Latviešu policijas bataljoni

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latviešu policijas bataljoni bija militāras vienības, kuras Otrajā pasaules kara laikā izveidoja vācu okupācijas iestādes no Latvijas policijas savrupdienesta, bijušajiem aizsargiem, brīvprātīgajiem, kā arī mobilizācijas rezultātā. Policijas bataljoni veica apsardzes uzdevumus Latvijā un ārpus tās, kā arī piedalījās operācijās pret partizāniem un cīnījās Austrumu frontē. Policijas bataljoni tāpat kā policijas savrupdienests bija pakļauti augstākajam SS un policijas vadītājam Ostlandē vai arī tieši kārtības policijas komandierim Latvijā. Nonākot frontē tie pārgāja attiecīgā frontes sektora kaujas iecirkņa priekšnieka pakļautībā līdzīgi pārējām kaujas vienībām.

Satura rādītājs

Izveidošana[izmainīt šo sadaļu]

Pirmos bataljonus sāka formēt 1941. gada septembrī. Pirmo izveidoja 1. Atsevišķo Rīgas kārtības bataljonu (no 1942. g. 5. janvāra 16. Zemgales bataljons). 21. oktobrī tas devās uz austrumu fronti. 1941. gada decembrī kā otrs latviešu bataljons ārpus Latvijas devās 17. Vidzemes bataljons, bet kā trešais 1942. gada martā- 21. Liepājas bataljons. Šie abi bataljoni cīnījās Ļeņingradas frontē kopā ar 19. Latgales un 24. Talsu bataljonu. Līdz 1941. gada beigām Rīgā bija izveidoti pieci latviešu policijas bataljoni. Ar augstākā SS un policijas vadītāja Ostlandē un Ziemeļkrievijā Frīdriha Jekelna 1942. gada 11. februāra uzsaukumu sākās liela latviešu policijas bataljonu vervēšanas akcija, kuras rezultātā līdz 1. jūlijam saformēja vēl 16 jaunus policijas bataljonus. Līdz Latviešu leģiona nodibināšanai saformēja 25 bataljonus.

Pavisam no 1941. gada septembra līdz 1944. gada jūlijam tika saformēts 41 latviešu bataljons ar numerāciju 16-28, 266-282, 311-313 un 316-322. 1944. gada 1. jūlijā latviešu policijas bataljonos skaitījās 14 884 vīri.[1] Bataljoni bija dažāda sastāva un lieluma. Daži bataljoni paspēja saformēties tikai vienas rotas sastāvā (274., 275.), dažus saformēja tikai kādam noteiktam uzdevumam un pēc tā izpildīšanas atkal izformēja (280., 281., 313.). Bez latviešu bataljoniem vācieši bez kādas latviešu līdzdalības Latgalē saformēja 7 kārtības dienesta bataljonus no krieviem (283., 314., 315., 325.-328.), lai tie netiktu iekļaut Vlasova krievu formējumos. Šie bataljoni nebija pakļauti Latviešu leģiona ģenerālinspektoram un 1944. gada beigās tos vai nu izformēja vai arī pārveda uz Vāciju.

Apgāde[izmainīt šo sadaļu]

Atšķirībā no vēlāk izveidotajām Latviešu leģiona vienībām, policijas bataljonu apgāde bieži bija trūcīga. Bieži bataljoni tika nosūtīti uz fronti nepilnīgi apģērbti, kā arī vāji bruņoti, sevišķi tas attiecas uz smagajiem un prettanku ieročiem. Pirmo bataljonu karavīri valkāja Latvijas armijas formas tērpus, bet bez zīmotnēm. Vēlāk karavīri valkāja vācu policijas formas tērpus ar Latvijas armijas zīmotnēm Apbruņojums bija ļoti dažāds- vācu, krievu, franču, čehu u.c., tai skaitā no Latvijas armijas krājumiem.

Kaujas darbība[izmainīt šo sadaļu]

Lai gan policijas bataljonu galvenais uzdevums bija paredzēts sardžu un sakaru dienests, kā arī partizānu apkarošana, tomēr 20 bataljoni dažādos laikos bija iesaistīti tiešās frontes cīņās, sevišķi pie Ļeņingradas un Neveļas, kā arī vēlāk aizsardzības cīņās Latvijā.

1942-43. gadā daļa policijas bataljonu bija iesaistīti cīņās pret padomju partizāniem Baltkrievijā. 1942. gada augustā-septembrī akcijā „Purva drudzis“ (Sumpffieber) bija iesaistīti 18., 24., 26. un 266(E). bataljoni. 1943. gadā vācu aizmugures vienības veica divas lielas pretpartizānu operācijas Krievijā un Baltkrievijā — „Ziemas burvība” (Winterzauber), kurā piedalījās arī 8 latviešu policijas bataljoni (273., 277., 276., 278., 279., 280., 281., 282(F).) un „Heinrihs” (Heinrich), kurā piedalījās 283., 313., 316., 317, 318.(rezervē) bataljoni, kā arī 1. Rīgas policijas pulks.[2]

1942. gada maija sākumā 17. Vidzemes, 23. Gaujas un 27. Burtnieku bataljonu nosūtīja uz Ukrainu. Vēlāk turp nosūtīja vēl 5 citus latviešu policijas bataljonus (22., 25., 28., 268., 272). Bataljonu uzdevums bija ceļu, tiltu, bunkuru u.c. būvju uzraudzība, bet tie tika iesaistīti arī frontes cīņās un partizānu apkarošanā.

Sākot ar 1944. vasaru lielākā daļa bataljonu atradās Latvijas teritorijā, piedaloties aizstāvēšanās cīņās frontē. Jūnijā 23., 319. un 322. bataljons piedalījās Bauskas aizstāvības cīņās. Bauskas aizstāvēšanā piedalījās arī operatīvi izveidots brīvprātīgs aizstāvju bataljons, kuru 29. jūlijā saformēja apriņķa priekšnieks J. Uļuks. Pēc trīs dienu cīņām bataljona rotas un vadus sadalīja starp citām latviešu un vācu vienībām. Daži bataljonu pildīja sardzes dienestu, tā piemēram 267. Rēznas bataljons no 1944. gada oktobra veica jūras krasta apsardzību abpus Užavai.

Cīņu noslēgums[izmainīt šo sadaļu]

1943. gada pirmajā pusē sešus bataljonus (16., 18., 19., 21., 24. un 26.) apvienoja Latviešu SS brīvprātīgo brigādē (vēlāk 19. divīzija). 1943. gada 1. augustā vēl četrus bataljonus (277. Siguldas, 278. Dobeles, 276. Kuldīgas un 312.) apvienoja 1. Rīgas policijas pulkā, ieceļot par komandieri pulkvežleitnantu Osvaldu Meiju. 1944. gada februāra pirmajā pusē saformēja vēl divus pulkus - 2. Liepājas (no 22. Daugavas, 25. Abavas, 313. un 316. bataljoniem) un 3. Cēsu policijas pulku (no 317., 318., un 321. bataljoniem). No jūlija visus trīs pulkus iesaistīja kaujās Daugavpils rajonā, kur tie cieta smagus zaudējumus. Pēc atkāpšanās no Daugavpils pulkus novietoja Bulduros, kur augusta otrajā pusē 2. un 3. pulku apvienoja ar 1. Rīgas policijas pulku, ko oktobrī pārcēla vispirms uz Dundagu, bet pēc tam nosūtīja uz Vāciju. 1944. septembra vidū no savrupdienesta policijas un aizsargiem tika saformēts vēl viens- 2. Kurzemes policijas pulks, kuru gada nogalē pārveda uz Dancigu un tālāk uz Tornu, kur kopā ar 1. Rīgas policijas pulku nodarbināja nocietinājumu būves darbos. Novembra beigās abus pulkus apvienoja sevišķā latviešu rezerves vienībā- Ieroču SS latviešu lauku papildinājuma depo (Waffen-SS Lettisches Feldersatz Depot). Tajā pašā laikā latviešu leģiona 15. divīzijas rīcībā uz Vāciju nosūtīja 20. Rīgas un 266. Rēzeknes bataljonus.

Pieci policijas bataljoni turpināja cīņas Kurzemē- 23., 267., 269., 322., 20. bataljona 5. rota un 271. bataljons, kuru 1944. gada oktobrī iekļāva 19. divīzijā. 1942. gadā izveidoto 270. Abrenes sapieru bataljonu 1943. gada 18. martā pārdēvēja par 672. austrumu sapieru bataljonu (Ost-Pi.Btl. 672 des Heeres) un tas pilnībā pārgāja vācu pakļautībā. 1944. gada jūlija sākumā tas tika pārvests uz Kurzemi, kur turpināja cīņas līdz kapitulācijai.[3]

Bataljonu uzskaitījums[izmainīt šo sadaļu]

  • 16. Zemgales kārtības dienesta (policijas) bataljons (līdz 1942. g. 5. janvārim- 1. Atsevišķais Rīgas kārtības dienesta bataljons), 1941. gada septembris – 1943. gada 8. februāris
  • 17. Vidzemes bataljons, 1941. g. 21. decembris - 1943. g. maijs
  • 18. Kurzemes kārtības dienesta (policijas) bataljons (līdz 1942. g. 5. janvārim- 1. Rīgas kārtības dienesta bataljons) , 1941. gada septembris – 1943. g. maijs
  • 19. Latgales bataljons, 1942. gada 5. janvāris - 1943. g. 8. februāris
  • 20. Rīgas kārtības bataljons (rezerves) (līdz 1942. g. 5. janvārim- 3. Rīgas kārtības dienesta bataljons), 1941. g. septembris – 1944. g. 19. novembris
  • 21. Liepājas bataljons, 1942. g. februāris – 1943. g. 30. janvāris
  • 22. Daugavas bataljons, 1942. g. 25. februāris – 1944. g. 7. februāris
  • 23. Gaujas bataljons, 1942. g. 23. februāris – 1945. gada maijs
  • 24. Talsu bataljons (līdz 1942. g. jūnijam- 24. Ventas bataljons), 1942. g. 1. marts - 1943. g. 18. aprīlis
  • 25. Abavas bataljons, 1942. g. marts – 1944. g. februāris
  • 26. Tukuma bataljons 1942. g. 6. marts - 1943. g. 19. aprīlis
  • 27. Burtnieku bataljons, 1942. g. marts – 1943. g. aprīlis
  • 28. Bārtas bataljons, 1942. g. februāris – 1943. g. 15. jūlijs
  • 266. Rēzeknes bataljons – 1942. g. 21. marts – 1944. g. oktobris
  • 267. Rēznas bataljons, 1942. g. marts – 1945 g. pavasaris
  • 268. Ērgļu bataljons, 1942. g. marts – 1944. g. 2. februāris
  • 269. Muitas (sardzes) robežapsardzības bataljons, 1942. g. maijs – 1944. gada septembris
  • 270. Abrenes sapieru bataljons, 1942. g. 18. maijs - 1943. g. 18. marts
  • 271. Valmieras bataljons, 1943. g. 15. janvāris - 1944. g. oktobris
  • 272. Daugavgrīvas bataljons, 1942. g. 1. jūlijs – 1943. g. februāris
  • 273. Ludzas bataljons, 1942. g. jūlijs – 1943. g. 15. jūlijs
  • 274. latviešu kārtības (policijas) bataljons, 1942. g. 1. oktobris – 1944. g. septembris
  • 275. latviešu kārtības (policijas) bataljons, 1942. g. 16. oktobris – 7. decembris
  • 276. Kuldīgas bataljons, 1942. 7. decembris – 1943. g. 11. augusts
  • 277. Siguldas bataljons, 1942. g. 11. decembris – 1943. g. 11. augusts
  • 278. Dobeles bataljons, 1942. g. 7. decembris – 1943. g. 11. augusts
  • 279. Cēsu bataljons, 1943. g. 4. janvāris – 25. janvāris
  • 280. Bolderājas bataljons, 1943. g. 23. janvāris - aprīlis
  • 281. Abrenes bataljons, 1943. g. 23. janvāris - aprīlis
  • 282. Ventas bataljons, 1943. g. marts - jūlijs
  • 311. latviešu sardžu bataljons (līdz 1943. 29. jūlijam- 280. latviešu kārtības sargu bataljons), 1943. g. 5. maijs - augusts
  • 312. latviešu policijas bataljons, 1943. g. 15. maijs - 1943. gada 11. augusts
  • 313. latviešu policijas bataljons, 1943. g. 2. augusts - 1944. g. 7. februāris
  • 316. latviešu policijas bataljons, 1943. g. 2. augusts - 1944. g. 7. februāris
  • 317. latviešu policijas bataljons, 1943. g. 18. oktobris - 1944. gada 14. februāris
  • 318. latviešu policijas bataljons, 1943. g. 25. oktobris - 1944. gada 14. februāris
  • 319. latviešu policijas bataljons, 1943. g. 25. oktobris - 1945. gada maijs
  • 320. latviešu policijas (sardzes) bataljons, 1943. g. 21. decembris - 1944. gada 20. septembris
  • 321. latviešu policijas bataljons, 1943. g. 22. decembris - 1944. gada 14. februāris
  • 322. latviešu policijas bataljons, 1944. g. 23. jūlijs - 1945. gada maijs
  • 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulks, 1943. g. 1. augusts - 1944. g. novembris
  • 2. Liepājas latviešu brīvprātīgo policijas pulks, 1944. g. februāris – augusts
  • 3. Cēsu latviešu brīvprātīgo policijas pulks, 1944. g. februāris - augusts
  • 4. Kurzemes latviešu brīvprātīgo policijas pulks, 1944. gada septembris - novembris

Atsauces[izmainīt šo sadaļu]

  1. ↑ (Divas) puses. Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās. Rīga. Mansards. 2011. ISBN 978-9984-872-64-3 66. lpp.
  2. ↑ Kangeris, Kārlis (2004), "Latviešu policijas bataljoni lielajās partizānu apkarošanas akcijās 1942. un 1943. gadā", Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940−1964, Latvijas vēstures institūta apgāds, 332-354. lpp., ISBN 9984-601-56-2, <http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf> 
  3. ↑ Latviešu karavīrs otra pasaules kara laikā. II sējums. Daugavas vanagu centrālā valde. Stokholma. 1972.
Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latviešu_policijas_bataljoni&oldid=2016291"