2] pēc atgriešanās nozīmēja par apmācības pārzini.[1] 1932. gadā viņš beidza kara akadēmiskos kursus un tika nozīmēts par Aviācijas pulka iznīcinātāju eskadriļas komandieri, pēc tam kļuva par pulka adjutantu. 1934. gada 1. novembrī Kandim uzdeva pildīt bataljona komandiera pienākumus, bet 1935. gadā viņš kļuva par aviācijas kursu vadītāju un tika iecelts par Latvijas aerokluba galvenās valdes priekšnieku. 1936. gada 3. martā viņu paaugstināja par pulkvedi-leitnantu un 1937. gada februārī iecēla par Aviācijas pulka komandieri[1] 1938. gada 18. novembrī Kandi apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru.[3]
1940. gada 15. jūnijā plkst. 10.00 Kandis pie sevis uz apspriedi izsauca vienību komandierus un izsludināja pagaidu trauksmes stāvokli sakarā ar PSRS izdarīto politisko spiedienu. Viņš pavēlēja visām eskadriļām līdz plkst. 18.00 sagatavot lidaparātus pilnā kaujas gatavībā. 19.00 notika jauna apspriede, kurā Kandis pavēlēja visām lidmašīnām doties uz nolaišanās lidlaukiem prom no Rīgas, pēc tam ik pa stundai uzturēt sakarus ar pulka štābu. 17. jūnijā plkst. 4.00 no rīta Kandis eskadriļu komandieriem paziņoja, ka Sarkanā armija tiks ielaista bez pretošanās, ap plkst. 12.00 Spilves lidlaukā ieradās seši Sarkanās armijas tanki, Kandim pavēlēja lidmašīnas novietot angāros un ar visu personālu atstāt lidlauku.[4] 1940. gada rudenī Kandi paaugstināja par pulkvedi.[5]
Otrajā pasaules karā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS starpvaru periodā Kandis iesaistās latviešu pašaizsardzības vienībās un piedalās Sarkanās armijas padzīšanā.[5] Pēc Rīgas ieņemšanas 1941. gada 1. jūlijā vācu izlūkošanas dienests meklē krieviski runājošus lidotājus, ko plāno izmantot spiegu un diversantu izsēdināšanai PSRS frontes aizmugurē. Pulkvedis Kandis saskata šādas avantūras pašnāvniecisko būtību un izplata slepenu paroli bijušajiem Aviācijas pulka virsniekiem tajā nepiedalīties - pēc viņa norādes neviens lidotājs šim aicinājumam tā arī nepiesakās.[6] Pēc vācu vietvaldības nodibināšanas Kandis organizē civilo Satiksmes inspekciju. Pats Kandis 1942. februārī kā viens no pirmajiem atsaucas aicinājumam pieteikties latviešu brīvprātīgajās vienībās un dodas uz Austrumu fronti.[7] Tur Kandis tiek nozīmēts par latviešu sakaru virsnieku Policijas Kaujas Grupas Jeckeln štābā,[8] vēlāk darbojas korpusa komandiera ģenerāļa Bruno Gedikes (Gödicke) štābā pie kaujas plānu izstrādes, sākotnēji latviešu bataljoniem, vēlāk arī citām vienībām. Latviešu vienību nomainīšanas jautājumā Kandis nonāk konfliktā ar vācu pulkvedi Šmitu, Kandis iestājas pret to, ka vācu vienības frontē pavada vienu nedēļu līdz nomaiņai, taču latviešu karavīriem ierakumos jāpavada vairākas nedēļas.[2]
Pulkveža Kanda nāves apstākļi ir neskaidri, zināms, ka viņš miris no šautas brūces, taču pastāv dažādas versijas par to, kas tieši izdzēsa viņa dzīvību. Pēc vienas versijas Kandi nošāvis kāds iereibis vācu leitnants,[8] pēc citas nāvējošo šāvienu mugurā veicis vācu pulkvedis Šmits, kuram Kandis publiski bija iecirtis pļauku par latviešu virsnieku apvainošanu,[2] savukārt viņa adjutants virsleitnants Brechmanis apgalvojis, ka uztraukumā Kandis pats nošāvies pēc vācu virsnieka izrādītas necieņas.[6]
1945. gada 20. oktobrī Kanda vārdā nosaukta Trimdas latviešu "Pulvedis Kandis aviācijas" skautu vienība.[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas kareivis, Nr. 36, 1937. gada 13. feb, 2. lpp
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Visvaldis Lācis - Latviešu leģions patiesības gaismā, Rīga: 2006, 162.lpp
- ↑ Latvijas kareivis, Nr. 263, 1938. gada 18. nov, 27. lpp
- ↑ Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1970, 1.sējums, 93. lpp
- ↑ 5,0 5,1 Daugavas vanagi, Nr. 11, 1942. gada 5. jūn, 2. lpp
- ↑ 6,0 6,1 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1979, 7.sējums, 15. lpp
- ↑ Satiksme un technika, Nr. 6, 1942. gada 1. jūn, 12. lpp
- ↑ 8,0 8,1 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 112. lpp
- ↑ Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1985, 9.sējums, 92. lpp