Roberts Garets (angļu: Robert Garrett; dzimis 1875. gada 24. maijā, miris 1961. gada 25. aprīlī) bija amerikāņu vieglatlēts, kā arī investīciju baņķieris un filantrops Baltimorā un vairāku nozīmīgu arheoloģisko izrakumu finansētājs. Viņš bija arī pirmais olimpiskais čempions diska mešanā un lodes grūšanā; olimpiskajās spēlēs kopumā izcīnījis 6 medaļas.[1]
Roberts Garets piedzima toreizējā Baltimoras apgabalā, piepilsētā, kas ieskauj Baltimoras pilsētu, vienā no Mērilendas ievērojamākajām un turīgākajām ģimenēm. Viņa ģimene četrās paaudzēs vadīja kuģniecības un finansēšanas, investīciju banku Robert Garrett and Sons, kuru 1819. gadā nodibināja viņa vecvectēvs, arī Roberts Garets. Viņa vectēvs Džons Vorks Garets (1820—1884) gandrīz trīs gadu desmitus (1858—1884) bija vadījis Baltimoras un Ohaio dzelzceļu (pirmo pasažieru dzelzceļa līniju, kas izveidota Amerikā 1827—1828), tostarp atbalstot ASV pilsoņa kara laikā (1861—1865), padarot to līdz 19. gadsimta vidum par vienu no vissvarīgākajām nācijas līnijām un kļuva arī par nozīmīgu filantropu Baltimorā. Viņa tēvs bija Tomass Harisons Garets (1849—1888), bet māte — bijusī Alise Dikersona Vitridža. R. Gareta vecākais brālis Džons Vords Garets (1872—1942) kļuva par izcilu Amerikas diplomātu ASV Valsts departamentā.
Tāpat kā viņa vecākais brālis, Roberts Garets studēja Prinstonas Universitātē Prinstonā, Ņūdžersijā, kur viņš kā pamatstudijas apguva arī vieglatlētiku, kā arī viņš bija Prinstonas laukuma vieglatlētikas komandas kapteinis. Garets bija precējies ar Katerīnu Barkeri Džonsoni, kura ar viņu kopā nodzīvoja mazāk par gadu. Līdz 1920. gadam viņiem bija divi dēli un trīs meitas.
Pirmajās olimpiskajās spēlēs 1896. gadā Garets startēja četrās vieglatlētikas disciplīnās, kurās visās izcīnīja olimpiskās medaļas. Zelta medaļas viņš izcīnīja diska mešanā (rezultāts — 29,15 m) un lodes grūšanā (rezultāts — 11,02 m).[2][3] Savukārt sudraba medaļas viņš izcīnīja augstlēkšanā un tāllēkšanā. Augstlēkšanā viņa rezultāts bija 1,65 metri, bet tāllēkšanā 6,18 metri. Abās šajās disciplīnās viņš piekāpās savam tautietim Ellerijam Klārkam.[4][5]
Pēc 4 gadiem, 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē, viņš startēja trijās vieglatlētikas disciplīnās, no kurām divās izcīnīja bronzas medaļas. Lodes grūšanā, kur viņš pirms 4 gadiem izcīnīja zeltu, šajās spēlēs ar rezultātu 12,37 metri viņš piekāpās amerikāņiem Ričardam Šeldonam (zelta medaļas ieguvējs) un Džosijam Makkrakenam (sudraba medaļas ieguvējs).[6] Otra disciplīna, kurā viņš izcīnīja bronzas medaļu, bija trīssoļlēkšana no vietas. Viņa rezultāts šajā disciplīnā bija 9,50 metri. Šajā disciplīnā viņš piekāpās amerikāņiem Rejam Evrijam (zelta medaļas ieguvējs) un Ērvingam Baksteram (sudraba medaļas ieguvējs).[7] Savukārt diska mešanā, kur arī pirms 4 gadiem izcīnīja zelta medaļu, šajās spēlēs R. Garets palika bez rezultāta.
OR — olimpiskais rekords
Garets vēlāk kļuva par baņķieri un finansistu sava vectēva tirdzniecības uzņēmumā Robert Garrett and Sons.
Garretam jau agrīni bija intensīva interese par zinātni, īpaši par vēsturi un arheoloģiju. Viņš kļuva par agrīnu kolekcionāru un pētniecības atbalstītāju. Viņš palīdzēja organizēt un finansēt arheoloģiskās ekspedīcijas uz Sīriju, doktora Džona M. T. Finnija vadībā. No 1932. līdz 1939. gadam viņš bija iesaistīts Antiohijas un tās apkārtnes rakšanas komitejā, palīdzot finansēt izrakumus un strādājot pie tiem. Gareta hobijs bija viduslaiku un renesanses manuskriptu kolekcionēšana. Garets ir izveidojis Rietumu un citu valstu rietumu manuskriptu, fragmentu un vēsturisko hroniku sējumu kolekciju, kuru izcelsme ir Eiropa, Tuvie Austrumi, Āfrika, Āzija un Mezoamerika, no apm. 1330. gada pirms mūsu ēras līdz 1900. gadam mūsu ērā. Kolekcionēšanas interesi viņš mantoja no sava tēva Tomasa Harisona Gareta. Pēc tēva pēkšņās nāves 1888. gadā Roberts divarpus gadus pavadīja plašā ceļojumā ar māti un diviem brāļiem — Horatio un Džonu — pa Eiropu un Tuvajiem Austrumiem. Ceļojumu laikā Garetam radās īpaša interese par rokrakstiem, un viņš sāka tos kolekcionēt.
Garets ilgus gadus bija entuziasma pilns absolvents un darbojās par Prinstonas Universitātes pilnvarnieku un arī Baltimoras mākslas muzeja valdē, kuru 1914. gadā izveidoja viņa tante Marija Elizabete Gareta. Viņš strādāja pie muzeja pārcelšanās un jauno ēku, kuru projektējis amerikāņu arhitekts Džons Rasels Pops. 1942. gadā Garets Prinstonas Universitātei ziedoja savu vairāk nekā 11 000 lielo manuskriptu kolekciju, ieskaitot "Aksum Scrolls" un sešpadsmit bizantiešu grieķu manuskriptus, kas satur retus bizantiešu mākslas piemērus.
Garets pildīja pilsētas Sabiedriskās labiekārtošanas komisijas priekšsēdētāja pienākumus. Viņš arī bija atbildīgs par jaunās Amerikas skautu jaunatnes organizācijas izveidošanu Baltimorā 1910. gadā.[8] Šo organizāciju viņš vadīja līdz savai aiziešanai pensijā 1934. gadā. 1919. gadā Garets Baltimoras pilsētai piešķīra zemes gabalu gar Austrumu Patakso avēniju, Baltimoras pilsētas dienvidu Bruklinas apkaimē, lai to izmantotu kā publisko parku.
Garets palīdzēja attīstīt Baltimoras sabiedriskās atpūtas iespējas, no kurām daudzas privāti finansēja pats, kolēģi un draugi. Garets organizēja Sabiedrisko vieglatlētikas līgu, kas vēlāk apvienojās ar līdzīgu agrāko Bērnu rotaļu laukumu asociāciju. Viņš bija pirmais Baltimoras pilsētas atpūtas biroja priekšsēdētājs un pilsētas parka komisāru padomes pirmais priekšsēdētājs apvienotajā atpūtas un parku departamentā. Garets lielāko dzīves daļu bija aktīvs Nacionālās atpūtas asociācijas biedrs, un 1941. gadā viņu ievēlēja par tās priekšsēdētāju. Baltimoras 1947. gada mēra kampaņā gan republikāņu, gan demokrātu kandidāti solīja, ka ievēlēšanas gadījumā viņi Garetu iecels par pilsētas Atpūtas un parku departamenta priekšsēdētāju.
Afroamerikāņu pilsoņu tiesību jomā Garets bija pārliecinoši konservatīvs un iebilda pret pilsētas sabiedrisko iespēju rasu integrāciju tās parkos, rotaļu laukumos, peldbaseinos, tenisa kortos un atpūtas centros. Pretrunas pieauga, kad 1940. gadu beigās un 1950. gados izvērsās nacionālā pilsoņu tiesību kustība. Garets vēlāk tika lūgts atkāpties no Parku departamenta padomes, kad notika pozitīvs balsojums par rasu integrāciju.
R. Garets nomira 1961. gada 25. aprīlī Baltimorā un tika apglabāts kopā ar citiem ģimenes locekļiem Baltimoras vēsturiskajā Zaļā kalna kapsētā, kur līdz gada beigām tiks apglabāta arī viņa atraitne.[9] Publiskais parks kurš tika izveidots viņa novēlētā zemes gabalā tika nosaukts viņam par godu.[10] Viņš ziedoja savus dokumentus Prinstonas Universitātei.
1984. gada NBC televīzijas miniseriāla "Pirmās olimpiskās spēles: Atēnas 1896" Garetu atveidoja aktieris Hanks Bloks. Otrajā epizodē Garets kļūdaini tika attēlots kā dalībnieks pirmajās olimpiskajā maratona sacensībās.
- ↑ Bob Garrett Arhivēts 2020. gada 28. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Olympedia.org
- ↑ «Athens 1896 Discus Throw Men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
- ↑ «Athens 1896 Shot Put Men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
- ↑ «Athens 1896 High Jump Men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
- ↑ «Athens 1896 Long Jump Men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
- ↑ «Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Shot Put». sports-reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 5. janvāris.
- ↑ «Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Standing Triple Jump». sports-reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 5. janvāris.
- ↑ «Robert Garrett, 1896 Olympic champ, brought BSA to Baltimore». 2016. gada 9. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 6. novembris.
- ↑ The New York Times, Obituaries, April 26, 1961; The Baltimore Sun, Obituaries, April 26, 1961.
- ↑ «Garrett Park - Brooklyn - 2 tips from 17 visitors». Foursquare.com. 2016-07-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-31. Skatīts: 2018-11-06.
 Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — diska mešana vīriešiem  |
|---|
| |
|
Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lodes grūšana vīriešiem |
|---|
| | | | Neoficiālās olimpiskās spēles | |
|---|
|
|
|---|
| | |  Zelta medaļa | |
|---|
|  Sudraba medaļa | |
|---|
|  Bronzas medaļa | |
|---|
|
|
|---|
| Medaļas — 48 medaļas (19 zelta, 14 sudraba un 15 bronzas medaļas) | | | Zelta medaļa | |
|---|
| | Sudraba medaļa | |
|---|
| | Bronzas medaļa | |
|---|
|
Baltimoras apgabals, Mērilenda, ASV
.svg){kind=small}
ASV
.svg){kind=small}
1896 Atēnas
Vieglatlētika
.svg){kind=small}
1900 Parīze
_pictogram.svg){kind=small}
